“Mēs esam uzzinājuši, ka Krievija atbalsta trīspusēju tikšanos starp mūsu delegācijām. ASV puse ierosina organizēt šo tikšanos pēc iespējas ātrāk. Mēs to atbalstām,” norādīja Zelenskis.
Tikšanās laikā lielākā uzmanība tiks veltīta kara izbeigšanai un iespējamām līderu sarunām, taču konkrēts datums vēl nav noteikts.
Zelenskis arī informēja, ka Norvēģijā notikušajās sarunās ar ASV sūtni Stīvu Vitkofu un Eiropas valstu pārstāvjiem apspriestas drošības garantijas Kijivai, taisnīgs Ukrainas atjaunošanas plāns pēc kara, ASV iesaistīšanās miera procesā un Eiropas atbalsts. Eiropas valstis patlaban ir nosacīti distancētas no trīspusējām sarunām, un mediji vēsta, ka tiek meklēts iespējamais kandidāts, kas varētu iesaistīties miera procesā.
Izskanējis Somijas prezidenta Aleksandra Stuba vārds, jo viņa valsts ilgstoši spējusi sadzīvot ar agresīvo kaimiņvalsti, un viņam esot labas attiecības ar Trampu.
To, ka Maskava gatava sarunām, apliecināja arī Kremļa saimnieka Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs. Tās varētu notikt novembra vidū, un galvenā tēma būs drošības garantēšana pēc konflikta beigām. Tomēr Kremlis kārtējo reizi kritizēja Ukrainas un Eiropas skatījumu uz kara izbeigšanu.
Uzbrukumi Ukrainai pēc paziņojuma nerimst
Tikai dažas stundas pēc paziņojuma par gatavību atsākt trīspusējās sarunas Krievija veica uzbrukumu Kijivai. Vismaz viens cilvēks nogalināts, bet 24 ievainoti šonakt notikušajos Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. 16 cilvēki ir nogādāti slimnīcās.
0:57
Pilsētas mērs Vitālijs Kličko paziņoja, ka raķetes ir trāpījušas trīs rajonos. Uzbrukumos ir sagrautas vairākas ēkas, zem kuru drupām varētu atrasties cilvēki.
Pēc uzbrukumiem atsevišķos Kijivas rajonos pazuda elektrība un internets.
Saskaņā ar sākotnējo informāciju Krievija uzbruka Kijivai ar vismaz desmit dažāda veida raķetēm.
Agresora raidītā ballistiskā raķete arī trāpījusi Kijivas vēsturiskajā centrā. Ierocis bija aprīkots ar kasešu kaujas galviņu, ceturtdien apstiprināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
There were reports on efforts to deal with the aftermath of Russian attacks on our cities and communities. Overnight, Russia used, among other weapons, three ballistic missiles with cluster warheads against Kyiv. These missiles are designed to detonate in the air as they approach their targets, spreading damage across an area 400 meters in diameter. One of them struck Pechersk, Kyiv’s historic center, hitting the area between the Kyiv-Pechersk Lavra and the Holy Presentation Monastery. Monastery buildings, homes, shops, cafés, and other civilian infrastructure were damaged. This is another extraordinarily revealing strike – revealing because it was no accident. The choice of weapon was deliberate, the choice of target area was deliberate, and so was the intent to inflict as much loss and damage on civilians as possible. There was no military target nearby, not even in theory, and the weapon was designed to cause widespread destruction. Russia has not changed the way it wages this war, and it is taking no steps that would signal a genuine desire to end it. Throughout the day, air raid alerts have continued in Kyiv and many other cities. So have the strikes. In Kharkiv, a regular commuter train was hit. Dnipro, Marhanets, Mykolaiv, and Kherson, as well as cities and villages in the Kyiv, Zhytomyr, Donetsk, Kharkiv, Chernihiv, and Rivne regions, came under attack. Russia keeps targeting our energy infrastructure. Since October 11, there have been more than 170 strikes on critical energy facilities, even though we are shooting down a significant number of “shaheds” and some of the missiles. I thank all our friends around the world who are helping us restore our energy system. Our intelligence services report that Russia has set priorities for further terror against Ukrainians in the coming weeks. Russia is clearly taking advantage of the slowdown in air defense supplies from our partners. It is equally clear that when some partners ease the pressure on Russia, it only reinforces Putin’s belief that his goals are within reach. We need different signals and different steps – stronger ones. I have instructed the Ministry of Defense, together with the military command and the Ministry of Foreign Affairs, to brief our partners on every aspect of the real situation and the threats we face, based on intelligence data. It is important to speed up deliveries of defense packages that have already been approved. I thank all the leaders and countries that are helping! — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 22, 2026
Šo raķešu īpatnība ir tāda, ka tās eksplodē gaisā, tuvojoties mērķim, un veic triecienu 400 metru rādiusā, norādīja prezidents.
Krievija ar šādu raķeti uzbruka Kijivas vēsturiskajam centram – teritorijai starp Kijivas Pečerskas Lavru un Templī ievešanas klosteri.
Trieciena rezultātā nodarīti postījumi klostera ēkai, dzīvojamiem namiem, veikaliem, kafejnīcām, pilsētas civilajai infrastruktūrai.
“Tā ir apzināta ieroča izvēle, apzināta uzbrukuma zonas izvēle, apzināta vēlme nodarīt pēc iespējas lielākus zaudējumus un postījumus civiliedzīvotājiem. Pat teorētiski tuvumā nebija neviena militārā objekta,” uzsvēra Zelenskis.
Zelenskis: Sankciju atcelšana stiprina Putinu
ASV un Ukrainas attiecības pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami pasliktinājušās. Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par Krievijas degvielas iegādi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturoja kā nostāšanos “vēstures nepareizajā pusē”.
Tramps vēlāk arī atviegloja daļu Krievijai noteikto sankciju, izpelnoties kritiku Republikāņu partijas pārstāvju vidū. Vienlaikus uz laiku tika ierobežota satelītinterneta sistēmas “Starlink” militārās versijas “Starshield” darbība Ukrainas vajadzībām.
Šodien intervijā televīzijas kanālam “CNN” Zelenskis centās mazināt saspīlējumu, uzsverot, ka viņa un Trampa domstarpību pamatā nav nekā personīga. Tomēr viņš brīdināja, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins negrasās izbeigt karu.
“Mana nostāja attiecībā uz Putinu ir skaidra. Ja mēs atcelsim sankcijas, mēs viņu tikai stiprināsim. Tāpēc es kā prezidents esmu pret jebkādu ierobežojumu atcelšanu. To esmu vairākkārt uzsvēris sarunās gan ar Eiropas partneriem, gan ar ASV administrāciju. Mans uzdevums ir stiprināt sevi, savu valsti, tautu un armiju, nevis savu ienaidnieku,” sacīja Zelenskis.
Nemierīga nakts arī Maskavā
Šī nakts nebija mierīga arī Krievijā, kas piedzīvoja masveidīgus Ukrainas dronu uzbrukumus. Krievijas galvaspilsētas Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka pilsētas un Maskavas apgabala virzienā esot raidīti 630 droni. Viņš neziņoja par postījumiem.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abu Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
