Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerību, ka demokrātu uzvara ASV vidustermiņa vēlēšanās stiprinās atbalstu Kijivai. Ja ASV Kongress apstiprinātu lielāku finansiālu vai militāru atbalstu Ukrainai, tas ietekmētu [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu un varētu tuvināt mieru, viņš teica Vācijas televīzijas kanālam ZDF.
Ceturtdien, divas dienas pēc ASV Kongresa vēlēšanām, Rīgā notika diskusija par NATO turpmāko attīstību un transatlantiskajām attiecībām, ko rīkoja analītikas grupa “PowerHouse Latvia” un kurā piedalījās ASV, Eiropas un Latvijas eksperti.
Vēsturiski, kad Kongresu kontrolē viena, bet Balto namu otra partija, prezidents mēdz vairāk pievērsties ārpolitikai, kur viņam ir lielākās pilnvaras un mazāk ierobežojumu.
“Nezinu, kā būs šajā konkrētajā situācijā, taču kopumā tā tas mēdz būt. Ja atskatāmies ASV vēsturē vairāku desmitgažu garumā, redzam – kad prezidents zaudē vidustermiņa vēlēšanās, viņam bieži vien paveras plašākas iespējas pievērsties ārpolitikai. Jo tieši prezidents joprojām ir galvenais ārpolitikas virzītājspēks. Piemēram, Bils Klintons 90. gadu beigās aktīvi iesaistījās miera procesā Tuvajos Austrumos. Ir ļoti daudz piemēru, kad prezidenti pēc neveiksmes vidustermiņa vēlēšanās vairāk pievēršas ārpolitikai. Tā ka tas noteikti ir iespējams,” sacīja ASV domnīcas “The Heritage Foundation” vecākais politikas padomnieks Vilsons Bīvers.
Eksperti ir vienisprātis, ka attiecībā uz ASV attieksmi pret NATO un Eiropu nav gaidāmas fundamentālas izmaiņas. Viņi prognozē, ka vismaz sākotnēji ārpolitikā uzmanība būs vairāk pievērsta Tuvajiem Austrumiem.
“Demokrāti likuši skaidri saprast, ka ārpolitikā viņi vairāk koncentrējas uz Tuvajiem Austrumiem, Irānu, Izraēlu. Ukraina un Krievija, šķiet, nav tās cīņas, kuras viņi attiecībās ar Trampa administrāciju gribētu izcīnīt kā pirmās. Tādēļ mēs varam sagaidīt, ka, pirmkārt, Amerika, iespējams, vairāk pievērsīsies iekšējām norisēm un mazāk interesēsies par notikumiem Eiropā. Otrkārt, nevajadzētu automātiski prognozēt, ka demokrāti Krieviju un Ukrainu izvirzīs savas ārpolitikas darba kārtības augšgalā,” teica ASV Vācijas Māršala fonda vecākais pētnieks Martēns Kansēzs.
Bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks cer, ka, kontrolējot Kongresu, demokrāti pieliks pūles, lai uzlabotu ASV attiecības ar Eiropu:
“Baltijas valstis ir populāras joprojām, cik var būt populāras nelielas valstis, un mums ir labs atbalsts Kongresā un Senātā. Bet mūs jau interesē kopīgā situācija. Un pēdējā pusotra gada laikā Amerikas Savienoto Valstu reālā politika nav bijusi atbalstoša Ukrainai, un tas ir veicinājis Krievijas iespējas un vēlmes eskalēt. Līdz ar to mūsu attiecības ar ASV būtu jābūvē tādā perspektīvā, ka, pirmais, mēs arī vēlamies uzticības atjaunošanu. Un, otrais, mēs vēlamies lielāku iesaisti austrumu flangā.”
Tai skaitā ar pastāvīgu ASV klātbūtni šajā reģionā, norāda Pabriks. Pēdējās nedēļās Tramps jau izteicies par iespēju izveidot pastāvīgu ASV militāro bāzi Polijā un norādījis, ka apsvērtu tādas izvietošanu arī Lietuvā.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notika otrdien, 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Līdz šim gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums bija ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču šoreiz republikāņi cietuši smagu sakāvi un vairākumu abās Kongresa palātās ieguvuši Demokrātu partijas pārstāvji. Tas viņiem nodrošinās iespēju ierobežot prezidenta Trampa darbību viņa atlikušo divu prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notika arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās tika ievēlēti štatu gubernatori un citas amatpersonas. Demokrātiem izdevies gūt negaidīti labus panākumus Teksasas štatā, kas līdz šim vairākus gadu desmitus bijis republikāņu rokās.
