Ukraina laicīgi nesaņēma informāciju par Krievijas raķešu uzbrukumu
Krievija trešdienas naktī pret Ukrainu raidīja 39 raķetes un 128 kaujas dronus. Uzbrukuma galvenais mērķis bija Kijiva un tās apgabals, kā arī Harkiva.
Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt tikai četras raķetes un pusi no kaujas droniem. Uzbrukums sākās jau vakar vakarā – ap plkst. 22.30, kad Kijivā sāka dārdēt pirmie sprādzieni.
Ukrainas gaisa spēki arī nebija laicīgi saņēmuši informāciju par šo raķešu palaišanu, tāpēc gaisa trauksme tika ieslēgta ar novēlošanos, turklāt tā tas ir jau otro dienu.
ASV ir iespējas brīdināt partnerus par šiem uzbrukumiem, taču Vašingtona noliedz, ka būtu pārtraukusi sniegt šādu informaciju.
Raķešu uzbrukumā Kijivas Desņanskas rajonā ļoti smagi postījumi nodarīti kādai daudzstāvu dzīvojamai mājai, kur izdeguši vairāki stāvi. Izpostītas arī citas apkaimes mājas.
“No sākuma bija pirmais sprādziens. Es piegāju pie loga un atvēru to. Bija tik liels sprādziena vilnis, kas bija redzams pāri šai mājai,” stāsta aculiecinieks Andrijs. “Liesmas lidoja gaisā. Gaisa trauksme sākās, kad nogranda otrs sprādziens.”
Kijivas mērs Vitālijs Kličko ziņo, ka postījumi nodarīti četrām ēkām:
“Vislielākie postījumi ir vienā ēkā. Šeit ir zināms par vienu bojāgājušo. Glābšanas darbi turpinās, ceram, ka nebūs vairāk nogalināto, lai arī to nevaram izslēgt, lūdzamies.”
Krievijas raķetes un droni trāpījuši kopumā 26 elektroapgādes sistēmas objektiem un četriem naftas un gāzes kompleksa objektiem.
Līdz šim gan izskanējušas dažādas versijas par to, vai un kāpēc sabiedrotie nav laikus ziņojuši Ukrainai par uzbrukumiem.
Daži eksperti pieļauj, ka gaisa trauksmes otrdienas vakarā un pirmdien neizdevās laicīgi ieslēgt nevis tādēļ, ka sabiedrotie nesniedz vajadzīgo izlūkinformāciju, bet tādēļ, ka Krievija modificējusi raķetes un palaiž tās zemāk.
Tomēr intervijā medijam NPR Ukrainas prezidents atzinis, ka ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi Zelenska komandu, ka varētu apturēt izlūkinformācijas sniegšanu, ja Ukraina turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārtrādes uzņēmumiem.
Zelenskis: Uzbrukumu galvenais mērķis ir enerģētikas objekti
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka uzbrukumu galvenais mērķis bija enerģētikas objekti un kritiskā infrastruktūra Kijivā un tās apgabalā, kā arī Harkivā.
“Trieciens bija pilnībā apzināts un izcēlās ar savu vērienu – nekad iepriekš Krievija nav tik klaji izrādījusi necieņu pret ASV, ” notikušo komentēja Ukrainas līderis.
Viņš norādīja, ka postījumu rezultātā bez elektrības palika vismaz 600 000 cilvēku un ir iespējami vēl plašāki elektroapgādes pārtraukumi. Kijiva arī lūgusi ASV un citas pasaules valstis nepievērt acis uz notiekošo un stingri reaģēt.
Ukraina: “SpaceX” ierobežojis satelītinterneta “Starlink” ātrumu frontē
Trešdienas rītā arī pienākušas ziņas no Ukrainas frontes, ka ierobežots ātrums amerikāņu satelītsakaru sistēmas “Starlink” militārajai versijai. Tas būtiski traucējis vairākas militārās misijas, atzinis viens no Ukrainas prezidenta padomniekiem.
Par to ziņojuši gan paši karavīri, gan arī Ukrainas prezidenta padomieks aizsardzības tehnoloģiju attīstības jautājumos Serhijs Beskrestnovs platformā “Telegram”.
“Šonakt “SpaceX” ieviesa ātruma ierobežojumu kustībā esošajiem “Starlink” termināļiem. Ierobežojums attiecas uz StarShield militārā pakalpojuma pakotni un ierobežo ātrumu līdz 100 jūdzēm stundā. Mūsu aizsardzības spēki netika brīdināti par šo ierobežojumu, kas izraisīja vairāku misiju pārtraukšanu,” teikts Beskrestnova paziņojumā.
Prezidenta padomnieks arī informēja, ka “SpaceX” nebija informējusi Ukrainu par šādiem ierobežojumiem, un viņš uzskata, ka uzņēmuma šāda rīcība “nevar būt nejaušība un ir saistīta ar pašreizējo politisko situāciju”.
Radiotehnoloģiju speciālists Serhijs Bezkrestnijs ar segvārdu “Flešs” norādīja, ka trešdien uzņēmums “SpaceX” noteicis ierobežojumus “Starlink” militārajai versijai “Starshield” tā izmantošanai kustības laikā.
“Starlink” terminālim, pārvietojoties ar ātrumu vairāk nekā 160 kilometri stundā, sāka zust signāls. Tādēļ nācās atcelt vairākus kaujas uzdevumus. Ātrs internets šobrīd frontē ir ļoti svarīgs, jo lielu daļu uzdevumu veic tieši droni.
Ukraina izmanto “Starlink” dažādiem militāriem mērķiem. Traucējumi tehnoloģijā var ierobežot loģistiku, kā arī apgrūtināt vidēja rādiusa triecienoperāciju veikšanu Krievijas okupētajās teritorijās. Tāpat “Starlink” ir būtisks pārtvērējdronu darbības nodrošināšanai cīņā pret Krievijas jaunajiem reaktīvajiem trieciendroniem.
Viens no Ukrainas armijas komandieriem medijam “Ukrainska Pravda” atsūtīja video, kurā redzams, kā divi Ukrainas droni, paceļoties virs mākoņiem, zaudē sakarus un nespēj turpināt misiju.
Uz notikušo reaģējuši arī Ukrainas partneri, tostarp Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
“Hei, Īlon Mask, lielo zēn, vai tu ar saviem produktiem atkal spēlē politiskās spēlītes? Kā tavi patērētāji Eiropā, mēs tevi vērojam,” teikts Sikorska ierakstā platformā “X”.
Hey, @elonmusk, big man, are you playing politics with your products again? As your European customers, we are watching you. — Radosław Sikorski 🇵🇱🇪🇺 (@sikorskiradek) October 14, 2026
Tas viss notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti izteicies, ka Ukrainai vajag jaunu prezidentu un “SpaceX” īpašnieks Īlons Masks ietvītojis, ka tam piekrīt.
Bet jaunas vēlēšanas Ukrainā šobrīd netiek organizētas nevis tāpēc, ka Ukraina tās negribētu, bet gan tāpēc, ka Krievija atsakās pārtraukt uzbrukumus, lai Ukraina vēlēšanām varētu atbilstoši sagatavoties.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
