Pirms aptuveni diviem gadiem, kad darbu sāka pašreizējais Eiropas Komisijas sastāvs, par vienu no politiskajām prioritātēm tika izvirzīta birokrātijas un dažādu Eiropas prasību mazināšana. Eiropas kritiķi bieži piesauc līkos gurķus un citus piemērus, lai pateiktu, ka Brisele daudz ko pārlieku regulē.
Kā pirmie tika izstrādāti un apstiprināti grozījumi prasībās, kas ir saistīti ar dažādām atskaitēm, kas uzņēmumiem ir jāsniedz par zaļo prasību izpildi. Tam vajadzētu padarīt Eiropas kompānijas konkurētspējīgākas. Šīs izmaiņas dēvē par pirmo Omnibusu.
“Transparency International EU” birojs ir izpētījis, kā tapa šie grozījumi, un secinājis, ka, lai arī vārdos Eiropas Komisija un arī atbildīgais deputāts Eiropas Parlamentā apgalvo, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu dzīvi, praksē viņu viedoklis par šo gandrīz nevienam neinteresēja.
“Runājot par Dombrovska kungu, no visām viņa tikšanās reizēm tikai 8 %, tātad mazāk nekā viena no 10 sanāksmēm notika ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tas ir svarīgi tāpēc, ka lēmumu pieņemšanas procesā ir nepieciešama viedokļu daudzveidība, lai vismaz pārliecinātos, ka visas balsis tiek uzklausītas un
līdzsvaram ir pieejami dažādi viedokļi. Parasti rezultātā politiķi mēģina līdzsvarot šos viedokļus ar savām politiskām prioritātēm. Bet te šie viedokļi vienkārši netika uzklausīti. Es pat teiktu, ka to praktiski nebija,” skaidroja “Transparency International EU” pētnieks Rafaels Kergueno.
Tā vietā toni noteica lielas korporācijas no ASV un Eiropas ziemeļrietumiem. Naftas gigants “ExxonMobil” pat paziņoja, ka šīs prasības tika mainītas viņu lobēšanas rezultātā.
Ne austrumu, ne Centrāleiropas balsis gandrīz netika pārstāvētas un netika arī runāts ar nevalstiskajām organizācijām, kas varētu izteikties par to, kā šo it kā birokrātisko prasību mazināšana varētu ietekmēt ES spēju cīnīties ar klimata pārmaiņām un sasniegt Parīzes Klimata nolīgumā izvirzītos mērķus.
“Daļa no pamatojuma, ko esam dzirdējuši, ir – ka vienkāršošana notiek Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu interesēs. Tomēr amerikāņu kompānijas un organizācijas bija pārstāvētas plašāk nekā lielākā daļa dalībvalstu pārstāvju,” uzsvēra Kergueno. “Vēl nožēlojamāk ir tas, ka mazie un vidējie uzņēmumi gandrīz vispār nebija pārstāvēti. Apaļā galda diskusijā bija vien daži. Savukārt divpusējā līmenī mazāk nekā 4 % no visām sanāksmēm notika ar Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tas atkal liek uzdot jautājumu – kāpēc tas tiek darīts un kā labā tas tiek darīts?”
Turklāt “Transparency International EU” saka, ka Eiropas Komisijā (EK) šobrīd arvien pieaug tendence likumprojektu izstrādes laikā veikt tikai konsultācijas ar šauru interešu grupu loku un par to plašāk sabiedrībai neziņot.
Valdis Dombrovskis no komentāriem atteicās, pamatojoties ar aizņemtību. Viņš šonedēļ ir Strasbūrā un Berlīnē.
Savukārt citas Eiropas Komisijas amatpersonas skaidro, ka “Transparency International EU” ir nonācis pie saviem secinājumiem, balstoties uz nepilnīgu informāciju.
Dombrovskis koordinē birokrātijas mazināšanu, bet katru konkrēto likumprojektu izstrādā par šo jomu atbildīgais komisārs. Tādēļ būtu jāskatās arī uz to, ar ko šis komisārs un viņa kolēģi ir tikušies un ko uzklausījuši. Komisija uzskata, ka konsultācijas ar iesaistītām pusēm ir visnotaļ plašas, tostarp daudzas pozīcijas tika iesūtītas rakstiski.
