Krievijas raķete trāpījusi elektrības apakšstacijai Kijivā
Galvaspilsētā Kijivā vismaz viena raķete ir trāpījusi elektrības apakšstacijai un Dņipras upes kreisajā krastā daļēji ir pazudusi elektrība. Šo bojājumu dēļ ir pārtraukta arī ūdens piegāde.
Krievijas triecienā Kijivai aizvadītajā naktī nogalināti trīs cilvēki un 21 cilvēks ievainots, trešdien paziņojis Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
Galvaspilsētā sagrauts dzīvojamais nams Desnas rajonā. Ēkas drupās atrasti divi nogalinātie, pavēstīja Kličko. “Desnas rajonā ir 21 cietušais. Starp viņiem ir arī astoņgadīgs bērns. 16 ievainotos mediķi nogādāja slimnīcā. Četri cietušie atrodas smagā stāvoklī.”
Vēlāk Kličko informēja, ka raķetes trāpījumā galvaspilsētas Holosijivas rajonā nogalināts viens cilvēks.
Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija raidījusi ballistiskās raķetes arī pret Žitomiru un Harkivu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā savā ikdienas sociālo tīklu paziņojumā norādīja, ka Krievija turpina triecienus pa enerģētikas objektiem Kijivā. Ballistiskā raķete pirmdien trāpījusi arī vienai no galvaspilsētas termoelektrocentrālēm.
Zelenskis arī paziņojis, ka brīdinājumu no partneriem par iespējamiem uzbrukumiem nav bijis. Pēc Ukrainas prezidenta vārdiem šis ir kārtējais apstiprinājums tam, ka Krievija nevēlas un negatavojas ievērot ASV prezidenta Donalda Trampa anonsēto enerģētikas pamieru.
A Russian ballistic missile attack on Kyiv. Once again, no early warning from our partners. The main target was energy infrastructure, specifically CHPP-4. Unfortunately, it was hit. A residential building was also damaged, and rescuers are currently putting out a fire there. Our systems detected these missiles only when they were already virtually on approach to Kyiv. CHPP-4 is one of Kyiv’s key energy facilities. According to our intelligence, the Russians are preparing further ballistic missile launches. The facts show that the Russians do not consider themselves bound by what the President of the United States said. Ukraine supported an energy ceasefire. Russia is targeting yet another power plant and the lives of our people. And this is absolutely unjust: when they are destroying our energy infrastructure, and Ukraine is not even receiving early warnings about ballistic missile launches. It is important that the world does not stay silent about this. And it is important that the United States really see what is happening and who is responsible for this war continuing. Please stay safe tonight and tomorrow. We are working to replenish our air defenses with anti-ballistic missiles. — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 13, 2026
Ukraina turpina mērķēt pa agresora datu centriem
Savukārt ukraiņu kanāli saziņas platformā “Telegram” šorīt ziņo, ka ukraiņu droni ir veikuši triecienu pa Balakovas pilsētu Krievijas Saratovas apgabalā. Lai arī šī informācija vēl nav apstiprināta, tiek pieļauts, ka mērķis varētu but bijis “Sberbank” datu apstrādes centrs.
Kā norāda aģentūra UNIAN, šajā pilsētā esot izvietots viens no Krievijā lielākajiem datu centriem.
Novēro centienus karā ieraut arī Baltkrieviju
Ukraina pēdējā laikā novēro centienus ievilkt Baltkrieviju un tās iedzīvotājus karā pret Ukrainu. Par to Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha nesen informējis kolēģus Baltkrievijā.
Sibiha norāda, ka uzbrukumos pret Ukrainu arvien aktīvāk tiek izmantota Baltkrievijā izvietotā mobilo sakaru infrastruktūra.
Varšavā notiekošā drošības foruma kuluāros Sibiha izteicies, ka jau tiekot gatavoti jauni sankciju saraksti, kuros iekļauti arī vairāki baltkrievu mobilo sakaru operatori.
Īpaši satraucošs esot fakts, ka kara vajadzībām nepieciešamā infrastruktūra tiekot izvietota dzīvojamos rajonos, tādējādi izmantojot civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu. Varšavā ar Sibihu tikusies arī baltkrievu demokrātisko spēku līdere Svjatlana Cihanouska – viņa solījusi darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņiem pārdzīvot šo ziemu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
