Pērn rudenī veiktā pētījuma dati rāda, ka 37 % iedzīvotāju būtu gatavi personīgi aizstāvēt savu valsti. Igaunijā tā atbildējuši 45 %, Lietuvā – 52 %, bet Somijā – 64 %. Vienlaikus sabiedrības atbalsts valsts bruņotai pretestībai kopumā ir ievērojami lielāks nekā iedzīvotāju personīgā gatavība iesaistīties – apstiprinoši atbildēja 66 % aptaujāto. Tomēr arī šie rādītāji Somijā un kaimiņvalstīs ir augstāki nekā Latvijā.
Vaicāta, kā Somijai izdevies sasniegt tik labus rādītājus, Saeimas Analītiska dienesta pētniece Inta Krūmiņa norādīja, ka visaptverošas valsts aizsardzības sistēma Somijā tika ievesta jau pēc Otrā pasaules kara:
“Ir pētījumi, kas apliecina, ka iedzīvotāju gribu aizsargāt valsti ietekmē zināšanas par valsts visaptverošo aizsardzību. Somijā sabiedrība jau ir pieradusi pie šī visaptverošā valsts aizsardzības modeļa, un Somija īsteno dažādus pasākumus, lai stiprinātu iedzīvotāju gribu aizsargāt valsti. Un kas ir interesanti? Somijā ir augsta iedzīvotāju griba aizsargāt valsti, bet Somija joprojām plāno uzlabot, meklē dažādus risinājumus, kā arī nākotnē stiprināt šo gribu, jo netiek uzskatīts, ka tas ir pašsaprotami, ka arī nākotnē šī griba varētu būt augsta.”
Aptaujā konstatēts, ka Latvijā iedzīvotāju gatavība aizstāvēt valsti atšķiras pa reģioniem. Visaugstākā ir rīdziniekiem, bet viszemākā – Latgalē dzīvojošajiem.
Salīdzinot ar aptaujām citos gados, Latgales iedzīvotāji pauž arvien mazāku gatavību.
Tas saistāms ar sliktāku ekonomisko situāciju, atšķirīgāku sociālo atmiņu, ciešākām saitēm ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lielāku Krievijas informatīvās telpas ietekmi Latgalē, noskaidrots apskatā.
“Runājot par Latgali, būtu ļoti svarīgi īstenot dažāda veida pasākumus, lai stiprinātu tieši Latgales drošību. Mēs visi zinām, kāda ir Latgales reģiona nozīmība gan Latvijas drošības kontekstā, gan Eiropas,” sacīja Saeimas Analītiskā dienesta pētniece, apskata autore Inta Krūmiņa.
Eksperti iesaka uzlabot mācību vielu
Situācijas uzlabošanai eksperti iesaka paplašināt Valsts aizsardzības mācības apjomu skolās un attīstīt Jaunsardzes programmu, ietverot tajā arī visaptverošas valsts aizsardzības perspektīvu.
Eksperti aicina arī rīkot pedagogu profesionālās pilnveides kursus, ņemot vērā viņu lomu patriotiskā noskaņojuma veidošanā. Latvijā sabiedrībā kopumā ir arī nepietiekams politiskās izglītības līmenis – zināšanas par to, kas ir valsts, kādas ir tās funkcijas un kāda ir indivīda loma. Tas nav tikai jautājums par bērniem un jauniešiem.
Arī Zemessardzes štāba priekšnieks, pulkvedis Mareks Ozoliņš aicināja sabiedrību mainīt izpratni par savu lomu valsts drošībā:
“Mums kā mazai valstij ir svarīgi, ka mēs spējam parādīt, ka esam gatavi pretoties gan militāri, gan ar civiliem resursiem, un visa sabiedrība ir gatava atbalstīt bruņotos spēkus. Tas ir svarīgākais, kas ir jāpanāk. Katram sabiedrības loceklim ir jāatrod sava vieta.”
Tāpat jārada plāni, kas ļautu pārdomāti iesaistīt tā dēvētos spontānos brīvprātīgos – cilvēkus, kuri krīzes gadījumā varētu vēlēties palīdzēt valstij un līdzcilvēkiem.
