Augsta temperatūra, galvassāpes un muskuļu sāpes – tie ir simptomi, kurus cilvēki saista ar gripu vai citu vīrusu infekciju. Taču aiz tā var slēpties arī leptospiroze. Mediķi brīdina, ka slimība var progresēt strauji, tādēļ īpaši svarīgi ir laikus noteikt tās cēloni.
“Sliktākās norises gadījumā var parādīties tipiskās slimības pazīmes – dzeltena ādas krāsa, ļoti spēcīgas muskuļu sāpes. Ļoti augsta temperatūra, varētu būt asiņaini izdalījumi vai izsitumi. Varētu būt arī tā, ka cilvēkam aptrūkstas urīna.
Katra diena, katra stunda, kurā viņš nesaņem antibakteriālu terapiju un atbilstošu ārstēšanu, var pasliktināt prognozi,” norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas hepatoloģe, infektoloģe profesore Indra Zeltiņa.
Infekcija apdraud arī mājdzīvniekus, īpaši suņus. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārajā klīnikā pērn bijis neierasti daudz pacientu ar aizdomām par leptospirozi vai jau apstiprinātu diagnozi.
“Pagājušajā gadā mūsu klīnikā apstiprināti vai ar aizdomām uz leptospirozi bija aptuveni 15 šādi pacienti, kas bija netipiski daudz, un bija tiešām dienas, kad klīnikā bija divi, trīs, kuriem gaidīja diagnozi vai vai jau bija apstiprināta leptospiroze,” pastāstīja LBTU Veterinārā klīnikas veterinārārste Daira Viškere.
Viņa atzina, ka šogad situācija klīnikā ir mierīgāka, tomēr saslimšanas risks nav zudis. “Šobrīd mums klīnikā ir viens dzīvnieks ar diezgan pamatotām aizdomām par leptospirozi. Tas ir kucēns, kas nav bijis vakcinēts pret leptospirozi.
Un ar ko tas ir bīstami? Šī slimība ir nopietna ar to, ka var radīt akūtu nieru bojājumu.
Tā var radīt kopā nieru un aknu bojājumu, gan atsevišķi arī aknu bojājumus smagākās formās. Dzīvniekiem attīstās asiņošana plaušās un viņi ļoti ātri aiziet bojā, tāpēc ka mums nav iespējams kontrolēt un apstādināt šo asiņošanu,” skaidroja Viškere.
Speciālisti uzsver, ka būtiska nozīme suņu pasargāšanā no leptospirozes ir regulārai vakcinācijai.
“Mēs iesakām vakcinēt pavasarī un vasarā potēt otru reizi, jo mēs Latvijā esam leptospirozes endēmiskajā zonā un tajās attiecīgi tiek rekomendēts vakcinēt dzīvniekus divreiz gadā,” uzsvēra LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko.
Savukārt cilvēkiem, lai mazinātu inficēšanās risku, dārza darbos ieteicams lietot aizsargcimdus, izvairīties no piesārņota ūdens, rūpīgi mazgāt dārzeņus, kā arī neļaut suņiem laizīt seju.
