ĪSUMĀ:
Par iespējamo spiegošanu aizturētas divas personas
Hannings Vācijas ārējās izlūkošanas dienestu (BND) vadīja septiņus gadus. Taču arī ilgi pēc aiziešanas no amata viņš turpinājis saņemt slepenus dienesta dokumentus, ko viņam nodeva kādreizējais palīgs.
Oktobra sākumā abus aizturēja aizdomās par smagiem valsts drošības pārkāpumiem. Izmeklētāji uzskata, ka Hannings iegūto informāciju izmantojis sava privātā konsultāciju uzņēmuma darbā un, iespējams, arī kontaktos ar ārvalstu izlūkdienestiem. Viņš aizdomas noliedz. Dokumentu precīzs saturs pagaidām nav publiskots.
“Es domāju, visticamāk, ne jau tas, ka tur ir kaut kādi tādi noslēpumi, kurus kāda naidīga valsts varētu iegūt citos veidos, bet gan, ka tur ir informācija, kas pastiprina attiecīgās saņēmēja pozīcijas, kad ir runa par dažādiem jautājumiem, kas var skart to valsti, no kuras informācija ir iegūta, un tos, ar kuriem notiek sarunas,” sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu “Pasaules panorāma” iespējamo informācijas noplūdes nozīmi vērtēja bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Eksperte: Ķīna ieinteresēta iegūt datus par Vācijas stāvokli NATO
Pagaidām nav zināms, kurām valstīm šie materiāli varētu būt nodoti. Vācijas mediji ziņojuši par Hanninga kontaktiem ar kādu bijušo augsta ranga Ķīnas militārpersonu, kā arī iespējamu saikni ar Azerbaidžānas izlūkdienestu. Prokuratūra nevienu no šīm versijām nav apstiprinājusi.
Toties citās spiegošanas lietās Vācijā ārvalstu iesaiste jau konstatēta. Pērn gandrīz piecu gadu cietumsods piespriests partijas “Alternatīva Vācijai” (AfD) politiķa bijušajam palīgam, kurš spiegojis Ķīnas labā. Viņš vācis informāciju par Eiropas Parlamenta darbu un Ķīnas disidentiem. Lietā iesaistīta arī kāda lidostas darbiniece, kura piegādājusi Ķīnas spiegam ziņas par militārajiem pārvadājumiem Vācijā.
“Manuprāt Ķīnai svarīga ir informācija, piemēram, par Vācijas stāvokli NATO sastāvā, tāpat arī rūpnieciskās iespējas un attiecības saistībā ar iespējamiem kopīgiem projektiem.
Ja atceraties, bija kopīgs projekts ar Franciju, kas, cik saprotu, tika pārtraukts, par lidmašīnu un tanku ražošanu un tamlīdzīgām lietām. Protams, Ķīnai tas interesētu. Bet jums taisnība, jo iepriekš Ķīna vairāk strādāja ar civilajiem politiķiem un mazāk ar izlūkošanas jomu. Tā noteikti ir pārmaiņa,” Ķīnas izlūkošanas intereses Vācijā raidījumam skaidroja Zviedrijas aizsardzības universitātes pētniece Elena Grosfelde.
Vācijā darbojas arī Krievijas izlūkdienesti
Vācijā darbojas ne tikai Ķīnas izlūkdienesti. Berlīnē joprojām turpinās tiesvedība pret kādu bijušo Vācijas izlūkdienesta darbinieku, kuru apsūdz īpaši slepenas informācijas nodošanā Krievijai. Atklāti arī vairāki Krievijas interesēs gatavoti sabotāžas plāni, tostarp militāro objektu izspiegošana un transporta maršrutu izpēte.
Šie gadījumi atšķiras pēc izmantotajām metodēm, taču daļā no tiem informācijas iegūšanai izmantoti cilvēki ar likumīgu piekļuvi valsts institūcijām. Šādu pieeju Padomju Savienības un Austrumvācijas izlūkdienesti plaši izmantoja jau aukstā kara laikā.
“Ņemsim vērā, ka Vācijai nav gājis viegli ar dienestiem. Aukstā kara laikā visi saprata, ka ļoti sensitīva informācija, kas nonāca Rietumvācijas augstākajos Salonos, ļoti drīz aizgāja pie krieviem. Nu, mainīt tādu kultūru nav tik vienkārši,” sacīja Kažociņš.
Mūsdienās Krievijas izlūkdienesti Vācijā izmanto arī cilvēkus ārpus valsts drošības iestādēm.
Septembrī prokuratūra izvirzīja apsūdzības Berlīnes uzņēmējai, kura, iespējams, palīdzējusi Krievijas izlūkam veidot kontaktus Vācijas politiskajās un militārajās aprindās.
