Ne visiem aicinājumiem laba atsaucība
Vislielākā atsaucība ir aicinājumam uz dzemdes kakla pārbaudi: tai pērn atsaukušies pat teju 60 procenti no aicinātajām sievietēm. Savukārt uz aicinājumu pārbaudīt zarnu veselību reaģē tikai katrs trešais.
“Esmu ārkārtīgi pateicīga mūsu fantastiskajiem, gudrajiem, aktīvajiem studentiem. Šī akcija bija domāta sabiedrībai. Tās nozīmi šobrīd pat laikam īsti nevaram novērtēt, bet tas ir labs sākums, kuru noteikti jāturpina. Tāpēc, ka statistikas rādītāji ir ļoti neapmierinoši mūsu valstī. Bet mēs neesam unikāli, tāda situācija praktiski visā Eiropā un arī citur,” uzsvēra LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna vietniece medicīnas studiju virzienā Stella Lapiņa.
Akcijas galvenais mērķis bija skaidrot, kāpēc ir jādodas uz profilaktiskajām pārbaudēm. Topošie mediķi
ieteica doties pie ģimenes ārsta, atvērt visas saņemtās vēstules: vai tās būtu elektroniskas vai pienākušas pa pastu.
Vienlaikus studenti izzināja, kādi ir galvenie šķēršļi, lai izmantotu iespēju pārbaudīties.
Studenti padziļināti iztaujāja 4000 cilvēku 10 Latvijas pilsētās, bet vēl 1175 cilvēki iesaistījās, anonīmi atbildot, kas viņus attur vai varētu atturēt no pārbaudēm. Katrs sestais vai 16 % aptaujāto kā galveno šķērsli norādīja simptomu neesamību. Akcijas iniciators, 6. kursa students Aleksejs Meļkovs gan uzsver, ka profilaktiskās pārbaudes paredzētas tieši tiem, kuriem saslimšanas simptomu nav. Ja tie ir, piemēram, kaut kas sāp, tad jau tā ir diagnostika nevis skrīnings. Līdzīgi teica medicīnas studente Marta Viktorija Pacunska.
“Pēc pieredzes cilvēki tiešām ierodas [pie ārsta] tikai tad, kad viņiem jau ir izteikti simptomi, un tas bieži vien jau ir, teiksim, trešā, ceturtā stadija. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi skrīningu veikt laicīgi, pirms tieši nav šo simptomu, jo tas ir moments, kad var noķert, teiksim, ja pat ir tā diagnoze, ja viņu var noķert momentā, kad tur ir ļoti laba prognoze un ārstēšanu var veikt daudz veiksmīgāk nekā, ja būtu trešā vai ceturtā stadija [onkoloģiskajai saslimšanai],” viņa uzsvēra.
Studente Annija Anna Zarečanska piebilda:
“Ja par vēzi vai ļaundabīgiem audzējiem izsakāmies tēlaini, tad viņi ir ļoti viltīgi un viņi sākumā nu tiešām piezogas klusiņām, klusiņām. Skrīningā jeb šajās profilaktiskajās pārbaudes to var noķert laikus, pirms ir par vēlu. Un es domāju, ka tieši tas ir tas svarīgākais, kas cilvēkiem ir jāsaprot, ka mūsu veselība un dzīvība patiesībā ir ļoti trausla. Mums ir
jāizmanto resursi, ko mums sniedz gan valsts, gan medicīna: viss, kas attīstās, mums ir jāizmanto mūsu veselības labā.”
Valda neziņa par veselības pārbaudēm
Savukārt gandrīz 10 procentiem respondentu trūka skaidras informācijas, kam, kad un kā pārbaudes veicamas. Piemēram, uz zarnu un prostatas vēža skrīningu aicinājumu konkrētām mērķa grupām nesūta. Lai to saņemtu, jāiet pie ģimenes ārsta. Taču, ja iedzīvotājs ģimenes ārstu neapmeklē, par šādu iespēju neuzzina. Studenti pamanījuši, ka sievietes par profilaktiskajām pārbaudēm zina daudz vairāk. Iespējams, tāpēc, ka tieši viņas saņem vēstules, jo ir krūts un dzemdes kakla pārbaužu mērķa grupa. Tiesa, astoņi procenti atzinuši, ka tieši tāpēc neiet uz pārbaudēm, ka nesaņem uzaicinājumus. Tikpat daudziem pietrūka laika vai pārbaudi nācās atlikt. Savukārt bailes no nopietnas diagnozes minēja nepilni 7 %, bet nepatiku pret pašu izmeklējumu – tikai aptuveni pusotrs procents aptaujāto.
Tajā pašā laikā topošie ārsti secinājuši, ka daļa iedzīvotāju kļūdaini domā, ka profilaktiskā pārbaude ir sarežģītāka vai nepatīkamāka nekā tā ir patiesībā.
“Daži pateica, ka, piemēram, saistībā ar zarnu vēža skrīningu, ka tā uzreiz ir kolonoskopija. Nu jāatzīst, ka tā tas nav. Vispirms ir tests, kā cilvēkam vajag nodot tikai fēču paraugu, un šī izmeklējuma laikā tiek meklētas slēptas asinis fēcēs,” stāstīja Meļkovs.
Kolonoskopija ir tad, ja tests parāda, ka tā vajadzīga. Taču arī tad, ja pēc profilaktiskās pārbaudes jādodas uz papildu izmeklējumiem, tas vēl nenozīmē, ka jau konstatēta saslimšana. Turklāt
labāk lieks izmeklējums, nekā ielaista slimība.
Arī attiecībā uz prostatas vēža skrīningu satiktie iedzīvotāji maldījušies, domājot, ka vajadzīga rektāla izmeklēšana. Patiesībā tā ir asinsanalīze.
Pārbaudes apmaksā valsts
“Nedrīkstam izmantot vispār šādu terminu kā “skrīnings”, jo tas nāk no angļu valodas, un mums ir jāizmanto vēža profilaktiska pārbaude, un vēl ļoti labi, ja mēs pieliksim klāt vēl vārdu “bezmaksas profilaktiska pārbaude”, jo to visu apmaksā valsts,” uzsvēra Meļkovs.
Studenti atzīst, ka akcija bija noderīga arī viņiem pašiem. Tā bijusi kā saruna ar cilvēku, kurš vēl nav kļuvis par pacientu. Varējuši attīstīt savas komunikācijas prasmes. Jautāta, vai daudz lielveikalu apmeklētāji bija gatavi iesaistīties sarunā, Zarečanska atbildēja:
“Nokrita savā ziņā arī rozā brilles, jo sapratu, ar ko man kā ārstam nākotnē būs jācīnās, ka būs cilvēku kaut kāda neuzticība arī ārstiem par to, ka arī būs savā ziņā vienaldzība no cilvēku puses, bailes veikt šādas profilaktiskas pārbaudes un ka mans kā ārsta uzdevums būs pārliecināt cilvēkus. Un nu, lai es tiešām būtu labs speciālists, cīnīties, lai viņi tomēr pārbauda savu veselību, parūpējas par savu veselību. Jo, protams, ka cilvēki skrēja garām.”
Kopumā bijis daudz atraidījumu, un tas emocionāli izsmēlis.
Neraugoties uz piedzīvotajām grūtībām, studenti un dekāna vietniece ir pārliecināti, ka šādas akcijas jāturpina, jo ir svarīgi visiem spēkiem veicināt, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju veiktu profilaktiskās pārbaudes.
