ĪSUMĀ:
Turpina vākt parakstus par mēra atlaišanu
Pēdējais piliens bijis 1. oktobrī, kad laikraksts “Diena” publicēja rakstu par to, ka bijušais domnieks un partijas “Progresīvie” biedrs Mārtiņš Eņģelis, iespējams, pavedis netiklībā 18 gadus nesasniegušu jaunieti.
Policijā sākts kriminālprocess
Mārtiņš Eņģelis kopš šī gada janvāra vadīja Rīgas Jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju. Viņš savu mandātu nolika 10. septembrī un publiski to skaidroja ar izdegšanu. “Esmu saņēmis jau pirms kāda laika Mārtiņa Eņģeļa iesniegumu par vēlmi nolikt mandātu. Vakar Eņģeļa kungs arī publiski ir izteicies par motivāciju. Līdz ar to aicinu respektēt deputāta lēmumu un atbalstīt,” sēdē 10. septembrī teica mērs Kleinbergs.
Atstāt darbu domē un arī partiju Eņģelim lika “Progresīvo” vadība. Tā bija saņēmusi trauksmes signālus. Tie tobrīd esot liecinājuši par ētikas pārkāpumiem, taču ne iespējamu noziegumu. Pati jauniete septembra sākumā esot lūgusi tālāk nerīkoties un palikt anonīma, norādīja partija, kas lūgumu respektējusi.
Situācija mainījās 28. septembrī. Todien jauniete vērsās policijā. Tur sākts kriminālprocess par faktu. Izmeklēšanā skaidro, vai Eņģelis ļaunprātīgi pielietoja savu varas pozīciju pār jaunieti, lai viņu izmantotu.
“Diena” publikācijas tapšanas gaitu nekomentē
Jauniete vērsusies pie AS pārstāvja. “Tajā brīdī mēs uzreiz piesaistījām juristu un palīdzējām viņai uzrakstīt iesniegumu policijā,” teica Rīgas domes deputāts Edgars Bergholcs (AS).
Meitenes iesniegumu AS piesaistītie juristi bija adresējuši arī tieslietu ministram Edvardam Smiltēnam (AS). Viņš uzdevis iesniegumā minēto izanalizēt savam valsts sekretāram. “Darīsim visu secīgi! Manuprāt, Valsts policijai būtu jāveic kvalitatīvi procesus. Tas noskaidros visas lietas apstākļus. Sistēmiskas problēmas šobrīd nedeg, jo mēs neesam identificējuši kaut ko ļoti akūtu un asu, kur būtu ātri grozījumi nepieciešami likumos vai kā citādi,” pauda ministrs.
Laikraksts minēja, ka meitene par savu tiesību aizstāvību bija vērsusies bāriņtiesā vairākas nedēļas pirms tam, kad iesniegums nonāca policijā. Laikraksts faktiski norādīja uz iestādes, kurai būtu jāstrādā bērna labākajās interesēs, kriminālsodāmu bezdarbību.
Izrādās, ka vēršanās bāriņtiesā nenotika. Tas bija viens no vairākiem “Dienas” publikācijā minētiem apgalvojumiem, ko anonīmais autoru kolektīvs un arī tieslietu ministrs varēja nekavējoties pārbaudīt, lai pasargātu no iespējamas iestādes bezdarbības, taču to nedarīja. “Dienas” galvenais redaktors Gatis Madžiņš uz jautājumiem par publikācijas tapšanas gaitu neatbildēja.
Publikācija cietušo padarīja identificējamu
Lielākais ļaunums, ko nodarīja iepriekš minētā publikācija, bija tas, ka raksts meiteni padarīja atpazīstamu viņas tuviniekiem un arī plašākam cilvēku lokam, atkārtoti nodarot meitenei pāri.
“De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka viņa nebija tam piekritusi un ar to rēķinājusies.
