ĪSUMĀ:
Vienošanās par sarunu datumu un norises vietu nav panākta
Putins šādu piedāvājumu esot izteicis Trampam abu telefonsarunas laikā 9. oktobrī. Pēc tam arī sekojuši ASV prezidenta paziņojumi par sanckiju atcelšanu un Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm.
Laikraksts norādīja, ka Tramps šim priekšlikumam nav piekritis, un pagaidām nav skaidrs, vai šāda augstākā līmeņa tikšanās notiks.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka sarunas par iespējamo trīspusējo tikšanos patiešām notiek, taču pagaidām nav panākta vienošanās par tās norises laiku un iespējamiem sarunu tematiem.
Savukārt kāda augsta līmeņa ASV amatpersona sacīja, ka Tramps vēl nav piekritis tikties ar Putinu un Sji, taču viņš esot gatavs izskatīt piedāvājumus Krievijas kara Ukrainā izbeigšanai.
Pirmdien ASV valsts sekretārs Marko Rubio apstiprināja, ka ir notikušas sarunas par iespējamu ASV, Krievijas un Ķīnas vadītāju tikšanos.
Rubio atzīmēja, ka trīspusējas tikšanās iespēja ir apspriesta, taču viņam nav zināms, vai par tās norisi panākta galīgā vienošanās, vienlaikus uzsverot, ka Tramps skaidri paudis vēlmi panākt kara izbeigšanu.
“Prezidents [Tramps] ir gatavs darīt visu iespējamo, lai veicinātu kara izbeigšanu, ja vien tas ir iespējams, un mēs turpināsim meklēt iespējas to panākt. Pagaidām, protams, nav izdevies panākt tādu progresu, kādu mēs vēlētos, taču tas nav saistīts ar centienu trūkumu, un prezidents joprojām ir apņēmības pilns turpināt šo darbu. Jūs, iespējams, redzējāt viņa naktī publicēto ierakstu, kurā viņš atkārtoti skaidroja, kāpēc pieņēmis lēmumu uz 60 dienām atlikt sankciju piemērošanu Krievijai. Viņš vēlas noskaidrot, vai pašlaik notiekošās sarunas gan ar Ukrainu, gan Krieviju var dot pozitīvu rezultātu un palīdzēt izvairīties no vēl viena postoša kara gada,” sacīja Rubio.
Rubio arī uzsvēra, ka ASV nesaskata nekā pozitīva Krievijas karā pret Ukrainu, bet gan virkni negatīvu seku, tostarp reālu risku, ka konflikts varētu saasināties un izplatīties arī uz citām valstīm.
“The Wall Street Journal” raksta, ka Kremlis ir piedāvājis sarīkot Trampa, Putina un Sji tikšanos Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācijas (APEC) samitā, kas 18. un 19. novembrī notiks Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.
Ķīna šādas tikšanās iespēju vēl nav oficiāli komentējusi, taču Sji iepriekš ir izteicies, ka Ķīna ir gandarīta par tiešu attiecību uzalbošanos starp Maskavu un Vašingtonu.
Rietumi bažījas par sarunām bez Ukrainas un Eiropas pārstāvjiem
Taču iespējamā lielvalstu vadītāju tikšanās ir radījusi satraukumu Ukrainai un tās sabiedrotajiem Eiropā, kuri uzskata, ka nav iespējamas sarunas par kara izbeigšanu bez Ukrainas līdzdalības.
Iespējamo tikšanos asi kritizējuši vairāki ASV kongresmeņi un atsevišķi Eiropas valstu pāsrtāvji. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis iespējamās sarunas starp Putinu, Trampu un Sji salīdzinājis ar 1945. gada Jaltas konferenci, kurā lielvaras lēma par citu valstu likteņiem tām pašām klāt neesot.
Asi uz jaunumiem par lielvaru iespējamo tikšanos reaģējusi Ukraina, norādot, ka sarunas nevar notikt aiz tās muguras un tikai paildzinās karu. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņojis, lietderīgāka būtu tikšanās starp Ukrainu, ASV un Krieviju.
