ĪSUMĀ:
Šoreiz mājaslapas slēdza drošības apsvērumu dēļ, nevis tāpēc, ka tajās jau būtu notikusi ielaušanās. Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle tāpēc notikušo nesauc par krīzi. Tas nozīmē, ka tas ietekmē arī izvēli, kā sabiedrību informēt un vai nepieciešams brīdinājums. Taču arī šādā situācijā cilvēkiem jāzina, kāpēc lapa nedarbojas, kur tikmēr saņemt informāciju un vai pašiem kaut kas jādara.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Gatis Ozols intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka visas tehnoloģiju ievainojamības iepriekš paredzēt nevar. Tāpēc iestādēm un uzņēmumiem jābūt gataviem rīkoties uzreiz pēc to atklāšanas.
Agrāk labojumu ieviešanai varēja būt vairākas dienas, bet tagad, viņa vērtējumā, šādas laika rezerves vairs nav.
Ar mākslīgā intelekta rīkiem iespējams ātri sagatavot automatizētus uzbrukumus, kas izmanto tikko atklāto drošības caurumu. Tāpēc dažkārt vietne nekavējoties jāpadara nepieejama.
Vienlaikus jādomā, kā par notiekošo informēt cilvēkus, kuri attiecīgajā vietnē meklē informāciju vai pakalpojumus. Ozols norādīja, ka tas nav tikai tehnoloģiju jautājums – jābūt skaidram arī tam, ko iedzīvotājiem paziņot un pa kādiem kanāliem viņus sasniegt, kamēr mājaslapa nedarbojas.
Ozols apliecināja, ka šo jautājumu valsts pārvaldē aktualizēs paralēli skarto vietņu darbības atjaunošanai. Šoreiz sabiedrības informēšanā būtisku darbu paveikuši mediji, taču arī pašām iestādēm ir iespējas saziņu uzlabot.
“Pirmkārt, iedzīvotājiem būtu svarīgi saņemt informāciju, ka tas ir plānots pasākums, nevis tas ir kāds uzbrukums,” teica Ozols. “Un šeit paldies arī medijiem, kuri Latvijā diezgan plaši arī informēja iedzīvotājus. Otrs ir šie kanāli, pa kuriem citiem mēs varam informāciju saņemt – telefons, e-pasts, sociālie mediji – tie ir tie, kurus visbiežāk izmanto, un arī šī alternatīvā informācija ir pieejama. Bet arī, protams, pašās šajās mājaslapās tā informācija varētu būt bagātāka.”
Arī Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle uzsvēra mediju nozīmi. Plaša mēroga traucējumu gadījumā informācija jāsniedz gan sociālajos medijos, gan radio un televīzijā. Savukārt slēgtajā mājaslapā būtu jāparādās saprotamam un plašam paziņojumam – kāpēc tā nav pieejama un kur tikmēr meklēt informāciju vai sazināties ar iestādi.
Zīle akcentēja, ka
būtu vēlams iedzīvotājus brīdināt vēl pirms mājaslapu slēgšanas, ja tam ir laiks un iespēja, lai nerastos liekas bažas.
Taču vienlaikus jāņem vērā drošības riski. Arī uzbrucēji šādu paziņojumu var izlasīt un mēģināt ievainojamību izmantot vēl pirms vietnes slēgšanas. Tāpēc par informācijas sniegšanas brīdi būtu jāvadās pēc kiberdrošības speciālistu, tostarp CERT.LV, vērtējuma.
Savukārt šūnapraides izmantošana šajā situācijā esot izvērtēta, bet atzīta par nevajadzīgu. Zīle skaidroja, ka šis rīks paredzēts brīdināšanai par apdraudējumu un konkrētu norāžu sniegšanai, kā cilvēkiem sevi pasargāt.
“Šūnapraide tiktu izmantota, ja pastāvētu tiešām kāds sabiedrībai lielāks apdraudējums un tam būtu postošas sekas, tad arī šūnapraide tiktu izmantota nekavējoties, bet šajā situācijā tas nebija nepieciešams un nebūtu pareizā prakse šādiem gadījumiem izmantot šūnapraidi,” viņš teica.
“Šūnapraide nav informatīvais kanāls. Tas ir brīdinājums par apdraudējumu, un tajā nosaka cilvēku rīcību, kas jādara, lai pasargātu sevi. Tieši tāpēc arī šūnapraide šādās situācijās netiek izmantota.”
