Apsver sankciju atvieglošanu Krievijas ēnu flotei
ASV prezidenta administrācija izskatot iespēju atcelt sankcijas arī pret tā dēvēto Krievijas ēnu floti. Šādi ASV vadība cerot samazināt rekordaugstās kuģu fraktēšanas izmaksas, kas kopš situācijas pasliktināšanās Hormuza šaurumā ir trīskāršojušās. Līdz ar to šis sadārdzinājums ir pamatīgi ietekmējis arī pieprasījumu pēc ASV iegūtās jēlnaftas, turklāt trūkst arī pašu tankkuģu.
Kā ziņo aģentūra “Reuters”, jaunajās sarunās runa esot tikai par legālās, sankcijām nepakļautās naftas transportēšanu ar kuģiem, pret kuriem iepriekš bija noteiktas sankcijas. ASV puse uzsver, ka šādā veidā varēs transportēt nesankcionēto naftu, nevis Krievijas vai Irānas naftu.
Ja lēmums tiktu pieņemts, kompānijām, kas vēlēsies nolīgt šādus tankkuģus, būs jāsaņem individuāla licence no ASV Finanšu ministrijas.
ASV Enerģētikas ministrija arī ir pārliecināta, ka jebkādi soļi sankciju atvieglošanas virzienā nepalīdzēs Krievijai transportēt naftu vai naftas produktus. Pasākumi varētu palīdzēt transportēt lielāku apjomu degvielas no Persijas līča, samazinot rekordaugstās kravu pārvadājumu cenas.
Uzņēmums “Energy Aspects” paziņoja, ka sankciju atvieglošana Krievijas ēnu flotei būtiski neietekmēs kuģu fraktēšanas izmaksas, tomēr varētu veicināt naftas izvešanu no Tuvo Austrumu reģiona. Sankciju atvieglošana Krievijas ēnu flotes tankkuģiem, kuri galvenokārt ir veci un slikti uzturēti, nepalielinās naftas tankkuģu pārvadāšanas kapacitāti pasaulē tādā apjomā, lai būtiski mazinātu fraktēšanas izmaksas, uzsvēra “Energy Aspects”.
Piedāvā “atsaldēt” daļu no Krievijas aktīviem
Savukārt izdevums “Financial Times” ziņo, ka ASV ir piedāvājušas Eiropas valstīm “atsaldēt” daļu no Krievijas aktīviem un nodot tos Vašingtonas kontrolē esošai struktūrai – īpašas nozīmes finanšu struktūrai.
Pēc Vašingtonas domām, tas ļautu atjaunot miera sarunas ar Krieviju un reāli runāt par šo līdzekļu izmantošanu jau pēc kara.
Kā izdevumam pavēstījušas informētas personas, šo ideju 10. oktobrī sarunās ar Ukrainas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, Eiropas Savienības (ES) un NATO amatpersonām ir pauduši ASV prezidenta sarunvedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.
Ukrainas puse ir apstiprinājusi, ka šāds piedāvājums ir izskanējis arī iepriekšējās sarunās ar amerikāņiem. Taču Eiropas pārstāvji ASV piedāvāto plānu ir kategoriski noraidījuši.
Rietumvalstis Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 260 miljardu eiro vērtībā iesaldēja pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Tas tika darīts kā daļa no ES sankciju pasākumiem. ES apspriež iespējas izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus Ukrainas atbalstam.
Krievija slavē Trampa ieceres
Krievijas pusē jau izskanējuši dažādi Trampu slavinoši teksti un apgalvojumi, ka abām valstīm ir izdevies stabilizēt situāciju globālajā naftas tirgū.
Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs uzsvēris, ka to apstiprina cenu kritums Ņujorkas biržā. Tieši tāpēc pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina rīkojuma ir uzsākts darbs pie sadarbības veicināšanas arī dažādās citās jomās. Dmitrijevs arī uzsvēris, ka pēdējā laika notikumi ir pierādījuši, ka ASV sankciju politika nodara kaitējumu pašām Savienotajām Valstīm.
Šādi vēstījumi no Kremļa puses ir izskanējuši vairākas reizes. Un šķietami tiem arvien vairāk sāk ticēt arī Tramps.
Ukraiņu komentētājs Antons Geraščenko uzskata, ka šie piedāvājumi arī izskatās pēc Maskavā uzrakstītiem un liek uzdot jautājumus. Pirmkārt – kāds ir lielais miera plāns? Kādas piekāpšanās tiek gaidītas no Eiropas, Ukrainas un Krievijas, un kādi solījumi tām tiek doti? Un arī jautājumus par to, kādi personiskie labumi ir sasolīti Vitkofam, Kušneram un viņu biznesa partneriem.
Bulgārija atbalsta Trampa un Putina dīzeļdegvielas vienošanos
Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs atbalsta ASV prezidenta Donalda Trampa panākto vienošanos ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV, neraugoties uz rietumvalstu sankcijām pret Maskavu. Radevs arī neatbalsta Ukrainas uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
“Ziniet, kāda pašlaik ir lielākā problēma Eiropā? Augstās degvielas cenas. Mēs atzinīgi vērtējam ikvienu pasākumu, kas palīdz samazināt degvielas cenas un nodrošināt mūsu konkurētspēju. Es neatbalstu uzbrukumus naftas pārstrādes rūpnīcām. Es neatbalstu arī uzbrukumus enerģētikas objektiem, piemēram, Krievijas uzbrukumus enerģētikas objektiem Ukrainā, jo tas galu galā vēršas pret mums pašiem. Degvielas cenas Eiropā ir pārāk augstas,” Radevs sacīja žurnālistiem, atbildot uz jautājumiem pirms šodien notiekošās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksmes Briselē.
KONTEKSTS:
ASV un Eiropā jau ilgstoši izskan aicinājumi samazināt vai pilnībā pārtraukt Krievijas energoresursu iepirkšanu, jo ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta palīdz Maskavai finansēt karu pret Ukrainu.
Arī ASV likumdevēji Kongresā ir virzījuši stingrākus pasākumus pret valstīm, kas turpina iepirkt Krievijas naftu un gāzi. Senatora Lindseja Greiema vārdā nosauktais likums, ko Tramps parakstīja 18. septembrī, paredz iespēju noteikt tarifus lielākajām Krievijas energoresursu importētājvalstīm. Likuma mērķis ir palielināt ekonomisko spiedienu uz Maskavu un ierobežot tās ienākumus no energoresursu tirdzniecības. Sankcijas pret Krieviju un to atbalstošām valstīm prezidentam būtu jānosaka līdz 18. oktobrim.
Tajā pašā laikā ASV prezidents Donalds Tramps vienojies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ka Krievija tuvākajos mēnešos ASV un citām valstīm piegādās vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas, lai tādējādi mēģinātu samazināt degvielas cenas pasaulē. ASV Kongresā politiķi šo ieceri kritizē. Eksperti norādījuši, ka Krievijas solītās dīzeļdegvielas piegādes ASV, visticamāk, cenu būtiski nemazinās.
