Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija, kas piešķir Nobela prēmiju ekonomikā, vēsta, ka šogad prēmijas saņēma amerikāņu pētnieki Roberts E. Hols un Maikls Vūdfords par pētījumiem, kas palīdzēja izskaidrot “makroekonomiskās stabilizācijas mikroekonomiskos pamatus”.
BREAKING NEWS The Royal Swedish Academy of Sciences has decided to award the 2026 Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel to Robert E. Hall and Michael Woodford “for microeconomic foundations of macroeconomic stabilisation.” #NobelPrize https://t.co/2i7ktB1Q2b — The Nobel Prize (@NobelPrize) October 12, 2026
Ekonomikas attīstību ietekmē pārmaiņus notiekošie lejupslīdes un augšupejas periodi. Ekonomikas stimulēšana vai bremzēšana pareizajā brīdī var nodrošināt tās stabilitāti un ļaut izvairīties no ilgstošas recesijas vai nekontrolējamas inflācijas.
Ekonomists Džons Meinards Keinss pirms gandrīz gadsimta izvirzīja ekonomiskos modeļus makroekonomikas stabilizācijai. Tie paredzēja, ka recesijas laikā ekonomiku jāstimulē, piemēram, samazinot procentu likmes un palielinot budžeta deficītu. Savukārt, lai bremzētu strauji augošu ekonomiku ir jārīkojas pretēji. Tomēr šie modeļi nedarbojās vairāku ekonomisko krīžu laikā 20. gadsimta nogalē un 21. gadsimta sākumā.
Hola un Vūdforda pētījumi ir mainījuši izpratni par makroekonomikas stabilizēšanas politiku, raksta Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija. Zinātnieki pierādīja, ka stabilizācijas politiku var atjaunot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem rādītājiem.
Hols un Vūdfords ir izstrādājuši jaunus makroekonomiskos modeļus, kas ievērojami uzlabo zināšanas par efektīvu stabilizācijas politiku. Pamatojoties uz šiem modeļiem, savlaicīgi veikti fiskālās un monetārās politikas pasākumi var mazināt ekonomikas satricinājumus, raksta Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
“Laureātu darbs mums ir nodrošinājis stabilu teorētisko pamatu modeļiem, kurus tagad izmanto centrālās bankas un valdības visā pasaulē. Pateicoties tiem, mēs esam labāk sagatavoti, lai risinātu ekonomikas satricinājumus, piemēram, enerģētikas krīzes vai pēkšņas izmaiņas mājsaimniecību patēriņā,” sacīja Nobela prēmijas ekonomikā komitejas priekšsēdētājs Džons Haslers.
Hols ir amerikāņu ekonomists un Stenforda universitātes Kalifornijā profesors. Viņš ir arī ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas, Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas, kā arī Ekonometrijas biedrības loceklis. Kopš 1978. gada Hols ir Biznesa cikla datēšanas komitejas priekšsēdētājs — šī komiteja ir atbildīga par ASV ekonomikas recesiju sākuma un beigu datumu noteikšanu.
Vūdfords ir amerikāņu ekonomists, kurš strādā Kolumbijas universitātē Ņujorkā. Viņš ir arī Amerikas Mākslas un zinātņu akadēmijas un Ekonometrijas biedrības loceklis, kā arī Nacionālā ekonomikas pētījumu biroja asociētais pētnieks. 2007. gadā viņš saņēma Vācijas bankas “Deutsche Bank” balvu finanšu ekonomikā, 2018. gadā — Francijas Bankas/TSE balvu monetārajā ekonomikā, bet 2024. gadā — Ervīna Pleina Nemmersa balvu ekonomikā.
Nobela prēmija ekonomikā no 1969. līdz 2025. gadam pasniegta 57 reizes 99 laureātiem. To dibinājusi un finansē Zviedrijas valsts banka, nevis Alfrēda Nobela fonds, taču laureāti saņem tādu pašu balvu kā pārējie Nobela prēmijas saņēmēji.
Banka šo apbalvojumu sāka piešķirt, atzīmējot savu 300. gadadienu, un pirmie to 1969. gadā saņēma ekonomisti Ragnars Frišs un Jans Tinbergens par “dinamisko modeļu izstrādi un pielietošanu ekonomisko procesu analīzei”.
Līdzīgi kā ar pārējām balvām, arī šīs nominācijas uzvarētājs līdz paziņojumam tiek turēts stingrā noslēpumā. Eksperti iepriekš prognozēja, ka, tā kā pagājušajā gadā balva tika piešķirta par pētījumiem, kā tehnoloģijas veicina un ietekmē izaugsmi, šogad balvu saņemšot persona vai organizācija, kas nav saistīta ar tehnoloģijām.
Saseksas Universitātes ekonomikas profesors Ričards Tols prognozēja, ka vieni no uzvarētājiem varētu būt amerikāņi Kolins Kamerers un Džordžs Lēvensteins kā biheiviorālās ekonomikas pamatlicēji, pētot to, kā mēs pieņemam dažādus lēmumus. Tols arī sacīja, ka Nobela Komitejai varētu būt vēlme nosūtīt politiskus signālus, piemēram, piešķirot balvu amerikāņiem Annei Krūgerei un Džagdišam Bhagvati, kuri pētījuši lobēšanu un korupciju valdībās.
Pērn Nobela prēmiju ekonomikā saņēma trīs zinātnieki – puse tika piešķirta ekonomikas vēsturniekam Džoelam Mokiram par pētījumiem, kas palīdzēja identificēt “stabilas izaugsmes priekšnoteikumus, ko rada tehnoloģiskais progress”. Bet otra prēmijas daļa tika franču ekonomistam Filipam Agjonam un Kanādas ekonomistam Pīteram Hovitam par teoriju, kas izskaidro “stabilu izaugsmi caur radošo izpostīšanu”.
Pagājušajā nedēļā kļuva zināmi Nobela prēmijas medicīnā, fizikā, ķīmijā un literatūrā ieguvēji, bet Nobela Miera prēmija tika piešķirta Dienvidāfrikas juristei un cilvēktiesību aizstāvei Navanetemai “Navi” Pilejai par viņas centieniem veicināt mieru un starptautisko likumu ievērošanu pasaulē.
Nobela prēmijas laureāti saņem arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (aptuveni 1 miljons eiro) naudas balvu. To piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Prēmijas pasniegšanas ceremonija paredzēta 10. decembrī, kad ir tās dibinātāja Alfrēda Nobela nāves gadadiena.
