ĪSUMĀ:
Kopumā likumprojekta pieņemšanu, kurā iekļauta arī LTV un LR zīmolu saglabāšana, atbalstīja 76 deputāti.
Foto: Ekrānuzņēmums
Pieņem priekšlikumu, kuru gribēja skatīt plašākās diskusijās
Lai gan trešdien atbildīgajā Saeimas komisijas sēdē deputāti vienojās, ka LSM struktūras jautājumu nedrīkst virzīt steidzami un par to jādiskutē citā likumprojektā trīs lasījumos, ceturtdien parlamentā politiķi nobalsoja tieši pretēji. Kopā 53 parlamentārieši atbalstīja pie frakcijām nepiederošās deputātes Ievas Brantes priekšlikumu.
Tas skan šādi: “Sasniedzot sabiedriskā pasūtījuma mērķus un nodrošinot viedokļu daudzveidību, Latvijas Radio Ziņu dienests un Latvijas Televīzijas Ziņu dienests darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.”
Priekšlikumu atbalstīja 53 deputāti.
Foto: Ekrānuzņēmums
Likumprojekts parlamentā nonāca, jo daļa LSM darbinieku bija neapmierināta ar LSM valdes skaidrojumu par LTV un Latvijas Radio zīmolu saglabāšanu. Tā ar atklātu vēstuli vērsās pie deputātiem. Vēlāk LSM valde un neapmierinātie darbinieki atrada kompromisu, tomēr Zaļo un Zemnieku savienība jau bija iesniegusi grozījumus Saeimā un tie tika virzīti uz priekšu.
Medija uzraugs un daļa LSM darbinieku pirms atbildīgās Saeimas komisijas sēdes lūdza nevirzīt likumprojektu steidzamības kārtā, jo tajā bija neskaidri formulējumi, kas radīja bažas par medija neatkarības ietekmēšanu. Formulējumu skaidru padarīja Saeimas Juridiskais birojs.
Tomēr uz otro lasījumu bija iesniegti priekšlikumi, kas skar ne tikai zīmolus, bet arī paša medija struktūru. Saeimas komisijas sēdē piedalījās gan LSM valde, gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), gan LSM darbinieki ar dažādiem viedokļiem. LTV Ziņu dienesta žurnālists Dāvids Freidenfelds priekšlikumos nekā medija neatkarību ietekmējoša nesaskatīja, bet pārējie pieaicinātie rosināja nesteigties ar priekšlikumu pieņemšanu, kas iesniegti uz pēdējo lasījumu un par kuriem nav pietiekami diskutēts. Tam piekrita arī lielākā daļa deputātu, lemjot ziņu dienestu jautājumu risināt jaunā likumprojektā, par kuru varētu diskutēt trīs lasījumos.
Deputātiem dažādi viedokļi
Deputāti tribīnē savu motivāciju likumā ierakstīt, ka LTV un LR Ziņu dienestus nedrīkst apvienot, skaidroja ar vēlmi pēc viedokļu dažādības, tomēr bija arī citi argumenti. Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) gribēja būt droša, ka Ziņu dienestus neapvienos.
“Es aicinu šobrīd nebaidīties likumā nostiprināt to, kas ir bijis apsolīts. To, kam pēc būtības neiebilst arī pati valde un neviens. Ka ir obligāti saglabājami divi dažādi ziņu dienesti, lai nodrošinātu šo neatkarību, arī ziņu daudzveidību, arī spēju būt moderniem un efektīvi reaģēt vajadzības gadījumā,” sacīja politiķe.
Deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”) atzīmēja, ka ir ļoti liela plaisa starp LSM valdi, SEPLP un daļu LSM darbinieku. Tā kā ilgstoši trūcis dialoga starp iesaistītajām pusēm, grozījumi nepieciešami, lai parādītu, ka deputāti nav apmierināti ar to, kā pašlaik notiek LSM apvienošanās.
