Rute trešdien ieradās Igaunijā vizītē, kuras laikā tikās ar valsts augstākajām amatpersonām un Igaunijā dislocētajiem NATO dalībvalstu karavīriem. Rutes iepriekšējā vizīte Igaunijā notika 2024. gada oktobrī.
Ruti viesos Tallinā uzņēma arī Igaunijas premjers Kristens Mihals, ārlietu ministrs Marguss Cahkna un aizsardzības ministrs Martins Herems. Tallinā ar valsts augstākajām amatpersonām Rute apspriedis Igaunijas un reģiona drošības jautājumus.
Trešdienas vizīte ir Rutes pirmā vizīte Baltijas valstīs kopš pagājušā gada vasaras, kad Rute bija ieradies Lietuvā. Kopš tā laika Krievija pastiprinājusi sabotāžas aktus Eiropā, bažas augušas arī Baltijas valstīs. Tiekoties ar Mihalu, galvenie apspriestie jautājumi bija hibrīduzbrukumi un militāro aizsardzības spēju stiprināšana.
“Runājot par visiem šiem hibrīdajiem, kiberuzbrukumiem un citām lietām, ko dara Krievija, mēs tam esam trenējušies un gatavojušies. Mums ir visas nepieciešamās reaģēšanas iespējas. Jūs ne vienmēr tās pamanīsiet. Tās ne vienmēr būs publiskas. Un tā ne vienmēr būs atbilde pēc principa “aci pret aci”. Dažkārt reakcija būs simetriska, citkārt – asimetriska. Jūs redzējāt, ko mēs darījām ar operāciju “Baltijas sardze”, reaģējot uz zemūdens kabeļa bojāšanu 2024. gada decembra beigās starp Igauniju un Somiju. Tas noveda pie “Baltijas sardzes” sākšanas 2025. gada janvārī. Tas bija redzams.
Taču ne vienmēr būs redzams, ko mēs darām. Taču galvenais ir tas, ka mēs esam stiprāki. Krievija pašlaik nav labā situācijā. Šie hibrīduzbrukumi un tamlīdzīgas darbības liecina par vājumu.
Viņi ļoti gribētu, lai mēs par to runātu visu dienu, lai mēs būtu satraukti un rīkotu preses konferences. Mēs tā nedarīsim. Mēs reaģēsim tur, kur tas būs nepieciešams, un, kā jau teicu, tas ne vienmēr būs redzams,” sacīja Rute.
Rute arī uzsvēra, ka NATO ir jāsaglabā miers un jāturpina iesāktais – jāiegulda vairāk savā aizsardzībā un jānodrošina Ukrainai viss nepieciešamais, lai tā spētu turpināt cīņu pret Krieviju.
Runājot par militāro aizsardzību, Rute atkārtoti norādīja, ka pašlaik nav pazīmju, ka Krievija gatavotos jebkādam militāram uzbrukumam reģionam. Bet, ja šādas pazīmes būs, tad NATO būs gatava.
“Mēs aizstāvēsim visas NATO teritorijas katru collu — neatkarīgi no tā, vai tur dzīvo cilvēki vai ne, un vai tā pie Parīzes vai Tallinas, Vašingtonas vai Otavas. Mēs aizstāvēsim katru sabiedroto teritorijas collu. Mums ir izstrādāti visi nepieciešamie plāni.
Mēs esam gatavi. Visā NATO austrumu flangā ir izvietoti mūsu sauszemes spēki. Vēstījums ir skaidrs. Protams, ko tieši mēs darīsim, ja krievi būs tik stulbi, lai uzbruktu — to jūs redzēsiet tad, es tajā neiedziļināšos. Taču varat būt droši — mēs sevi aizstāvēsim,” sacīja Rute.
Igaunijas premjers uzsvēra, ka Krievijas hibrīduzbrukumi un sabotāžas akti nedrīkst mazināt atbalstu Ukrainai.
“Putinam neiet labi frontē. Vienlaikus deg noliktavas. Deg Ustjluga un Primorska. Deg naftas pārstrādes rūpnīcas. Tagad deg arī datu centri, un tiek iznīcināti Krievijas propagandas un botu resursi. Tieši tāpēc viņš visā Eiropā izmanto šādu iebiedēšanas taktiku. Mēs to uzskatām par vājuma, nevis pašpārliecinātības pazīmi,” sacīja Mihals.
1:25 NATO ģenerālsekretārs apmeklē Igauniju
NATO ģenerālsekretāra vizīte, lai atkārtoti apstiprinātu, ka NATO ir gatava aizsargāt visu dalībvalstu teritoriju, ir pozitīva, teica Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (ICDS) direktore Kristi Raika.
“Ņemot vērā starptautiskajos medijos izskanējušās plašās spekulācijas par to, vai ir pieaudzis apdraudējuma līmenis – īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm, ir svarīgi paust līdzsvarotu vēstījumu, ka – jā, Krievija rada apdraudējumu, taču tas nav tūlītējs militārs apdraudējums pilna mēroga militāra iebrukuma izpratnē. Un, pat ja kaut kad nākotnē kas tāds notiktu, NATO ir gatava atbildēt,” sacīja Raika.
Tallinā trešdienas pēcpusdienā notika trauksmes sirēnu pārbaude. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā strādā, lai pārbaudītu un uzlabotu agrīnās brīdināšanas sistēmas. Pirms tam bija izsūtīts brīdinājums par gaidāmo sirēnu ieslēgšanu. Kaut šobrīd konkrēti militāra uzbrukuma draudi nepastāv, to iespējamībai gatavojas visā Baltijas jūras reģionā.
