Tikmēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas īstenotā universitāšu finansējuma samazināšana var nākt par labu Ķīnai. Kā pērn izteicās kāds Hārvarda Universitātes akadēmiķis, Ķīnai nākotne tiek pasniegta “uz sudraba paplātes”. Taču, kā atklāj “The Economist”, arī Ķīnas zinātniekiem finansējuma iegūšana kļūst arvien grūtāka.
Lai gan šogad astoņas Ķīnas universitātes iekļuvušas pasaules simt labāko vidū, finansējums kļūst arvien ierobežotāks.
Valdība priekšroku dod mākslīgajam intelektam, robotikai un citām tehnoloģiju nozarēm. Tikmēr pēdējos gados likvidētas vairāk nekā 12 tūkstoš studiju programmas, galvenokārt tādās jomās kā uzņēmējdarbības vadība.
Situāciju sarežģī arī augstais jauniešu bezdarbs, kas sasniedz 19 %. Arvien vairāk jauniešu turpina studijas doktorantūrā, bet konkurence par pētniecības finansējumu un pastāvīgām darbavietām kļūst sīvāka.
Kopējais finansējums universitāšu pētniecībai gan turpina augt, taču arvien lielāku daļu nodrošina uzņēmumi, kuri dod priekšroku komerciāli noderīgiem pētījumiem.
Eksperti norāda, ka sīvā konkurence var veicināt zinātniskus atklājumus, taču vienlaikus palielina nedrošību pētnieku vidū un krāpšanās risku.