Parlamentārietis Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība) atzina, ka iepriekš komisijas sēdē bija vienošanās LSM struktūras jautājumu skatīt atsevišķā likumprojektā, bet ceturtdienas rītā viņš uzzinājis par Saeimas vairākuma vēlmi tomēr atbalstīt izmaiņas uzreiz. Klotiņš to vērtēja atzinīgi un atbalstīja.
Savukārt viņa partijas biedrs Jānis Eglīts bija dusmīgs par deputātu “locīšanos kā niedrēm vējā” un vēlējās, lai tiktu saglabāta vienošanās, kas tika panākta komisijā.
“Progresīvo” deputāti Leila Rasima un Atis Švinka aicināja LSM struktūru atstāt paša medija ziņā. Švinka sacīja, ka deputāti grib pēc savas izpratnes noteikt medija struktūru, bet tā nevajadzētu būt. Vienlaikus Švinka sacīja, ka neatbalsta arī LSM valdes darbības.
“Mēs vienkārši gribam likumā ierakstīt pēc savas izpratnes. Strukturāli iejaukties sabiedriskā medija nākotnes vīzijā. Man liekas, tas ir aplami. Es aicinātu tomēr šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu un rūpēties par sabiedriskā medija neatkarību,” sacīja Švinka.
Savukārt Rasima pauda bažas, vai LR un LTV varēs kopīgi efektīvi strādāt krīzes situācijās, ja likumā būs noteikts, ka LR un LTV dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības.
Deputāts Andris Šuvajevs (“Progresīvie”) komentēja, ka SEPLP un LSM vadība netika galā ar konfliktu, kas izveidojās saistībā ar LTV un LR zīmolu saglabāšanu. Politiķi izmantoja iespēju “ieņemt puses”. Viņš uzskata, ka medijam pašam vajadzēja ar problēmu tikt galā.
“Es uzskatu, ka šeit var veidoties bīstams precedents, kur politiķi sāks noteikt, cik daudzas redakcijas, kādas redakcijas ko darīt, ko nedarīt.
Šis ir jautājums, kas būtu jāatrisina Sabiedriskā medija līmenī bez politiķu iesaistes,” sacīja Šuvajevs.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) nebija apmierināta ar iznākumu. Viņa komentēja: “Komisijas vadītājam bija svarīgi nodrošināt, ka mēs debatējam un atrodam labāko juridisko risinājumu. Un es šodien domāju, ka tas nebija labākais, bet es arī saprotu tos deputātus, kuri nav komisijā, un viņiem likās, ka šī ir viņu vienīgā iespēja balsot.”
Savukārt parlamentārietis Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) sacīja: “Ja Sabiedriskā medija un SEPLP vadība, uzsākot šo apvienošanu, solīja, ka paliks atsevišķas redakcijas un tiks saglabāti zīmola nosaukumu, tad abi šie solījumi ir jāpilda arī tālāk. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka mēs arī šodien balsojumā faktiski turamies arī paši pie tā solījuma.”
LSM vadītājai bažas par medija neatkarību
Zūzena uzsvēra, ka medijam jāspēj pielāgoties auditorijas paradumiem un mainīgajai mediju videi. Viņa atgādināja arī neseno pieredzi krīzēs, kad nepieciešams vienoties par sadarbību un skaidru darba vadību. Viņas ieskatā, šādi lēmumi jāpieņem pašam medijam. Pieņemtos grozījumus Zūzena vērtē kā pretrunā esošus redakcionālajai un darbības autonomijai, ko aizsargā arī Eiropas Mediju brīvības akts.
“Kas šajā situācijā satrauc visvairāk, ir precedents, un tas ir bīstams precedents, par to, ka politiķi skaidri vēlas noteikt, regulēt, kādai būtu jābūt redakcionālajai struktūrai Latvijas Sabiedriskajā medijā. Šobrīd mēs runājam par ziņu dienestiem. Jautājums vai un kādas redakcionālo struktūru, teiksim, tēmas varētu tikt paceltas nākamās.
Tie ir operatīvi lēmumi, par ko būtu jālemj pašam Sabiedriskajam medijam, lai mēs varētu pildīt savu misiju,” sacīja Zūzena.
