Lukašenko apsūdz Latviju incidentu rīkošanā uz robežas ar Baltkrieviju
Oktobra sākumā Latvijā no Baltkrievijas centās iekļūt kārtējā grupa ar migrantiem. Viņus pavadīja maskās tērpti, agresīvi un bruņoti cilvēki, kuri vēlāk paši iekļuva Latvijas teritorijā, nozaga novērošanas kameras un sabojāja elektrības sadales skapjus, pēc tam atgriežoties Baltkrievijā.
Otrdien Minskā pie Lukašenko bija pulcējušies militāro struktūru komandieri, lai atskaitītos par situāciju valstī. Un šajās diskusijās pieminēts arī šis incidents, Lukašenko notikušajā vainojot Latvijas pusi.
“Pirmkārt, šādas operācijas ar ieiešanu kaimiņvalstī, nav iespējamas bez saskaņošanas ar prezidentu. Ar mani šādas lietas nav saskaņotas, un tātad arī nav notikušas. Es to zinu skaidri, jo jūsu darbs netiek apšaubīts. Tāpēc mēs zinām [jo man par to tika ziņots], ka visu šo ir sarīkojuši paši latvieši ar mērķi saņemt naudu no Eiropas Savienības,” sarunā ar militārpersonām sacīja Lukašenko.
Lukašenko par lielām muļķībām nosaucis apgalvojumus, ka baltkrievu militārpersonas būtu palīdzējušas kādam iekļūt Latvijā vai vēl vairāk – pašas būtu šeit iekļuvušas.
Lukašenko arī izteicies, ka ne trijām Baltijas valstīm, ne Polijai nepietiekot līdzekļu, lai apmierinātu savas vēlmes, īpaši militārajā jomā.
Militārā tehnika paliekot dārgāka, valstis to gribot iepirkt, bet vienkāršajiem cilvēkiem pat malku neesot par ko nopirkt.
Savukārt uz robežas ar Baltkrieviju uzcelto žogu viņš novērtējis pozitīvi, vien piebilstot – ja būs agresija no Baltijas valstu puses, viņiem pašiem šai sētai būšot jātiek pāri. Turklāt par šī žoga efektivitāti Lukašenko izteicies ar smīnu, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, migrantiem šīs sētas pārvarēšanai vajagot 4–6 minūtes.
Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas cilvēki atturēti gandrīz 12 tūkstoš reižu.
Valdība līdz šī gada beigām arī pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Tas noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās robežpārkāpēju plūsmas dēļ.
Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsusi 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas–Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 robežpārkāpējam.
Ukraina: Krievija izmanto Baltkrievijas infrastruktūru uzbrukumiem
Lukašenko atkārtoja Kremļa naratīvu, ka rietumvalstis gatavojas uzbrukt Krievijai un Baltkrievijai. Pēc viņa vārdiem, vienīgie, kas var kādam uzbrukt ir Rietumi, bet ne jau Minska.
Savukārt pēdējā laikā Baltkrievijā notiekošās dažādas militārās mācības un pārbaudes ir tikai apliecinājums tam, ka Baltkrievija nav agresīva. Lukašenko uzsvēra, ka šādā veidā Baltkrievija pārbauda savu gatavību, lai krīzes gadījumā spētu aizsargāties.
Baltkrieviju gan pamatoti var saukt par otru agresorvalsti, kas ir līdzdalīga kara izvēršanā Ukrainā, jo tā sniedz atbalstu Krievijas spēkiem, uzskata vairums Rietumvalstu.
Arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha ir izteicies, ka par spīti noliegumiem baltkrievu infrastruktūra arvien aktīvāk tiek izmantota triecienu veikšanā pa mērķiem Ukrainā.
Īpaši aktīvi tiek izmantota Baltkrievijā izvietotā mobilo sakaru infrastruktūra, kas palīdz nodrošināt signālus dronu vadīšanai.
Varšavā notiekošā drošības foruma kuluāros Sibiha izteicies, ka jau tiek gatavoti jauni sankciju saraksti, kuros iekļauti arī vairāki baltkrievu mobilo sakaru operatori. Īpaši satraucošs ir fakts, ka kara vajadzībām nepieciešamā infrastruktūra tiek izvietota dzīvojamos rajonos, tādējādi izmantojot civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu.
Baltkrievijas opozīcijas līdere: Sankcijas pret Baltkrieviju atcelt nedrīkst
Kamēr Baltkrievijā valdošais režīms turpinās atbalstīt Krievijas karu pret Ukrainu, par sankciju atcelšanu Minskai nevar būt ne runas. Tā šodien intervijā Polijas medijam “TVP World” izteikusies Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.
Viņas vērtējumā sankcijas ir nepieciešamas, lai saglabātu spiedienu uz Minsku un veicinātu politieslodzīto atbrīvošanu.
“Kad Eiropas pārstāvji sāk runāt par politieslodzītajiem, par zvērībām, par režīma līdzdalību karā, režīms vairs nav ieinteresēts. Tas vēlas runāt par naudu, par tirdzniecību, par uzņēmējdarbību, bet ne par šīm, ziniet, būtiskajām lietām. Tāpēc es patiesi aicinu Eiropas partnerus saglabāt stingru nostāju. Nepadodieties, jo jūs esat daudz spēcīgāki par [Aleksandru] Lukašenko. Un sankcijas — tās stādā. Tās režīmam rada būtiskas grūtības. Bez sankcijām režīmam nebūtu nekādas vēlmes atbrīvot politieslodzītos vai, ziniet, pat runāt par ciešākām attiecībām ar Eiropu vai izkļūšanu no izolācijas,” sacīja Cihanouska.
