Kirovohradas apgabala centrā Kropivnickā nogalināti vismaz trīs cilvēki, bet seši ievainoti, pavēstīja apgabala administrācijas vadītājs Andrijs Raikovičs. Krievijas uzbrukumu rezultātā Kropivnickā izcēlušies ugunsgrēki uzņēmumu, loģistikas centru, noliktavu un dzīvojamo ēku teritorijās. Kopumā Ukrainas ārkārtas situāciju dienests fiksējis 25 lokācijas, kuras cietušas Krievijas uzbrukumā.
“Kirovohradas apgabals, arī apgabala centrs, joprojām pakļauts masīvam ienaidnieka uzbrukumam. Loģistikas, transporta un rūpniecības uzņēmumi. Lūdzu, neko nepublicējiet tīmeklī un rūpējieties par savu drošību,” mudināja apgabala vadītājs.
“Seši cilvēki ir guvuši traumas. Pieci no viņiem atrodas pilsētas medicīnas iestādēs. Viens atteicās no hospitalizācijas,” Raikovičs rakstīja savā “Telegram” kanālā.
Triecieni Kirovohradas apgabalam ilguši vairāk nekā 10 stundas, ziņoja Ukrainas ārkārtas situāciju dienests.
Krievijas armija izmantoja gan standarta, gan reaktīvos dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Kā pavēstījuši Ukrainas gaisa spēku pārstāvji, rīta pusē Pavlohradas virzienā raidītas arī vadāmās aviācijas bumbas.
Rīta agrumā ir notikuši uzbrukumi arī Dņipropetrovskas apgabalam, nogalinot vismaz divus cilvēkus. Viņi zaudējuši dzīvību brīdī, kad uzbrukumā sagrauta kāda privātmāja.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