Arī SEPLP priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jegermane ceturtdienas balsojumu sauc par nepatīkamu pārsteigumu. Vēl trešdien visu iesaistīto klātbūtnē komisija bija vienojusies par citu ceļu – turpināt diskusiju atsevišķā likumprojektā jau nākamajā Saeimā.
Upleja-Jegermane atzina, ka komunikācijā par zīmoliem bijušas kļūdas, taču tās, viņasprāt, nedod pamatu politiķiem pārņemt medija iekšējās struktūras noteikšanu. Viņa arī nepiekrīt argumentam, ka uz visiem laikiem būtu apsolīts saglabāt atsevišķus Ziņu dienestus. Mediju apvienošanas koncepcijā tas bijis paredzēts pirmajā posmā, atstājot iespēju vēlāk izvērtēt citus darba modeļus.
“Vai padomes, valdes, galvenā redaktora vai cita kaut kādas kļūdas, ja tādas ir, – vai tas ir iemesls, lai kopumā radītu šādu bīstamu precedentu? Es teiktu, ka nē. Un ne tikai tas. Deputāti principā arī meloja saviem vēlētājiem, jo, ja vēlētāji klausās šīs komisijas sēdes vai lasa ziņas pēc tam, nu, tad vakar ir viens, šodien kaut kas cits. Bet tā ir viņu atbildība,” vērtēja Upleja-Jegermane.
SEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka ir dziļi vīlusies par Saeimas vairākuma nevēlēšanos veidot diskusiju par LSM pārvaldības jautājumiem. SEPLP uzsver, ka sabiedriskā medija darbību regulējošas izmaiņas prasa rūpīgu izvērtējumu, plašu diskusiju ar iesaistītajām pusēm un atbilstību sabiedrisko mediju neatkarības principiem.
Sabiedriskā medija uzraugs uzskata, ka Saeimas rīcība ir bijusi pretrunā likuma garam, kas nosaka īpašu statusu sabiedriskajam medijam un neatkarību no politiskas iejaukšanās, jo nav bijusi iespēja pilnvērtīgi izvērtēt gan piedāvāto izmaiņu nepieciešamību, gan to ietekmi uz LSM pārvaldību un turpmāko attīstību.
“SEPLP uzskata, ka uzticēšanās sabiedriskā medija pārvaldībai veidojas dialogā, savstarpējā cieņā un skaidrā izpratnē par institūciju atbildību un neatkarību, nevis sasteigtā likumdevēja rīcībā.
SEPLP turpinās aizstāvēt sabiedriskā medija neatkarību, ilgtspējīgu attīstību un tādu pārvaldības modeli, kas ļauj LSM īstenot sabiedrisko pasūtījumu sabiedrības interesēs,” teikts SEPLP paziņojumā.
KONTEKSTS:
Saeima 2024. gada 18. janvārī pieņēma izmaiņas likumā, paredzot, ka no 2025. gada 1. janvāra Latvijā ir viens sabiedriskais medijs, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. Likumā nebija noteikts, kādai jābūt Sabiedriskā medija struktūrai.
Gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), gan Eiropas Raidorganizāciju apvienība norādījusi, ka iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā nav pieļaujama. Eiropas Raidorganizāciju apvienība rosināja rast iespēju saglabāt sabiedrisko mediju mantojumu, vienlaikus aizsargājot LSM redakcionālo neatkarību.
SEPLP jau iepriekš aicināja Saeimu atcelt likumprojekta steidzamību un iesniedza apspriešanai priekšlikumus, lai novērstu dažādi interpretējamus formulējumus. Padomes un LSM forumā vairākuma atbalstītie priekšlikumi paredz pienākumu Sabiedriskā medija radio un televīzijas programmu nosaukumos un to saīsinājumos lietot līdz abu mediju apvienošanai izmantotos vārdus, burtus un skaitļus. Tos paredzēts izmantot arī iekšējā un ārējā komunikācijā, digitālajās platformās un citviet, ievērojot to, ka tie nav patstāvīgu organizāciju nosaukumi.
