Pērn visa gada laikā no Krievijas tranzītā pārvietoti teju 652 tūkstoši tonnu graudu, bet šogad līdz oktobrim šis apjoms jau pārsniegts par gandrīz 100 tūkstošiem tonnu un ir 742 000 tonnu. Tāpat arī no Baltkrievijas caur Latviju pārvadāto graudu apjoms būtiski pieaudzis.
Patlaban nedz nacionālie nedz Eiropas Savienības (ES) tiesību akti gan neaizliedz pārvietot tranzītā graudaugu produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Bet, lai pārliecinātos, vai tie nav iegūti Ukrainas teritorijās, muita veic arī dokumentāro kontroli.
“No Baltkrievijas pagājušajā gadā tranzītā bija pārvietotas tikai 128 tonnas graudu, tad šogad 146 tūkstoši tonnu graudu.
Līdz ar to mēs redzam, ka pieaugums no Baltkrievijas ievērojams. Ja mēs saskaitām matemātiski, vairāk nekā divtūkstoš reizes, bet no Krievijas pārvietotu graudu apjoms pieaudzis nedaudz vairāk kā divas reizes. Uz doto brīdi veicot dokumentāru kontroli, nekādi pārkāpumi pagaidām nav konstatēti, bet gribas piebilst, ka mēs veicam kontroli, bet arī katra komersanta pienākums veikt arī savus iekšējās kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka kravas, ko viņi pārvadā, pārkrauj, uzglabā, transportē nav pakļautas sankcijām,” norādīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Inta Kovaļevska.
Tikmēr Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice – Trēde skaidroja, ka dienesta inspektori no Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām kopš septembra beigām ir paņēmuši arī 19 paraugus, lai laboratorijā noteiktu graudu izcelsmi.
“Uz šo dienu esam noņēmuši 19 paraugus, gan pamatojoties uz savu aizdomu, gan arī sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes kolēģiem.
Arī pēc viņu lūguma esam noņēmuši paraugus, kas tālāk ir nosūtīti uz BIOR. BIOR tālāk nosūta šos paraugus citām laboratorijām, kas veic izmeklējumus. Tad mēs gaidām šos te rezultātus. Tā kā pirmie paraugi tika noņemti septembra beigās, tad varētu domāt, ka oktobra beigās mēs varētu saņemt pirmās ziņas vai pirmos datus,” sacīja PVD pārstāve.
No šodienas stājas spēkā Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma “LatRailNet” pieņemtais dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas pieaugums Krievijas graudu tranzītam vidēji par 25 %, kas esot augstākais ko uzņēmums varējis piemērot balstoties uz ES noteikto regulējumu un nacionālo normatīvo bāzi.
Šādu lēmumu gan kritizējis arī premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”, jo uzņēmums nav izpildījis valdības uzdevumu – trīskāršot dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzītam. Kulberga ieskatā, lai ātrāk aizliegtu agresorvalstu graudu tranzītu, “LatRailNet” ir jālikvidē un tā funkcijas ir jānodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.
Savukārt uzņēmums paudis, ka infrastruktūras maksas noteicējs nevar piemērot brīvi izraudzītu tarifu vai ierobežot noteiktas valsts pārvadājumus, nepārkāpjot starptautiskās tiesību normas.
“LatRailNet” norādīja, ka dzelzceļa infrastruktūras maksa ir samaksa par pakalpojumu, kas ļauj pārvadātājiem izmantot sliežu ceļus un citu tiem nepieciešamo infrastruktūru. Saskaņā ar Eiropas normatīvo regulējumu, maksai par tranzītu jābūt samērīgai ar tā izmaksām. Savukārt maksa, kas pārsniedz izmaksu segšanu, var tikt atzīta par aizliegtu tranzīta nodevu, kuras piemērošana valstij radītu liela apjoma tiesiskās sekas.
