Stacija, kas pieder valsts telekomunikāciju uzņēmumam “Exatel”, tiek izmantota cita starpā interneta datplūsmas nodrošināšanai caur Poliju, arī uz Ukrainu. To izmanto arī “SpaceX” sistēmas, kas nodrošina savienojumu ar “Starlink” termināļu palīdzību. Uzbrukums notika 23. septembrī vēlu vakarā, bet arī pēc tā stacija turpināja darboties.
24. septembrī Polijas digitālo lietu ministrs Kšištofs Gavkovskis paziņoja raidsabiedrībai TVP, ka “šis sabotāžas akts tika apzināti plānots, lai apturētu stacijas darbību, tādējādi pārtraucot interneta piekļuvi dažādām iestādēm, arī Ukrainas armijai”.
“Spiegel” raksta, ka “Daltoni” varētu būt saņēmuši pasūtījumu veikt šo sabotāžu no Krievijas specdienestiem.
12. oktobrī Vācijas pilsētā Nirtingenā pēc Polijas lūguma tika aizturēti divi Turcijas pilsoņi, kuri tiek turēti aizdomās par saistību ar ugunsgrēku. Saskaņā ar “Spiegel” informāciju, aizturētie ir 38 gadus vecais Jumits E. un 34 gadus vecais Muslums T., kuri, visticamāk, ietilpst grupējumā “Daltoni” vai vismaz varēja rīkoties pēc tā norādījumiem.
Štutgartes tiesa tuvākajās dienās pieņems lēmumu par abu aizturēto izdošanu Polijai.
“Spiegel” norāda, ka līdz šim Krievijas specdienesti, organizējot sabotāžas Eiropā, galvenokārt paļāvās uz “zemākā līmeņa aģentiem” – sīkiem noziedzniekiem, kuri veica uzdevumus par nelielu atlīdzību. Ja apstiprināsies, ka “Daltoni” bija saistīti ar “Starlink” stacijas aizdedzināšanu Polijā, tas liecinās par Krievijas specdienestu stratēģijas maiņu, raksta izdevums.
Grupa “Daltoni” tika izveidota 2024. gadā. Saskaņā ar izdevuma “haqqin” datiem, tajā galvenokārt bija jaunieši, kas dzimuši 2000. gadā un vēlāk. Turcijā grupējums “Daltoni” bija iesaistīts pazīstamā advokāta un Nacionālās kustības partijas locekļa Serdara Oktema slepkavībā, kurš tika nošauts savā automašīnā Stambulā. Grupas dalībnieki darbojas arī Vācijā un citās Eiropas valstīs, kur nodarbojas ar naudas izspiešanu par “aizsardzību”, ieroču tirdzniecību un pasūtījuma slepkavībām.
Kā raksta “Spiegel”, “Daltoni” līderi Beratdžanu Gekdemiru tajā pašā gadā aizturēja Krievijā. Turcija pieprasīja viņa izdošanu, taču Krievija viņu tā arī neizdeva. Eksperti pieļauj, ka Kremlis, iespējams, cerēja no “Daltoniem” saņemt kaut ko pretī. Nav zināms, vai Gekdemirs joprojām atrodas Krievijā.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus.
Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un citas augstākās amatpersonas vēsta, ka plaša mēroga Krievijas iebrukums NATO teritorijā pašlaik nav iespējams, jo Krievijai nav tādas spēku koncentrācijas.
