Mombasas tiesas tiesnese Diāna Kavedza Močače spriedumu lasīja astoņas stundas, uzskaitot šausminošos apsūdzības punktus un norādot, ka Makenzija sekotāji uzskatīja viņu par “Jēzus vēstnesi”.
Makenzijs savu vainu nav atzinis. Kopā ar viņu tiesas priekšā stājušies vēl 28 viņa tuvākie līdzgaitnieki, tostarp sieva. Sagaidāms, ka spriedumu lietā pasludinās 6. novembrī.
ĪSUMĀ:
Bērni lielākoties miruši no bada
Makenzijs sludināja gavēšanu kā reliģisku rituālu, apgalvojot, ka drīzumā pienāks pasaules gals, un aicinot savus sekotājus atteikties no pārtikas, lai “satiktu Jēzu”.
Saskaņā ar apsūdzību, Makenzijs savā 800 hektāru plašajā īpašumā bija iedibinājis “strukturētu nāves hierahiju” – vispirms bija jāmirst bērniem, pēc tam pusaudžiem, sievietēm un vīriešiem. Prokurori norāda, ka bērni lielākoties miruši no bada, bet daļa arī nosmacēšanas, žņaugšanas vai galvas traumu dēļ.
Pusdienlaikā Makenzijs rīkoja tā dēvētos “pastardienas sprediķus”, kuros sludināja, ka izglītība un mūsdienu medicīna ir “ļaunums”, bet digitālās identifikācijas kartes ir “velna zīme”.
Sprediķus dažkārt pavadīja arī tā dēvētie dēmonu izdzīšanas rituāli, ar kuru palīdzību Makenzijs turpināja manipulēt ar saviem sekotājiem.
Kāds liecinieks stāstīja, ka vienai no grūtniecēm pēc dzemdībām tika aizliegts barot jaundzimušo. Bērns nomiris 12 dienas vēlāk. Arī sievietei pavēlēts nomirt badā, lai viņa varētu “sekot saviem bērniem”.
Viens no apsūdzētajiem liecināja, ka Makenzijs devis rīkojumu, ka ikviens, kurš “pretojas rīkojumam badoties, ir jāpiespiež doties uz Debesīm ar spērieniem un sitieniem”. Savukārt mirušo apbedīšanas ceremonijas bija dēvētas par “kāzām”, apgalvojot, ka aizgājēji esot “apprecējušies ar Jēzu”.
Atrod vairāk nekā 400 cilvēku mirstīgās atliekas
Patiesība par sektā notiekošo nāca gaismā 2023. gada aprīlī pēc kādas cilvēktiesību organizācijas ziņojuma varasiestādēm.
Kulta “bāze” atradusies netālu no Kenijas piekrastes kūrortpilsētas Malindi. Tur policija seklos masu kapos atrada tik daudz cilvēku līķu, ka izrakumi uz laiku bija jāpārtrauc, jo vietējos morgos pietrūka vietas.
Noziegums kļuva pazīstams kā “Šakaholas meža masu slepkavība”. Makenziju aizturēja, bet turpmāko trīs gadu laikā tika atrastas vēl daudzu bērnu, sieviešu un vīriešu mirstīgās atliekas. Tādējādi izmeklētāji uzskata, ka Makenzija sekta ir saistīta ar vairāk nekā 400 cilvēku nāvi.
Kenijas Nacionālā cilvēktiesību komisija 2024. gadā paziņoja, ka bojāgājušo skaits sasniedzis 429. Daļa upuru joprojām nav identificēti.
Mirstīgo atlieku ekshumācijai tika nolīgti 17 vīrieši no tuvējās pilsētas. Daži par šo darbu saņēma vien astoņus ASV dolārus dienā.
“Katrā kapā, ko atradām, bija vismaz trīs cilvēku līķi,” britu raidsabiedrībai BBC stāstīja Džeimss, viens no strādniekiem. “Daži no mirušajiem bija zīdaiņi, kuri bija tikai dažas nedēļas veci. Reiz mēs kapā atradām 12 bērnu līķus, kas bija guldīti rindā.”
Dažiem mirušajiem bērniem rokas un kājas bija sasietas, bet ķermeņi ietīti gultasveļā.