“Saistībā ar “Dienas” publikāciju tātad ir, visticamāk, notikusi kaut kāda noplūde. Vai tas ir no instancēm? Vai…Man nav atbildes, no kurienes šī noplūde nonākusi,” sacīja Bergholcs. Konkrēto publikāciju oktobra beigās izvērtēs arī Latvijas Mediju ētikas padome.
Partijās bažas, ka stāsts tiek politizēts
Bažas par to, ka pret meiteni vērstā iespējamā vardarbība tiek politizēta, vēlāk parādījās arī citās partijās. Piemēram, Ivars Āboliņš (NA) savus komentārus sociālajos medijos par situāciju pēcāk izdzēsa. “Jā, es esmu izdzēsis šo ierakstu, jo es uzskatu, ka tajā brīdī, kad es viņu rakstīju, manā rīcībā nebija visa informācija. Uzzinot nedaudz vairāk neoficiālu informāciju, es uzskatu, ka es ar to ierakstu pārsteidzos. Tādēļ viņu izdzēsu,” paskaidroja Āboliņš.
Rosīgais priekšvēlēšanu vakars
Jautājumi par to, vai domes vadībā gaidāma rokāde, risinājušies pirmsvēlēšanu vakarā, uzreiz pēc “Dienas” publikācijas. Vaicāts, vai notika sarunas par to, ka pašreizējais Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA) varētu kļūt par mēru, Ratnieks atbild: “Nē. Man atsūtīja īsziņu, kā saka, viens kolēģis, dodot mājienu tādu. Bet man bija pilnīgi skaidrs, ka tas nav tāpēc, lai es kļūtu par mēru, bet gan tāpēc, lai nekļūtu par mēru.”
Proti, Ratnieks piektdienas vakarā saņēma īsziņu no premjera Andra Kulberga biroja vadītāja Mareka Gruškevica ar jautājumu, vai viņš iešot par mēru. Ratnieks atbildēja, ka pilsētā izskanot citas kandidatūras, ar to domājot Edgaru Bergholcu.
“Es gribētu teikt, ka laikam no lielākajiem cietējiem esmu es pats personīgi, jo šī apmelošanas kampaņa, kas bija vērsta pret mani, ka es esmu tas, kas ir izdomājis gāzt mēru,
un es esmu tas, kas ir nezin ko tur vēl izdomājis. Pirmkārt, nav absolūti nekāda taisnība,” savu notikušā versiju skaidro Bergholcs. Premjera biroja vadītāja jautājumi esot nākuši pēc viņa lūguma “nomērīt temperatūru” domē, jo mēru viņam tovakar sazvanīt neizdevās, savukārt Ratnieks ar viņu neesot gribējis runāt.
Zvanu no premjera biroja vadītāja tovakar saņēmis arī Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”): “Arī man bija zvans no premjera biroja vadītāja ar jautājumu: “Nu, jūs tak tur Rīgā netaisāties taisīt kaut kādu apvērsumu? Es atbildēju, ka netaisāmies. Un ar to arī mūsu saruna beidzās.”
Otrdien panāca izlīgumu
Nonākt pie izlīguma koalīcijas partneriem izdevās otrdien. Visi esot sanākuši kopā un izrunājušies. Tas ļāvis situācijai norimt, taču ne pilnībā atjaunot savstarpēju ticību.
“Es esmu gana drošs, (ka koalīcija ir stabila – red.). Arī šo apliecinājumu no citiem kolēģiem (saņēmām), jo mums šajā koalīcijā ir iespējams tikai viens variants. Vai nu mēs turpinām strādāt šādi manā vadībā, vai arī tiek veidota koalīcija, kurā ir Šlesers,” sacīja Rīgas mērs Kleinbergs (“Progresīvie”).
Notikušajā visvairāk cieta jauniete. Medijiem un līdzcilvēkiem ir pienākums gādāt, lai uzdrīkstēšanās runāt par piedzīvotu vardarbību cietušajam nenodara pāri vēlreiz. Šoreiz tas nenotika.
