ĪSUMĀ:
Francijā protestu laikā izceļas vardarbīgi grautiņi
Sestdien visā Francijā ielās izgāja aptuveni 500 tūkstoši cilvēku, lai pievienotos skolēniem un studentiem, kuri jau vairākas nedēļas protestē pret neapmierinošu izglītības kvalitāti un daudzviet nolaisto skolu un universitāšu infrastruktūru.
Taču demonstranti pievērsa uzmanību arī pieaugošajām pārtikas un enerģijas cenām, mājokļu nepieejamībai, zemajam atalgojumam un sliktajai sabiedrisko pakalpojumu kvalitātei.
Vairākums protestētāju bija mierīgi noskaņoti, taču lielāku uzmanību pievērsa nekārtību cēlāji, kas iesaistījās sadursmēs ar policiju, aplaupīja veikalus un aizdedzināja ēkas.
Plašu sašutumu izraisīja Limožas pilsētas rātsnama aizdedzināšana. Ugunsgrēks nopostīja lielāko daļu no XIX gadsimtā būvētās ēkas. Daudziem tas raisīja asociācijas ar postošo ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē 2019. gadā.
Grautiņu laikā policija arestēja gandrīz 2400 cilvēku, bet gandrīz 1000 policistu un žandarmu guva ievainojumus.
Pieredzētā vardarbība ir šokējusi daudzus Francijas iedzīvotājus un arī valstī esošos ārvalstu tūristus.
“Es nelietotu vārdu “revolūcija”, bet, manuprāt, viņi vēlējās izraisīt valstī īstu haosu un visu iznīcināt,” sacīja kāda sieviete.
“Šie cilvēki patiesībā ieradās šeit, lai visu izpostītu. Tas nebija saistīts ar demonstrācijām. Tie nebija protestētāji. Man nodarītie zaudējumi varētu būt vairāk nekā 100 tūkstoši eiro,” sacīja kāda protestu laikā Parīzē izlaupīta un izdemolēta veikaliņa īpašnieks.
Arī kāds tūrists no Argentīnas bija nepatīkami pārsteigts: “Es nevaru noticēt, ka viņi nespēja to paredzēt, jo īpaši Francijā. Te taču vienmēr notiek revolūcijas. Manuprāt, Makrons ir pilnībā zaudējis kontroli pār situāciju. Patiešām.”
Vēl pirmdien Parīzes ielās manāmas nogalē notikušo grautiņu sekas. Izdauzīti stikli, izlaupīti veikali, sadedzināti transportlīdzekļi. Postījumi skāruši aptuveni 3000 uzņēmumu. Kaut tagad nekārtības rimušās, arodbiedrības plāno jaunus protestus novembra sākumā.
Paužot solidaritāti ar protestētājiem un iebilstot pret drošības dienestu aso vēršanos pret demonstrantiem, pirmdien Parīzes studenti bloķēja ieeju Luvrā.
Makrons nosoda vardarbību; nepieņem iekšlietu ministra atkāpšanos
Svētdienas vakara uzrunā nācijai Makrons uzsvēra, ka nekas neattaisno “nevaldāmo” vardarbību, kas tika pieredzēta nedēļas nogalē notikušajās demonstrācijās pret pieaugošo dzīves dārdzību un sliktajiem apstākļiem skolās. Viņš brīdināja, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības.
“Vakar vairāki simti tūkstoši mūsu līdzpilsoņu izgāja ielās, lai paustu savas pamatotās prasības. Mēs nekad nedrīkstam viņus sajaukt ar tiem, kuri postīja, demolēja un izlaupīja. Tiem, kuri postīja, būs jāatbild par savu rīcību. Tiem, kuri laupīja, būs jāatlīdzina nodarītais. Tie, kuri centās gāzt Republiku, tiks saukti pie atbildības. Esmu uzdevis valdībai izdarīt visus nepieciešamos secinājumus no šiem notikumiem attiecībā uz izlūkošanu un spēju paredzēt iespējamo notikumu attīstību, kā arī nodrošināt, lai nekas tāds vairs neatkārtotos,” sacīja Makrons.