429 bojā gājušo cilvēku nāves apstākļu izmeklēšana vēl turpinās.
Mirušo radinieki kulta dēļ zaudējuši vairākus tuviniekus
Tiesas zālē bija ieradušies arī mirušo radinieki, no kuriem daudzi mēroja ceļu uz Mombasu no lauku ciematiem piekrastē.
62 gadus vecais Fransiss Vandže zaudēja astoņus ģimenes locekļus, tostarp meitu un divus mazbērnus.
“Mēs gaidām spriedumu, kas būs mācība visai sabiedrībai, lai šādas lietas vairs nekad neatkārtotos,” viņš sacīja aģentūrai AFP pirms sēdes sākuma, paužot dusmas par valdības sākotnējo bezdarbību.
48 gadus vecais Stīvens Mviti sektas dēļ zaudēja visus sešus savus bērnus. Viņa bijusī sieva ir apsūdzēto vidū.
“Esmu laimīgs cilvēks, ka visas šīs personas ir notiesātas,” viņš sacīja BBC, turot rokās savas ģimenes fotogrāfiju. “Es atradu un apglabāju tikai sava dēla Semjuela mirstīgās atliekas.”
Sekotāji turpina attaisnot kulta līderi
Dažus kulta sekotājus izdevās izglābt, to vidū 23 gadus veco Pīteru Šukrani.
Šukrani sāka apmeklēt Makenzija baznīcu astoņu gadu vecumā, un vēlāk kopā ar dēlu devās uz Šakaholas mežu. Tur Šukrani saslima, un viņa stāvoklis pasliktinājās, jo medikamenti bija aizliegti.
“Mana māte izmeta visas zāles, kas man bija jālieto, jo ticēja, ka tikai Dievs var mani izdziedināt,” BBC teica Šukrani.
Šukrani sektas vadoni raksturo kā savu “garīgo tēvu”, “labu cilvēku, kurš par mani rūpējās” un “nekad neteiktu par viņu neviena slikta vārda”.
“Mēs dzīvojām mierīgu, normālu dzīvi – gavējām dažas dienas un tad ieturējām nelielu maltīti,” apgalvo Šukrani. Apmetne bija veidota no māla mājiņām, izkaisītām pa plašo mežu.
“Makenzijs nespieda kādu badoties. Cilvēki paši pieņēma šos lēmumus savas ticības dēļ. Es viņu joprojām mīlu, un viņš joprojām ir mans mācītājs.”
Tajā pašā laikā Šukrani atzīst: “Es būtu nomiris, ja mani nebūtu izglābuši no Šakaholas meža.” Kad ieradās glābēji, viņš jau nedēļām ilgi bija slimojis.
Makenzija dēls Dens Pols Makenzijs darbojās sektā kā video operators un uzskata, ka viņa tēvs ir jāatzīst par vainīgu: “Viņš bija līderis, viņš bija kāds, uz ko viņi skatījās. Tāpēc viņš ir masu slepkava.”
Tikmēr Makenzijs tiesas priekšā saglabāja bezkaislību.
Makenziju aizturēja divreiz, bet atlaida
Kenijā izskanēja aicinājumi stingrāk regulēt reliģiskās organizācijas, kad nāca gaismā, ka Makenzijs pagātnē bijis aizturēts divas reizes, taču atbrīvots.
Makenzijs 2003. gadā nodibināja “Starptautisko labās vēsts baznīcu” un izveidoja filiāles Nairobi un Kenijas piekrastē, piesaistot tūkstošiem sekotāju visā Kenijā. Viņa “baznīcai” piederēja televīzijas kanāls “Times TV”, kas pārraidīja viņa sprediķus.
2017. gadā Makenzijs bija aizturēts par apsūdzībām radikalizācijā, taču attaisnots. Viņu atkal aizturēja 2019. gadā saistībā ar divu bērnu nāvi Šakaholā, taču atbrīvoja pret drošības naudu.
Tad viņš slēdza šo baznīcu un pārcēlās uz Šakaholas mežu, mudinot sekotājus doties līdzi – ceļā, no kura daudzi neatgriezās.