Līdz šim Eiropas Savienība nav paudusi vienotu pozīciju šajā jautājumā. Eiropas Komisija (EK) komentējusi, ka kara risinājumā ir jāņem vērā Ukrainas teritoriālā integritāte, taču skaidri nenorādīja, ka būtu pret tikšanos.
“Būsim pilnīgi skaidri: ja Putins vēlas izbeigt šo karu, viņš var to vienkārši pārtraukt jau šodien, un karš varētu beigties jau šodien. Diemžēl nesen to redzējām saistībā ar izsludināto enerģētikas pamieru. Krievija nav izrādījusi nekādas pazīmes, ka tā vēlētos to ievērot un virzīties šajā virzienā,” sacīja EK pārstāvis ārlietu jautājumos Kristians Vīgands.
Izskanot jautājumiem par šis iespējamās tikšanās patiesajiem mērķiem un to, ka diskusijās par kara izbeigšanu būtu jāpiedalās Ukrainas un Eiropas pārstāvjiem, Peskovs izteicies, ka, protams, sarunās būtu jāpiedalās vismaz kādam no Ukrainas, kurš būtu gatavs uzņemties atbildību par valsts nākotni.
Jautājumi radušies arī par ASV prezidenta Trampa ieinteresētību šajās sarunās. Pēdējo dienu laikā viņš kārtējo reizi pastiprinājis aso kritiku pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, tostarp runājot par Krievijai noteikto sankciju īslaicīgu atcelšanu ar mērķi dot vietu diplomātijai.
“Šis ir jautājums par diplomātiju, un diplomātijā jūs turpināt mēģināt. Diemžēl dažreiz konflikti ir ļoti sarežģīti, puses ir nostiprinājušās ierakumos un nonākušas strupceļā, kur neviena no pusēm negūst nopietnas uzvaras, bet cieš milzīgus zaudējumus. Mēs turpināsim mēģināt tik daudz, cik spējam. Mēs mēģināsim pārbaudīt jebkuru radušos iespēju. Beigās mēs varēsim redzēt, vai vienošanos ir iespējams panākt, vai nav. Vai abas puses ir ieinteresētas kaut ko atdot, lai izbeigtu šo karu,” pirmdien sacīja Rubio.
Krievijas medijos nav pazīmju Kremļa vēlmei sēsties pie sarunu galda
BBC redaktors Stīvs Rozenbergs ir apkopojis dažādus Krievijas presē atrodamos viedokļus par diskusijām par iespējamo trīspusējo Putina, Trampa un Sji tikšanos.
Krievijas presē Tramps pēdējo dienu laikā nosaukts par burvju mākslinieku, kurš ar vienu rokas mājienu faktiski ir apturējis vai atcēlis pret Krieviju ieviestās sankcijas, kuras pats bija ieviesis vien pirms mēneša.
Krievijas žurnālisti ir pilnībā pārliecināti, ka par dīzeļdegvielas piegādēm noslēgtā vienošanās pilnīgi nekādā veidā neietekmēs situāciju globālajā tirgū.
Tāpat komentētāji izpētījuši, ka Krievijas preses izdevumos pagaidām nav nekādu pazīmju par to, ka Maskava būtu ieinteresēta jebkādās miera sarunās, ja vien Kremlim netiek dota iespēja uzspiest savus priekšnoteikumus šādu sarunu norisei.
Tā, piemēram, izdevums “Komsomolskaja pravda” norāda, ka Krievija ir ieinteresēta iegūt vēl lielākas Ukrainas teritorijas. Proti, buferzona Harkivas, Sumu un Dņipropetrovskas apgabalos, visticamāk, kļūšot par Krievijas federācijas teritoriju.
Papildus tam citēta arī Putina savulaik izteiktā tēze par to, ka Krievijas robežas nekur nebeidzas.
