Krievijas mērķis nodarīt plašus postījumus
Krievijas centieni nodarīt pēc iespējas plašākus postījumus ir vērojami jau ilgāku laiku.
Gan vietējie Ukrainas, gan ārvalstu mediji pēdējo nedēļu laikā vēsta, ka agresorvalsts ir ieplānojusi sadalīt Ukrainas elektroapgādes sistēmu labā un kreisā krasta apgabalos, kā arī nošķirt lielās pilsētas no kopējās apgādes sistēmas.
Krievijas plāni tiek raksturoti kā iecere
intensīvos raķešu, vadāmo aviobumbu un dronu uzbrukumos nodarīt tādus postījumus, kas vairs neļautu piegādāt elektrību lielajām pilsētām, tās pārvēršot par izolētām salām, kas atslēgtas no kopējās elektroapgādes sistēmas.
Šādus agresorvalsts centienus Ukrainas sabiedriskajam medijam apstiprināja Enerģētikas izpētes centra direktors Oleksandrs Harčenko. Viņš sacīja, ka Krievija to cenšas izdarīt jau kopš 2022. gada, taču pauda pārliecību, ka Ukraina arī šo ziemu, tāpat kā iepriekšējās, izturēs.
“Viņi spītīgi mēģina atkārtot šo scenāriju attiecībā uz Kijivu un Odesu, cenšoties sadalīt Ukrainu kreisā un labā krasta daļās. Šobrīd situācija ir tāda, ka mums ir ļoti ierobežotas elektroenerģijas ražošanas jaudas pašā Kijivā. Vecās jaudas ir pilnībā iznīcinātas, un, lai gan mums ir izdevies izveidot jaunas, ar tām vēl nepietiek. Tieši tāpēc šo uzbrukumu sekas ir jūtamas nedaudz asāk. (…) Manā skatījumā ir tikai divi galvenie jautājumi: vai mēs to varam pārvarēt, vai arī baidāmies, ka nespēsim? Šobrīd es neredzu nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka mēs netiksim galā. Mēs to izdarīsim!” sacīja Harčenko.
Tomēr situāciju sarežģī tas, ka Ukraina šoruden varētu izsmelt pretgaisa aizsardzības raķešu “Patriot” krājumus. Medijs “The Washington Post” vēsta, ka Ukrainai 7. oktobrī bija palikušas tikai desmit “Patriot” raķetes. Situācija ir ārkārtīgi saspringta, īpaši ņemot vērā attiecību saasināšanos starp Kijivu un Vašingtonu pēc Baltā nama lēmuma atcelt sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai un norunas par tās dīzeļdegvielas piegādēm ASV.
Ukrainai mēģina palīdzēt sabiedrotie – ceturtdien kļuva zināms, ka Lielbritānija nosūtīs Ukrainai papildu “Storm Shadow” raķetes. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Polija palīdzēs ar atbalsta paketi – tās detaļas netiek atklātas.
Starp Zelenski un Kijivas mēru radušās asas domstarpības
Ukrainā turpinās darbi, lai novērstu esošos postījumus un sagatavotos vēl smagākam periodam. Tomēr gatavošanās procesu ziemai pavada asas domstarpības starp Zelenski un viņa politisko oponentu, Kijivas mēru Vitāliju Kličko.
“Situācija galvaspilsētā, jo īpaši attiecībā uz gatavošanos ziemai un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, – ikviens Kijivas iedzīvotājs redz, ka pilsēta patiesībā nav sagatavojusies. Tagad, oktobrī, situācija diemžēl ir pat sliktāka nekā iepriekšējās šī kara ziemās. Atsevišķi “Shahed” dronu triecieni jau izraisa elektroapgādes un ūdensapgādes pārtraukumus. Diemžēl pastāv arī daudzas citas problēmas. Runājot par patvertnēm, sagatavošanos skolu darbībai, aizsargstruktūru būvniecību, transporta nodrošināšanu un dzīvojamo ēku sagatavošanu ziemai Kijivā, pilsēta noturības plānu īstenošanā atpaliek no citiem reģioniem,” pirms pāris dienām par Kijivas gatavību ziemai un Krievijas uzbrukumiem sacīja Zelenskis.
Prezidents uzsver, ka nepieciešams paātrināt darbu šajā jomā.
Savukārt vairākas nevalstiskās organizācijas aicina cilvēkus sestdien, 17. oktobrī, uz protestu pie Kijivas domes, kurā pieprasīs Kličko demisiju.
Galvaspilsētas mērs šonedēļ Ukrainas parlamentā ziņoja par Kijivas paveikto, gatavojoties infrastruktūras pasargāšanai.
Kličko uzsvēra, ka pēdējo divu mēnešu laikā ir bijusi nepieredzēti augsta Krievijas uzbrukumu intensitāte, kuru sekas Kijivai nākas risināt.
Viņš ziņoja, ka pilna mēroga kara pirmajā ziemā uz Kijivas termoelektrostacijām atlidoja 12 raķetes un kaujas droni, 2023. gadā – septiņas, 2024. gadā – neviena, 2025. gadā – 19, bet šogad fiksēti jau gandrīz 50 raķetes un kaujas dronu trāpījumi Kijivas energoapgādes sistēmai.
“Mēs dzirdam, ka Kijivā viss ir ne tā, kā vajadzētu – ka darbi tiek veikti slikti –, un rodas iespaids, ka mēs joprojām dzīvojam kaut kur 2019. gadā. Cilvēki var runāt, ko vien vēlas. Taču jautājums – ne tikai man, bet ikvienam no jums – ir šāds: kur ir Ukrainas galvaspilsētas pretgaisa aizsardzība? Kur ir “Ukrenergo” objektu aizsardzība? Kur ir tie miljardi, kas tika piešķirti šim mērķim?” sacīja Kličko.
Kijivas mērs norādījis, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Kijivai tika sagādāti gandrīz 700 dažādu jaudu ģeneratoru siltuma un ūdensapgādes objektiem, 70 mobilās katlu mājas, tāpat tika uzbūvētas trīs dīzeļdegvielas stacijas. Kijivas ūdensapgādes uzņēmumam ir iegādāti ģeneratori, dzīvojamām mājām vairāk nekā 6000 invertoru un ģeneratoru.
Tāpat ģeneratori sagādāti pilnīgi visām izglītības iestādēm un slimnīcām. Šobrīd 11 slimnīcām ir arī savas autonomās katlumājas. Paredzēts, ka līdz gada beigām šāda alternatīvā apkure būs sagādāta kopumā 21 Kijivas slimnīcai.
Tādējādi Kijiva dara šobrīd visu iespējamo, lai pasargātu kritiski svarīgo infrastruktūru Krievijas uzbrukumu laikā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