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts norāda, ka šūnapraide šādām situācijām nav paredzēta. Tās uzdevums ir brīdināt par apdraudējumu dzīvībai, veselībai vai atsevišķos gadījumos īpašumam un pateikt, kā cilvēkiem rīkoties, lai sevi pasargātu.
Savukārt programmatūras ievainojamību var novērst sistēmu uzturētāji un kiberdrošības speciālisti, nevis iedzīvotāji ar saviem tālruņiem vai datoriem. Nakurta ieskatā, tehniskās informācijas apmaiņa šoreiz notikusi pietiekami ātri, izmantojot CERT.LV un speciālistu saziņas kanālus.
Viņš arī skaidro, ka nepieciešamību iedarbināt šūnapraidi izvērtē par konkrēto apdraudējumu atbildīgā institūcija – piemēram, gaisa apdraudējuma gadījumā tie ir Nacionālie bruņotie spēki.
Taču pirms tam jābūt skaidram ne tikai ko cilvēkiem ziņot, bet arī tam, kādu rīcību no viņiem sagaida un kur viņi varēs saņemt papildu informāciju.
Nakurts brīdina, ka
neskaidrs paziņojums var radīt vēl lielāku apjukumu un mudināt cilvēkus zvanīt uz 112 pēc uzziņām, noslogojot līniju tiem, kuriem tiešām nepieciešama neatliekama palīdzība.
“Mēs nevaram ar to, kā saka, šaudīties pa labi, pa kreisi, visos gadījumos. Tāpēc pieturamies pie tā, kas ir noteikts Valsts civilās aizsardzības plānā,” uzsvēra Narkuts.”
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Jaunā Vienotības”) gan pieļauj atsevišķos gadījumos arī šūnapraides izmantošanu. Taču arī viņš īpašu lomu ārkārtas situācijās atvēl medijiem.
“Opcijas bija divas – slēgt pieeju no ārvalstīm vai arī vispār apstādināt [mājaslapu darbību], kā to, piemēram, izdarīja LSM, savest kārtībā, un tad atkal palaist. Tās bija neērtības uz kādu laiku, bet jādomā par to, kādā veidā ārkārtas situācijā informācija nonāks pie iedzīvotājiem. Tur milzīga loma ir televīzijai un radio, it īpaši Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.”
Latkovska ieskatā, šis gadījums arī parāda, ka līdz ar mākslīgā intelekta attīstību jāgatavojas jauniem drošības riskiem. Rīki, kas palīdz ievainojamības atrast, var palīdzēt tās arī izmantot, tāpēc jādomā par aizsardzību.
Līdz ar to šādās un līdzīgās situācijās atbildīgie iedzīvotājus paredz informēt galvenokārt ar sabiedriskā medija un sociālo mediju starpniecību, nevis šūnapraidi. Taču arī slēgtajā mājaslapā jābūt skaidram paziņojumam par notikušo un norādei, kur tikmēr meklēt informāciju. Ozols apliecināja, ka saziņas uzlabošanu šādās situācijās valsts pārvaldē aktualizēs.
Atbildīgie dienesti atkārtoti aicina iedzīvotājus lejupielādēt savos telefonos lietotni “112 Latvija”, lai saņemtu brīdinājumus un informāciju par rīcību apdraudējuma gadījumā.
KONTEKSTS:
Datordrošības eksperti visā pasaulē trešdien steidzās “aizlāpīt” mākslīgā intelekta atklātos drošības caurumus daudzu mājaslapu programmatūrā, lai apsteigtu hakerus, kas šīs nepilnības varētu izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tādēļ uz laiku tika slēgta pieeja daudzām mājaslapām Eiropā, ASV, Austrālijā, Japānā un citviet pasaulē.
Kiberdrošības risku dēļ trešdien uz laiku bija apturēta arī vairāku Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu mājaslapu darbība, arī LSM.lv portāla darbība. Trešdienas vakarā tā pakāpeniski atjaunota.
“Cert.lv” apstiprināja, ka līdz šim nav fiksēts neviens ar ievainojamību saistīts sekmīgs uzbrukums. Tomēr nav izslēgts, ka tādi vēl būs vietnēm, kas neieviesa vajadzīgos drošības risinājumus.
