ĪSUMĀ:
Tramps iespējamo vienošanos nodēvē par “skaistu”
Tramps sarunā ar žurnālistiem Ovālajā kabinetā apstiprināja, ka ticies ar Dmitrijevu, kurš Vašingtonā bija ieradies saistībā ar ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas rīkoto pasākumu, kurā piedalījās arī Ukrainas pārstāvji, par godu humānajai operācijai Krievijas okupētajā Olešku pilsētā Hersonas apgabalā.
“Es nevaru jums pateikt, ko mēs apspriedām. Taču varu pateikt, ka būs vienošanās, būs liela vienošanās,” sacīja Tramps.
Viņš piebilda, ka vienošanās aptvers vairāk nekā tikai Ukrainu un, iespējams, pat visu Eiropu.
“Tā būs liela, skaista vienošanās, un visi būs sajūsmā,” paziņoja ASV prezidents, neatklājot, par kādiem konkrētiem jautājumiem ar Putina sūtni runāts un kādi varētu būt iespējamās vienošanās nosacījumi.
Netiekas ar Ukrainas pusi
Vienlaikus Tramps uzsvēra, ka nav ticies ar Ukrainas amatpersonām, kuras ceturtdien arī atradās Baltajā namā. Tādējādi viņa saruna ar Krievijas pārstāvi notika atsevišķi no Melānijas Trampas organizētās tikšanās, kurā piedalījās Ukrainas un agresores Krievijas amatpersonas.
Trampa izteikumi var pastiprināt Ukrainas un Eiropas bažas par Vašingtonas iespējamo tuvināšanos Maskavai un to, ka ASV prezidents varētu censties panākt plašāku vienošanos ar Krieviju, kuras nosacījumi skartu arī Eiropas drošības kārtību, norāda ASV mediji, īpaši tādēļ, ka Krievija jau ilgstoši pieprasa mazināt Rietumu militāro un politisko ietekmi reģionā.
ASV pārstāvji Briselē spriež par “Eiropas drošības arhitektūru”
Tikmēr Trampa sūtnis, viņa znots Džareds Kušners ceturtdien Briselē tikās ar NATO, ASV, Eiropas valstu un Ukrainas amatpersonām. Ja no Trampa paziņojuma žurnālistiem ir apjaušams iespējamās vienošanās ģeogrāfiskais tvērums, tad Kušnera ieraksts platformā “X” ievieš plašāku skaidrību par Baltā nama amatpersonu redzējumu par iespējamās vienošanās saturu.
Kušners teica, ka Briselē pārrunātas drošības garantijas Ukrainai un plašāka “Eiropas drošības arhitektūra”. Viņš uzsvēra, ka mērķis ir atrisināt visu pušu bažas ar praktisku vienošanos noslēgšanu, kas samazinātu konflikta izcelšanos nākotnē.
No Kušnera paziņojumiem var spriest, ka būtībā Tramps vēlas virzīt diskusiju par vajadzību izveidot tādu drošības modeli Eiropā, kas nepieļautu bruņota konflikta izcelšanos nākotnē.
Kušners uzsver, ka Eiropa un Krievija vairāk nekā 30 gadus nav spējušas vienoties par noturīgu drošības rāmi. Citstarp tas ir ilgstošās neuzticības un sāncensīgu drošības apsvērumu dēļ, taču, kā izriet no viņa teiktā, tas pusēm ilgstoša miera vārdā būtu jāpārvar.
Baltā nama piedāvātais vienošanās modelis paredz pastāvīgas pušu konsultācijas par drošības jautājumiem, kā arī nodrošināt uzticamu saziņu krīzes situācijās, lielāku militāro spēku pārskatāmību, abpusējus pasākumus saasinājuma mazināšanai un panākt ilgstošu vienošanos par drošību Eiropā.
Kušnera rakstītais par to, ka jebkādas vienošanās pamatā būtu pilnvērtīga katras valsts suverenitātes, teritoriālās nedalāmības un neatkarīgas lēmumu pieņemšanas cienīšana, varētu būt vērsts uz to, lai mazinātu bažas, ka šāda vienošanās varētu būt ar Maskavai labvēlīgiem nosacījumiem. Uz sabiedroto nomierināšanu vērsta ir arī Kušnera frāze, ka NATO paliks Eiropas kolektīvās aizsardzības pamatā.
Baltā nama sūtnis gan atzīst, ka darbs ir sarežģīts un detalizēts, bez viegliem risinājumiem.
NATO savā paziņojumā par ceturtdien notikušajām sarunām Briselē uzsvēra, ka Kijivas sabiedrotie strādā pie taisnīgām un noturīgām karadarbības beigām.
Gaidāma trīspusēja tikšanās
Tikšanās ar Dmitrijevu notika dienu pēc tam, kad ASV pirmā lēdija Baltajā namā bija pulcējusi Krievijas un Ukrainas pārstāvjus, lai atzīmētu viņas iesaistē panākto lokālo pamieru Olešku pilsētā. Melānija Trampa aicināja abas puses izmantot šo pieredzi, lai panāktu noturīgāku mieru.
Tikmēr Vašingtona gatavojas nākamajai trīspusējo sarunu kārtai starp ASV, Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, kas paredzēta 10. un 11. novembrī Abū Dabī.