Savukārt Štutgartē notiesāts kāds Ukrainas pilsonis, kurš ar GPS izsekotājiem palīdzējis noskaidrot pasta sūtījumu maršrutus uz Ukrainu. Izmeklētāji uzskata, ka pa šiem maršrutiem vēlāk bija paredzēts sūtīt paciņas, kas pārvadāšanas laikā varētu aizdegties un izraisīt ugunsgrēkus.
Pieaug bažas par Vācijas sabiedroto informācijas drošību
Hanninga lieta rada jautājumus arī par Vācijas sabiedroto informācijas drošību.
“Es nedomāju, ka Vācija jau būtu nonākusi tādā situācijā kā Austrija pirms vairākiem gadiem, kad tur darbojās tik daudz dažādu izlūkdienestu, tostarp naidīgu valstu dienestu, kas centās iegūt informāciju, ka tās apmaiņa tika ierobežota. Es nezinu, vai Vācija jau ir nonākusi tik tālu.
Tomēr šī lieta izceļas. Tas, ka tajā iesaistīts bijušais izlūkdienesta vadītājs, manuprāt, ir jauns līmenis izlūkdienestu savstarpējā cīņā. Es gan nezinu, vai tas noteikti ietekmēs NATO izlūkinformācijas apmaiņu,” pauda Grosfelde.
Austrijas gadījumā Lielbritānija un Nīderlande 2019. gadā tiešām ierobežoja informācijas apmaiņu ar tās izlūkdienestu. Vācijā par līdzīgiem sabiedroto lēmumiem pagaidām nav ziņu. Berlīne jau gatavo izlūkdienestu reformas, taču Hanninga lieta no jauna aktualizējusi jautājumu par slepenās informācijas aprites kontroli. Līdzīgas problēmas savulaik piedzīvoja arī Baltijas valstis. Kažociņš atceras kādu sanāksmi, kurā pirms uzņemšanas NATO tika apspriesta Baltijas valstu spēja aizsargāt sabiedroto noslēpumus.
“Es sēdēju blakus Igaunijas pārstāvim. Gadu pirms mūs uzņēma NATO, kur mēs mēģinājām pārliecināt NATO Drošības padomi, ka Baltijas valstis nebūs visvājākais posms NATO drošības ķēdē. Tas Igaunijas pārstāvis bija Hermans Simms, kurš jau tajā laikā tobrīd strādāja kā Krievijas spiegs,” stāstīja Kažociņš.
Simms Igaunijas Aizsardzības ministrijā bija atbildīgs par slepenās informācijas aizsardzību. Krievijas izlūkdienests viņu savervēja 1995. gadā, bet atmaskoja tikai 13 gadus vēlāk. Viņam piesprieda divpadsmit ar pusi gadu cietumā.
Izmeklētājiem Vācijā vēl jānoskaidro, vai Hanninga iegūtie dokumenti patiesi nonāca nepareizajās rokās un vai to vidū bijusi arī sabiedroto slepenā informācija.
KONTEKSTS:
80 gadus vecais Augusts Hannings vadīja Vācijas ārējo izlūkdienestu (BND) no 1998. līdz 2005. gadam, bet pēc tam darbojās privāta drošības padomnieka statusā. 6. augustā Hannings tika aizturēts aizdomās par spiegošanu. Viņam izvirzītas apsūdzības par spiegošanu, valsts nodevību un sadarbību ar ārvalstu izlūkdienestiem.
Arī Hanninga bijušais biroja vadītājs, kas identificēts kā Manfrēds D., ir aizturēts. Viņu tur aizdomās par palīdzību un atbalstu valsts nodevības mēģinājumā un spiegošanā. Izmeklētāji uzskata, ka Manfrēds D., kurš bija arī Hanninga pēcteču biroja vadītājs, nodrošināja Hanningu ar konfidenciāliem dokumentiem no augstākās vadības līmeņa vairākus gadus pēc tam, kad Hannings bija atstājis BND vadītāja amatu.
Federālā prokuratūra paziņoja, ka Manfrēds D. līdz 2022. gada jūnijam nodeva Hanningam gandrīz 2000 dokumentu, tostarp daudzus slepenus dokumentus. Hannings izmantoja šo informāciju savā darbā kā privātais drošības konsultants.
Vienā no gadījumiem Hannings izmantojis šo informāciju, lai sagatavotu analīzi, ko solījis piegādāt citas valsts izlūkdienesta virsniekam. Līdz šim varasiestādes neprecizēja, par kuru valsti ir runa. Vācu mediji ziņojuši, ka ārvalsts, kuras labā darbojies Hannings, nav Krievija.
