Kijivas mērs Vitālijs Kličko lietotnē “Telegram” informēja, ka raķetes trāpījušas vairākām ēkām un ātrās palīdzības automašīnai. Ievainojumus guvuši arī divi paramediķi.
Vēlāk Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piebilda, ka Krievijas ballistiskās raķetes trāpījušas universitātes teritorijā un ievainoti vairāki cilvēki. Nodarīti lieli postījumi un turpinās glābšanas darbi, jo zem drupām varētu būt iesprostoti cilvēki.
Viņš īpaši uzsvēra, ka raķetes trāpījušas apdzīvotos rajonos, kuru tuvumā nebija neviena militāra objekta.
Russian ballistic missiles struck the grounds of a university in Kyiv and the area around it – effectively the campus, Kyoto Park, the area near a metro station, and residential buildings. The exact number of casualties is not yet known. But tragically, there are victims. There are people injured. Rescue operations are underway. There is extensive damage, and there are also reports that people may be trapped under the rubble. All emergency services are at the scene and doing their work – saving lives. The missiles hit very crowded areas, and there is not a single military facility nearby. This was a strike directly on the city, on its infrastructure. Unfortunately, there may be more strikes coming. The attack with “shaheds” is also continuing – against Kyiv and our other cities and communities. And it is precisely under such circumstances, when the threat is constant, when strikes can come at any moment and target cities and villages directly, that artificial delays in providing air defense to Ukraine help terror. It is important that political agreements be implemented promptly at the team level. It is important that our partners understand that Ukraine needs the proper tools to destroy Russian ballistic missile launchers. This would be the most effective way to save lives. It is important that the world sees that Russia is showing nothing but a desire to kill and continue waging war. Ukraine must not be left to face this alone, and it is solely Russia’s fault that the war is still going on and people are still dying. Please take care of yourselves. All partners should stand with Ukraine – with the protection of lives. — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 26, 2026
Pirmdien okupanti ar reaktīvajiem droniem uzbruka arī civilajai infrastruktūrai Bukovinā un postījumi nodarīti kādam enerģētikas uzņēmumam. Šī iemesla dēļ apgabala centrā Černivcos bija elektrības padeves traucējumi.
Savukārt Ukrainas armijas ģenerālštābs informēja, ka pēdējo dienu laikā veikti triecieni pa rūpnīcām Krievijas Ļipeckas, Orlas un Samaras apgabalos. Tās bija saistītas ar armiju vai ražoja militārām vajadzībām izmantojamus produktus.
Sanāksmēs spriež par atbalstu Ukrainai
Tikmēr Francijas galvaspilsētā Parīzē noslēgusies piecu ietekmīgāko Eiropas valstu aizsardzības ministru sanāksme, kur uzmanības degpunktā bija palīdzība Ukrainai.
Francijas aizsardzības ministre Katrīna Vautrēna uz pasākumu Parīzē bija ielūgusi kolēģus no Vācijas, Itālijas, Polijas un Apvienotās Karalistes. Amatpersonas atkārtoti apliecināja atbalstu Kijivai pirms ziemas, apsprieda Tuvo Austrumu konflikta radītos draudus un attiecības ar ASV.
Bija arī tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru Jevheniju Hmaru, lai meklētu veidus, kā labāk palīdzēt Kijivai. “Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, vienlaikus turpinot cieši sadarboties ar Vašingtonu un visiem sabiedrotajiem, lai šo mērķi īstenotu,” norādīts pēc pasākuma publiskotajā kopīgajā deklarācijā.
Vienlaikus Polijā notika šīs valsts, Francijas un Vācijas pārstāvju tikšanās, kuras laikā izskanēja aicinājums paātrināt Eiropas finansiālās un militārās palīdzības sniegšanu Kijivai, kā arī pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Eiropai jāapstiprina 22. sankciju pakete pret Krieviju, jāpaātrina 90 miljardu eiro aizdevuma izmaksa Kijivai un jānodrošina tai militārais atbalsts, lai palīdzētu izturēt ziemu.
1:15
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
