Tramps 16. oktobrī parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru atteicās piemērot vairākus likumā paredzētos sankciju pasākumus. Rīkojumā norādīts, ka prezidents ir iesniedzis Kongresam apliecinājumu par šāda lēmuma atbilstību ASV nacionālajām interesēm.
Baltā nama dokumentā paredzēta atteikšanās no vairākiem ierobežojumiem un muitas tarifiem, kas bija iekļauti republikāņu senatora un Kremļa kritiķa Lindseja Greiema vārdā nosauktajā likumā. Vienlaikus rīkojums paredz, ka ASV iestādēm jāturpina sekot līdzi Krievijas energoresursu tirdzniecībai un iespējamai sankciju apiešanai.
Likums paredzēja tarifus Krievijas energoresursu pircējiem
Tramps likumu parakstīja 18. septembrī. Tas paredzēja paplašināt ASV sankciju sistēmu pret Krieviju, kā arī noteikt papildu ierobežojumus valstīm, kuras turpina iegādāties Krievijas naftu un gāzi.
Likums paredzēja iespēju noteikt līdz 100 % lielus muitas tarifus precēm no valstīm, kuras turpina iepirkt Krievijas izcelsmes naftu vai dabasgāzi, kā arī valstīm, kas palīdz apiet pret Krieviju noteiktās sankcijas.
Šādu pasākumu mērķis bija palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju un ierobežot tās ieņēmumus no energoresursu eksporta, kas palīdz finansēt karu Ukrainā.
Tomēr likumā bija iekļauta arī iespēja prezidentam atteikties no atsevišķu pasākumu piemērošanas, ja viņš Kongresam iesniedz attiecīgu apliecinājumu par ASV nacionālajām interesēm. Tramps izmantoja šo iespēju.
Iepriekšējās sankcijas paliek spēkā
Baltā nama rīkojums nenozīmē visu pret Krieviju noteikto sankciju atcelšanu. Dokumentā īpaši uzsvērts, ka lēmums neietekmē ierobežojumus, kas noteikti ar iepriekšējiem ASV prezidenta rīkojumiem. Atteikšanās no jaunajā likumā paredzētajiem pasākumiem paliks spēkā līdz brīdim, kad prezidents vai attiecīgās amatpersonas noteiks, ka nepieciešama turpmāka rīcība.
Krievijā vērtē atzinīgi; ASV likumdevēji nosoda
Krievijas Valsts labklājības fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs mikroblogošanas vietnē “X” atzinīgi novērtējis Trampa lēmumu atlikt sankciju piemērošanu, nosaucot to par “nozīmīgu un patiesi vēsturisku brīdi”. Viņš arī uzsvēris, ka ekonomiskā sadarbība starp Krieviju un ASV ir abu valstu interesēs.
Tikmēr vairāki ASV likumdevēji nosodījuši Trampa lēmumu. ASV demokrātu senatore Elizabete Vorena to raksturojusi kā “pilnīgu un paredzamu līderības izgāšanos”. Demokrātu senators Ričards Blumentals atzīmējis, ka Trampa lēmumam nav nekāda sakara ar ASV nacionālajām interesēm, uzsverot, ka tā vienīgais mērķis ir izdabāt Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam.
Savukārt Republikāņu kongresmenis Dons Beikons norādījis, ka Trampa rīcība nepalīdz izbeigt karu, bet gan veicina tā ieilgšanu. Trampa lēmums, visticamāk, izpelnīsies arī Ukrainas kritiku.
Pagājušajā nedēļā Tramps negaidīti paziņoja par vienošanos ar Putinu, par Krievijas dīzeļdegvielas importu, lai tādējādi mēģinātu samazināt degvielas cenas ASV pirms 3. novembrī gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka šī vienošanās lika viņam justies nodotam. Ukrainas valsts galva šo vienošanos arī kritizēja vakar – ES līderu samita kuluāros.
“Manuprāt, mēs nevaram pieņemt šādus darījumus ar dīzeļdegvielu un šādas vienošanās, jo nākamais solis būs darījumi ar gāzi. Esmu par to pilnīgi pārliecināts. Pēc tam sankcijas atcels arī citās jomās — vispirms gāzes nozarē, tad citur. Galu galā tas skars banku sistēmu, atsevišķas personas un ķīmisko rūpniecību. Tieši par šādiem riskiem es runāju,” sacīja Zelenskis.