Makrons arī sacīja, ka vajadzības gadījumā varasiestādes būs tiesīgas aizliegt rīkot atsevišķus mītiņus, tomēr viņš atturējās no stingrākiem pasākumiem, piemēram, ārkārtas stāvokļa vai komandantstundas izsludināšanas.
Tikmēr Francijas premjers Sebastjēns Lekornī aicinājis vietējās varas iestādes nemieru skartajās pilsētās pirmdienas vakarā izsludināt daļēju komandantstundu. Šādu pasākumu nolūks būtu aizsargāt ne tikai iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus, kuri cieta nedēļas nogalē notikušajos protestos, kas pārauga vardarbībā.
Francijas premjers neizslēdz, ka vajadzības gadījumā nemieru ierobežošanai var izsludināt ārkārtas stāvokli.
“Tagad ir skaidrs, ka ir galēji kreisa kustība, kuras mērķis ir raisīt nemierus – maigi izsakoties, raisīt dziļi iesakņojušos nemierus valstī pirms prezidenta vēlēšanām. To mums šorīt skaidri pavēstīja izlūkdienesti. Pastāv vesels tīkls, kuru var mobilizēt, lai apšaubītu prezidenta vēlēšanu grafiku un pat pašu prezidenta vēlēšanu rīkošanu,” sacīja Lekornī.
Daļēja komandantstunda varētu būt ieviesta septiņās Francijas pilsētās
Makrons pirmdien asi kritizējis kļūdas, kas, viņaprāt, novedušas pie vardarbīgajiem protestiem, taču atteicās pieņemt iekšlietu ministra Lorāna Nunjesa atkāpšanos.
“Iekšlietu ministrs svētdien iesniedza atlūgumu prezidentam. Ņemot vērā nepieciešamību šobrīd nodrošināt nepārtrauktu tiesībaizsardzības iestāžu vadību, prezidents to noraidīja,” paziņoja Elizejas pils.
Makrons lūdza Nunjesu “veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu caurskatāmību saistībā ar plānošanas un izlūkošanas kļūdām, kas izraisīja vardarbību”, kā arī “ieviest jaunas drošības spēku darbības metodes”, lai risinātu krīzi, teikts paziņojumā.
Iekšlietu ministrs atzina, ka drošības spēki zaudēja kontroli pār situāciju.
“Es iesniedzu atlūgumu, jo esmu atbildīgs par visu, kas notiek,” raidorganizācijai “France Inter” teica Nunjess.
Starp tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem un cilvēkiem uz ielām pastāvēja nelīdzsvarotība, kā arī bija vērojama kontroles zaudēšana, atzina ministrs. Viņš teica, ka “tiek darīts viss, lai kaut kas tāds vairs neatkārtotos”.
Galēji labējā politiķe Marina Lepēna, kura ir favorīte 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās, vardarbīgos protestus nosauca par “apdraudējumu demokrātijai”. Viņasprāt, par tiem ir atbildīgi galēji kreisie spēki un prezidents Makrons, kurš ir zaudējis jebkādu autoritāti.
Lepēna šo situāciju nosaukusi par uzticības krīzi pašreizējai valdībai un prezidentu nosaukusi par cilvēku, kas zaudējis saikni ar realitāti.
Desmitiem tūkstoši cilvēku sestdien un svētdien izgāja ielās arī Itālijas, Portugāles, Beļģijas, Spānijas, Albānijas un Vācijas pilsētās. Arī šos protestus vienoja neapmierinātība ar pieaugošo dzīves dārdzību, augstajām mājokļu cenām un mācību maksas pieaugumu augstskolās.
Latvieši Francijā: Pieredzētais daudziem bija šoks
Protestu un grautiņu epicentrā Parīzē un citās Francijas pilsētās atrodas arī latvieši.
