ĪSUMĀ:
Francija sper konkrētus soļus kritisko objektu aizsardzībai
Francija ir viena no Eiropas valstīm, kas lēmusi piešķirt kritiskās infrastruktūras operatoriem pilnvaras dronu neitralizēšanai. Augustā Francijas parlaments pieņēma attiecīgo likumu. Tas sekoja vairākiem bezpilota lidaparātu incidentiem stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras un militāro objektu tuvumā. To vidū bija arī pērn decembrī fiksētie dronu pārlidojumi virs Īllongas kodolzemūdeņu bāzes netālu no Brestas Francijas ziemeļrietumos.
Pēc likuma pieņemšanas Francijas valdība sāka veidot pretdronu sistēmu sarakstu. Kā vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, kritiskās infrastruktūras operatori, tostarp valstij piederošais enerģētikas uzņēmums “EDF” un dzelzceļa uzņēmums “SNCF”, izmantos šo sarakstu, lai izvēlētos konkrētajiem apstākļiem un vajadzībām piemērotākos risinājumus.
Sarakstā būs iekļautas gan elektroniskās karadarbības līdzekļi, gan pārtvērējdroni. Pašlaik šīs tehnoloģijas tiek testētas vienā no Francijas poligoniem, un līdz šim apzināti trīs pretdronu sistēmu integrētāji — uzņēmumi, kas veic dažādu datorsistēmu savietošanu ar vairākām pretdronu sistēmām.
“Reuters” avots norādīja, ka Francija vēlas līdz 2027. gadam aprīkot ar pretdronu sistēmām vairākus stratēģiski svarīgus objektus.
Sagaidāms, ka pretdronu sistēmas būs automatizētas un kritiskās infrastruktūras operatori pēc apdraudējuma konstatēšanas spēs tās iedarbināt ar vienas pogas nospiešanu.
Vācija un Austrija izskata iespējas operatoru vai uzņēmumu iesaistei
Augustā Vācijas Leipcigas lidostā netālu no Ukrainas transportlidmašīnas tika atrasts drons ar sprāgstvielām. Šis gadījums apliecināja, ka dronu radītie drošības riski Eiropā arvien pieaug.
Vēlāk kļuva zināms, ka droni bijuši vairāki, un septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju mēģinājumā veikt sabotāžu lidostā. Maskava savu saistību ar šo incidentu noliedza.
Krievija vairākkārt noraidījusi arī apsūdzības par hibrīduzbrukumu īstenošanu citviet Eiropā. Vairāki incidenti notikuši valstīs, kas atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Ņemot vērā šos apstākļus, arī Vācija, kur dronu neitralizēšana ir policijas kompetencē, sāka juridiski izvērtēt kritiskās infrastruktūras operatoru iespējamo iesaisti bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu novēršanā.
Tāpat par plāniem piešķirt līdzīgas pilnvaras kritiskās infrastruktūras operatoriem, tostarp lielajiem enerģētikas uzņēmumiem, septembrī paziņoja Vācijai kaimiņos esošā Austrija. Tolaik Austrijas aizsardzības ministre Klaudija Tannere norādīja, ka valsts viena pati nespēj nodrošināt katra stratēģiski svarīga objekta aizsardzību.
“Situācija pastāvīgi mainās, tāpēc attiecīgajām ministrijām un to pārziņā esošajām iestādēm ir nepārtraukti jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Turklāt nepieciešama arī starpministriju sadarbība.
Kā redzam gan Austrijā, gan arī Eiropā kopumā, ar šādiem draudiem iespējams cīnīties tikai tad, ja visas iesaistītās puses saskaņo savu rīcību un nepieciešamības gadījumā lēmumus pieņem kopīgi,” sacīja Tannere.
Īpaši izceļas Polija
Tur kritiskās infrastruktūras operatori jau sākuši izmantot pretdronu sistēmas. Viņi arī sadarbojas ar Polijas bruņotajiem spēkiem un policiju, rīkojot kopīgas pretdronu mācības.
Polijas stratēģiski svarīgo objektu tuvumā ir noteiktas zonas, kurās ir aizliegti dronu lidojumi, savukārt infrastruktūras apsardzes vienībām tika dota atļauja neitralizēt vai pārtvert bezpilota lidaparātus, kas šādu aizliegumu pārkāpj.
Somijā skepse par pilnvaru piešķiršanu enerģētikas uzņēmumiem
Tikmēr Somijas kritiskās infrastruktūras operatoru vidū tiek pausta skepse par dronu notriekšanas pilnvaru deleģēšanu.
Somijas elektrotīklu operatora “Fingrid” vadītāja Asta Sihvonena-Punka atzīmēja, ka par kritiskās infrastruktūras aizsardzību arī turpmāk būtu jāatbild kompetentajām iestādēm un bruņotajiem spēkiem.
Viņa uzsvēra, ka šādu pilnvaru piešķiršana enerģētikas uzņēmumiem nozīmētu ļoti būtiskas pārmaiņas, kuru īstenošanai būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt tiesiskos aspektus.
Arī Somijas enerģētikas uzņēmuma “Fortum” drošības dienesta vadītājs Jari Steniuss iestājās par līdzšinēju pienākumu sadali, uzsverot, ka enerģētikas uzņēmumiem būtu jākoncentrējas uz enerģijas ražošanu, savukārt par drošības draudu novēršanu jārūpējas policijai un bruņotajiem spēkiem.
