ĪSUMĀ:
Albertā bažas par ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem
Kanādas pēc iedzīvotāju skaita ceturtajā lielākajā provincē Albertā notiks konsultatīvs balsojums, kurā būs jāizlemj, vai reģionam jāpaliek Kanādas sastāvā vai arī būtu jārīko juridiski saistošs referendums par atdalīšanos no Kanādas.
Albertas premjere ierosināja balsojumu pēc tam, kad provinces neatkarības atbalstītāji savāca tam nepieciešamo parakstu skaitu.
Līdz šim plašāk bija zināms par separātismu citā Kanādas provincē Kvebekā, kur vairākums iedzīvotāju ir franciski runājoši. Tur ir notikuši jau divi referendumi par neatkarību – 1980. un 1995. gadā –, taču abos gadījumos to noraidīja. Šomēnes aizvadītajās Kvebekas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija, kas sola sarīkot vēl vienu referendumu par neatkarību.
Kvebekas separātismu virza bažas par savas valodas un kultūras saglabāšanu, bet Albertā tam ir vairāk politiski un ekonomiski iemesli, Latvijas Radio skaidroja federālisma pētnieks Fransisko Havjers Romero Karo no pētniecības institūta “Eurac Research” Itālijā.
Albertā ir tikai pieci miljoni iedzīvotāju, bet pēc ienākumiem uz vienu cilvēku tā ir bagātākā Kanādas province. Tās galvenais ienākumu avots ir naftas eksports.
Daudzi Albertas iedzīvotāji uzskata, ka Kanādas valdība Otavā ir noteikusi pārāk stingrus vides standartus, kas ierobežo naftas ieguvi, un ka Albertai ir jāveic pārāk lielas iemaksas federālajā budžetā, pastāstīja Romero Karo.
“Tāpēc Albertas separātisti uzskata, ka provincei ir jāsarauj attiecības ar valsti, kas nerīkojas viņu interesēs un nevēlas būvēt jaunus naftas cauruļvadus, pa kuriem varētu eksportēt naftu uz galvenajiem tirdzniecības centriem. Albertu mēdz dēvēt par “Kanādas Teksasu”, lai gan šis apzīmējums ir nedaudz pārspīlēts. Ar to tiek domāts, ka viņi nevēlas federālās valdības iejaukšanos. Turklāt Albertai ir arī ļoti nozīmīgas tirdzniecības attiecības ar ASV. Albertā uzskata, ka Kanādas federālā valdība ir ļoti naidīgi noskaņota pret pašreizējo ASV administrāciju. Arī tas veicina separātisma noskaņojumu,” sacīja Romero Karo.
Arī Albertas lielākajā pilsētā Kalgari dzīvojošā Rebeka Rempe norādīja, ka daudzi provinces iedzīvotāji jūtas nesadzirdēti Otavā. Tāpēc viņi aicina balsot par Albertas atšķelšanos no Kanādas, lai sūtītu skaidru vēstījumu federālajai valdībai.
“Tikai neliela daļa no viņiem patiešām vēlas, lai Alberta pilnībā atdalītos no Kanādas. Savukārt neatkarības pretinieki norāda, ka pat gadījumā, ja vairākums Albertas iedzīvotāju patiešām vēlētos atdalīties no Kanādas, nav skaidra ceļa, kā Alberta varētu kļūt par neatkarīgu valsti. Tā ir teritorija bez pieejas jūrai, tāpēc būtu ārkārtīgi sarežģīti izbūvēt vairāk cauruļvadu un eksportēt naftu. Tāpat ir jautājums par to, kāda valūta tiktu izmantota. Un, protams, pastāv arī acīmredzams risks, ka Alberta – tā vietā, lai kļūtu par neatkarīgu valsti, – vienkārši tiktu iekļauta ASV sastāvā,” viņa sacīja Latvijas Radio.
Kanādai pašlaik ir ļoti sliktas attiecības ar ASV, jo prezidents Donalds Tramps dēvē Kanādu par “ASV 51. štatu” un ir uzsācis tirdzniecības karu pret ziemeļu kaimiņiem.
ASV un Krievija cenšas ietekmēt balsojuma iznākumu
Kanādas premjers Marks Kārnijs, kurš pats ir uzaudzis Albertā, pirms referenduma brīdināja, ka ASV to var izmantot, lai sašķeltu un pakļautu kanādiešus.
Rempe apgalvoja, ka ir novēroti ne tikai ASV centieni ietekmēt balsojuma iznākumu:
“Lielākā daļa šo centienu nāk no Krievijas, kas sociālajos medijos ir izvērsusi iejaukšanās kampaņas, lai destabilizētu Kanādas demokrātiju un mudinātu Albertas iedzīvotājus atbalstīt atdalīšanos no Kanādas.
Tā ir ļoti klasiska Kremļa taktika. Būtiski mēģinājumi iejaukties ir bijuši arī no mūsu dienvidu kaimiņvalsts, jo Albertas separātistu līderi ir tikušies ar Republikāņu partijas pārstāvjiem Vašingtonā, lai apspriestu, kā tā dēvētā separātistu kustība varētu attīstīties tālāk.”
Eksperti: Balsojums Albertā neveicinās separātismu citās provincēs
Aptaujas ilgstoši ir uzrādījušas, ka 70 % Albertas iedzīvotāju atbalsta provinces palikšanu Kanādas sastāvā, bet Albertas neatkarību atbalsta nedaudz vairāk par 20 %.
Ja tomēr vairākums Albertas iedzīvotāju referendumā atbalstīs provinces atdalīšanos, tad vietējai valdībai būs jāsarīko vēl viens referendums, kas jau būtu juridiski saistošs. Tomēr federālisma pētnieks Romero Karo prognozē, ka tas nenotiks.
Viņš arī netic, ka neatkarības atbalstītāju uzvara Kvebekas vēlēšanās un referendums Albertā varētu veicināt separātismu citās Kanādas provincēs.
“Bet, protams, tas liecina, ka dažādās teritorijās pastāv zināma neapmierinātība, un federālajai valdībai tas nākotnē būs jārisina. Turklāt veids, kādā šī neapmierinātība tiek risināta, var ietekmēt arī citas provinces, jo, ja valdība piekāpjas dažām provincēm, tad ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visām provincēm, jo pretējā gadījumā var rasties politiskas problēmas. Tomēr, manuprāt, Kanādas federācija līdz šim ar šiem jautājumiem ir tikusi galā ļoti labi.
Sistēma ir ļoti elastīga, un ir atrasti veidi, kā ņemt vērā dažādu reģionu atšķirīgās intereses. Tāpēc, ja es būtu Marks Kārnijs, es par to pārāk nesatrauktos.
Taču es arī neignorētu šo jautājumu un neteiktu, ka par to var vienkārši aizmirst,” domā Romero Karo.
Arī Rempe sacīja, ka, izņemot Kvebeku un Albertu, citās Kanādas provincēs nav nopietnu separātistu kustību.
Tomēr atslābumam neesot pamata, jo separātisma pieaugums Kvebekā un Albertā varētu veicināt Rietumkanādas faktisku pievienošanos ASV un Kanādas sadalīšanos.