2:36
Parīzē protestos nonāca arī tur dzīvojoša latviešu studente Hanna Bula, kura studē horeogrāfiju. Viņa kopā ar draugiem bija devusies uz pilsētas centru, lai apskatītu tūristiem ierastos apskates objektus. Ātri vien viņa attapās pavisam tuvu protestiem.
“Sanāca tā, ka mēs tieši uzdūrāmies uz, man liekas, vienu no lielākajiem protestiem, kas bija tieši 17. noticis. Tās sajūtas nebija īsti patīkamas. Jo mēs tieši ejot dzirdējām, kā arī protestētāji meta šīs apdullinošas granātas un asaru gāzes. (…) Par cik mēs, kā vienkārši parasti iedzīvotāji, kuri nepiedalās tajā protestā, mēs kaut kā mēģinājām no tā izvairīties. Un sanāca tā, ka mēs iemukām veikalā. Jā, un kaut kā skrienot atpakaļ ar tām visām emocijām, mums bija tāds “bāc, kur mums likties?” Un pirmā mūsu ideja bija vienkārši mēs ieraudzījām “Massimo Dutti” veikalu un ieskrējām tur iekšā, un viņi pat aiztaisīja mums durvis ciet,” stāstīja Bula.
Protestu dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, tādēļ daudziem bijis grūti nonākt atpakaļ mājās. Nekārtību sekas bija jūtamas arī nākamajā dienā: traucēts transports, slēgti veikali un postījumi ielās.
Taču, viņasprāt, ārpus protesta vietām dzīve Parīzē turpinājās kā ierasts.
Nekārtības novērotas arī citās pilsētās. Plašu sašutumu izraisīja Limožas pilsētas rātsnama aizdedzināšana. Liesmas nopostīja lielāko daļu no 19. gadsimtā būvētās ēkas.
“Un tas par Limožas rātsnamu – tas ir tāds vietējiem iedzīvotājiem visiem absolūts šoks, jo tā ēka, tā ir tāda Limožas sirds. Pirmkārt, tas ir tāds vēsturisks simbols. Tas ir kaut kas neaprakstāms. Ar kādām sajūtām cilvēki šobrīd dzīvo? Es pati, braucot no dēla spēles, vienkārši sāku raudāt. Kad es redzēju pa mašīnas logu ārā, ka virs tās ēkas viss ir vienās liesmās. (…) Mēs neesam pašā centrā, bet pāri upei. Mēs no saviem logiem ļoti labi varējām redzēt ugunsgrēku. Un tāpat dzirdēt visu to bardaku [nekārtības – red.], kas tur notiek. Visas ātrās palīdzības un ugunsdzēsējus, un policijas, un tā tālāk,” pastāstīja Limožas iedzīvotāja Anete Dunde.
Nākamās dienas vakarā vairāki tūkstoši cilvēki esot pulcējušies Limožas centrālajā laukumā, lai nosodītu plašos grautiņus un nemierus.
KONTEKSTS:
Francijā protesti aizsākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā, bet tagad ir izplatījušies uz citām pilsētām valsts mērogā.
Skolēni rīkojuši protestus pie skolām, paužot neapmierinātību ar mācību stundu grafikiem, klašu lielumu, pedagogu trūkumu un pārpildītām klašu telpām šī gada karstuma viļņu laikā. 1. oktobrī skolēnu protestiem pievienojās universitāšu studenti, bloķējot piekļuvi apmēram 30 studentu pilsētiņām.
Protesti vairākkārt ir kļuvuši vardarbīgi, un Iekšlietu ministrija brīdinājusi par iespējamiem “pilsētu nemieriem”. Ir notikuši uzbrukumi policistiem, bet desmitiem skolēnu un pedagogu ir tikuši ievainoti.
Tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns ir ierosinājis vecākiem samaksāt par postījumiem, kurus viņu bērni nodarījuši demonstrāciju laikā.
