Kā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievijas uzbrukumos visvairāk cieta enerģētikas objekti Luckā, Rivnē, Žitomirā, Vinnicā, Šepetivkā, Slavūtā un Ņetišinā. Tāpat uzbrukumos postījumi nodarīti enerģētikas infrastruktūrai Harkivas, Kijivas un Dņipropetrovskas apgabalā, kā arī citos Ukrainas reģionos.
Ukrainas Enerģētikas ministrijā norādīja, ka daļa iedzīvotāju bija palikuši bez elektroenerģijas, bet enerģētikas speciālistiem izdevies atjaunot elektroenerģijas piegādi vairāk nekā pusmiljonam patērētāju. Ministrijā atzīmēja, ka remonta darbi tiek veikti visur, kur to ļauj drošības situācija. Vienlaikus situāciju apgrūtina pastāvīgās gaisa trauksmes un atkārtotu uzbrukumu draudi.
Zelenskis, atsaucoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumu atlikt vairāku ierobežojumu piemērošanu Maskavai norādīja, ka laikā, kad Krievija veica tik plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, ASV diemžēl tika pieņemts lēmums faktiski ignorēt republikāņu senatora Lindseja Greiema likumu, kam bija jānodrošina reāls spiediens uz Krieviju, lai panāktu kara izbeigšanu.
Kā norādīja Ukrainas Gaisa spēki, Krievija aizvadītajā naktī uzbruka Ukrainai ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm. Tāpat Krievijas spēki pret Ukrainu raidīja 332 “Šahed” tipa trieciendronus, no kuriem 31 bija reaktīvs.
Tikmēr Hersonā, Slovjanskā un Sumos vietējās amatpersonas paziņoja par Krievijas spēku gaisa uzbrukumiem, kuros tika izmantotas aviācijas bumbas. Triecienā Sumu pilsētai nogalināts viens cilvēks, bet vēl divi tika ievainoti. Uzbrukumā Hersonai ievainoti vismaz 22 cilvēki, bet postījumi nodarīti vairākām dzīvojamajām ēkām un lielveikalam. Krievijas uzbrukumā Slovjanskai nogalināts viens cilvēks, desmit cietuši, paziņojusi pilsētas kara administrācija. Trāpīts divām daudzdzīvokļu mājām, teikts paziņojumā. Turpina vienas triecienā cietušas mājas iedzīvotāja.
“Mēs ar vīru un bērnu gulējām gultā. Vīrs pamodās no spilgtas gaismas, bet es – brīdī, kad man tieši uz galvas sāka birt griestu atlūzas. Es ar savu ķermeni piesedzu bērnu. Pirmās divas bumbas sprāga gandrīz uzreiz, bet trešā pēc 30 sekundēm. Mēs metāmies uz koridoru. Es skrēju basām kājām pāri stikla lauskām, bet bērnam mugurā bija tikai krekliņš. Paldies Dievam, bērns tika cauri sveikā – uz kājas bija tikai skramba. Nekādu citu ievainojumu. Mums izdevās nokļūt lejā,” stāstīja vienas triecienā cietušās ēkas iedzīvotāja Evhenija.
Jāpiebilst, ka Krievija aizvadītajā naktī apšaudīja Krivijrihu un Zaporižju, tur ir cietuši cilvēki un nodarīti postījumi, tostarp Ukrainas lielākā metalurģijas uzņēmuma “Metinvest” rūpnīcai “Zaporižstaļ”.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