Tramps jau savas otrās prezidentūras sākumā solīja izbeigt Krievijas karu Ukrainā 24 stundu laikā. Tomēr viņa iepriekšējie paziņojumi par drīzu miera vienošanos līdz šim nav vainagojušies ar visaptverošu risinājumu.
Eksperts: Ir pamats bažām
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” uzsvēra, ka bažām par šo Trampa paziņojumu ir pamats. Viņš gan norādīja, ka pagaidām nav teikts, vai šī vienošanās tiks pieņemta un izpildīta.
“ASV ir prezidentāla valsts, un vidustermiņa vēlēšanas tik daudz nenozīmē. Jaunais Kongress sanāks tikai janvārī, līdz tam daudz kas var notikt. Šī vienošanās var skart arī Baltiju,” norādīja pētnieks.
Vēl viņš uzsvēra, esot skaidrs, ka Tramps un viņa administrācija jau līdz šim ir strādājusi pie kādas vienošanās ar Krieviju.
“Ukraina ir atkarīga no Rietumiem, tostarp no Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecībā uz bruņojuma piegādi, ko finansē Eiropā un Kanādā, es domāju, ka šeit mums ir jāskatās uz pagājušā gada 28 punktu plānu, ko [Trampa īpašais sūtnis Stīvs] Vitkofs kopā ar to pašu Dmitrijevu izstrādāja. Tā bija faktiski Ukrainas kapitulācija. Ukraina pazaudē okupētās teritorijas. Tā nepievienojas NATO. Tās bruņotie spēki tiek iegrožoti, un attiecības ar Krieviju tiek faktiski pārstartētas. Es domāju, ka kaut ko līdzīgu Tramps arī šobrīd gatavo,” teica Andžāns.
Viņš arī uzskata, ka paziņojumi par republikāņu sakaušanu pēc vidustermiņa vēlēšanām ir pārspīlēti, jo ASV ir prezidentāla valsts, turklāt nākamajās vēlēšanās pēc diviem gadiem situācija atkal var mainīties.
“Tas, ka Krievija ar ASV vienojas, nenozīmē, ka Eiropai ir jāpiekrīt. ASV varētu draudēt Ukrainai ar bruņojuma atņemšanu, “Starlink” un “Starshield” atslēgšanu, izlūkinformācijas atņemšanu. Jārēķinās, ka Eiropa ar Ukrainu var palikt viena – bez ASV. Tomēr daļēji jau tas tā ir. ASV faktiski pilnībā ir pārtraukusi Ukrainas atbalstu. Eiropai ir jāpasaka, ka bez Eiropas nekādas vienošanās par Ukrainu nebūs. Bet jārēķinās, ka tāda var būt,” skaidroja pētnieks.
Pieaug bažas par iespējamo ASV klātbūtnes mazināšanu Eiropā
Sirakjūzas Universitātes ASV profesors Braiens Teilors, kura pētniecisko interešu lokā ir Krievijas politika, savā “Bluesky” profilā, vērtējot Trampa komentārus, secina: nekāda vienošanās netiks noslēgta. Taču viņa pastāvīgais viltus līdzsvars, upuri salīdzinot ar agresoru, ir riebīgs un apkaunojošs.
Polijas sabiedriskās televīzijas kanāla “TVP World” apskatnieks Stjuarts Dauels vērtē, ka ASV ir gatavas likt uz sarunu galda NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā. Tas nozīmē, ka par kaulēšanās daļu varētu kļūt Putina ilgstošā vēlme ierobežot alianses klātbūtni Austrumeiropā.
Šis ir satraucošs fakts Polijai, kura šobrīd ved sarunas par pastāvīgas ASV armijas bāzes izveidi valstī, tā arī citām austrumu flanga valstīm.
Uz šādu pašu Kremļa vēlmi komentārā “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” norāda arī domnīcas “Saratoga Foundation” prezidents Glens Hovards, piebilstot, ka NATO klātbūtnes apspriešana varot pat radīt precedentu ASV un Krievijas valdībām. Eksperta bažas paspilgtina viņa salīdzinājums ar tā saukto Minhenes vienošanos pirms 88 gadiem, kas ļāva Hitlera Vācijai anektēt daļu Čehoslovākijas.
Ukraiņu politologs, Kijivas Reformu atbalsta centra vadītājs Georgijs Čižovs telekanāla “Belsat” raidījumam “Vot Tak” piektdienas rītā vērtējis, ka mēs varam tikai iedomāties par šādas vienošanās aprisēm. Taču viņš atgādina, ka jau iepriekš no Trampa dzirdējām līdzīgu retoriku, bet nekas nav noticis. Savukārt Kremļa pārstāvja Kirila Dmitrijeva un ombuda Janas Lantratovas vizīte bija ar nolūku.
“Ne tikai, lai satiktu Melāniju Trampu, bet ar kādu jaunu ideju. Spriežot pēc tā, kas bija iepriekš, ir visai grūti pieļaut, ka Krievija patiešām kaut kam ir piekritusi. Taču acīmredzot kaut kādi piedāvājumi izskanēja. Gribētos, lai tie nonāk atklātībā. Man personīgi ir maz cerību, ka pēc šī piedāvājuma patiešām izdosies izbeigt pilna mēroga karu,” sacīja Čižovs.
