Polijā kopš piektdienas vakara strauji saasinājies konflikts, kas saistīts ar Konstitucionālās tiesas tiesnešu iecelšanu. Polijas prezidents Karols Navrockis atsakās apstiprināt parlamenta vairākuma atbalstītos tiesnešus, bet Tusks paudis apņēmību atjaunot likuma varu. Tuska valdības pretinieki tikmēr apgalvo, ka tieši premjers mēģina iejaukties tiesas darbā un viņa darbības vērtējamas kā “valsts apvērsuma” mēģinājums.
W Polsce prawo wygra z przemocą. https://t.co/t4lvZYeIGP — Donald Tusk (@donaldtusk) October 31, 2026
Polija ir politiski sašķelta
Patiesībā šim konfliktam ir jau vairāk nekā 20 gadu senas saknes, jo Polijā vērojama ilgstoša cīņa starp nacionālkonservatīvo partiju “Likums un taisnīgums” (“PiS”), ko 2000. gadu sākumā izveidoja dvīņubrāļi Jaroslavs un Lehs Kačiņski, un Tuska vadītajiem centriski liberālajiem spēkiem, kas tagad pazīstami ar nosaukumu “Pilsoniskā koalīcija” (“KO”).
Abiem spēkiem ir atšķirīgs skatījums uz Polijas tagadni un nākotni: “Likums un taisnīgums” pārstāv nacionālu un konservatīvu ideoloģiju, uztur labas attiecības ar Polijā ietekmīgo katoļu baznīcu, nereti pauž eiroskeptiskus uzskatus un ir populārāka gados vecāku cilvēku un lauku iedzīvotāju vidū. Savukārt “Pilsoniskā koalīcija” pārstāv liberālo ideoloģiju, iestājas par ciešām attiecībām ar Eiropas Savienību, šo spēku vairāk atbalsta pilsētnieki un gados jauni cilvēki.
Pēdējo 20 gadu laikā Polijā pārmaiņus pie varas ir bijušas gan “Likuma un taisnīguma”, gan Tuska vadītās valdības, kas centušās pārveidot valsts politisko kursu atbilstoši savai ideoloģijai.
Tas nav traucējis Polijai piedzīvot strauju ekonomikas izaugsmi un kļūt par vienu no Eiropas līderēm; arī miljoniem poļu viesstrādnieku, kas pēc pievienošanās ES aizbrauca peļņā uz turīgākām valstīm, pēdējos gados arvien biežāk atgriežas mājās.
Taču tagadējais skandāls apdraud Polijas starptautisko reputāciju.
Katra no pusēm centusies tiesā iecelt “savus” tiesnešus
Skandāla saknes meklējamas 2015. gadā, kad “Pilsoniskās platformas” kontrolētais parlaments ievēlēja piecus Konstitucionālās tiesas tiesnešus, bet pēc parlamenta vēlēšanām “Likums un taisnīgums” panāca piecu citu tiesnešu ievēlēšanu.
2023. gadā pie varas atgriezās Tuska valdība, kas solīja atjaunot likuma varu, tai skaitā “iztīrīt” Konstitucionālās tiesas sastāvu, lai atbrīvotu to no “PiS” laika “ielikteņiem”.
Tagadējais parlamenta sastāvs ir ievēlējis astoņus no 15 Konstitucionālās tiesas tiesnešiem. Taču pagājušogad Polijas prezidenta amatā tika ievēlēts ar “PiS” saistītais Karols Navrockis, kurš apstiprinājis tikai trīs no astoņiem tiesnešiem, bet pārējie pieci nevarēja sākt darbu.
Šo krīzi piektdien mēģināja atrisināt Konstitucionālās tiesas tiesnese Anna Korvina-Pjotrovska, kura izdeva rīkojumu par tiesas priekšsēdētāja Bogdana Švečkovska un viņa vietnieka Bartolomeja Sohaņska atstādināšanu, jo viņi tika vainoti tiesas darba sabotēšanā. Švečkovskis un Sohaņskis tiek uzskatīti par “PiS” pietuvinātām personām.
Tusks: zaglis sauc “ķeriet zagli!”
“Likuma un taisnīguma” pārstāvji to nosaukuši par “valsts apvērsuma” mēģinājumu. Polijas valdība tikmēr nosūtīja policijas specvienības, kas apsargā Konstitucionālās tiesas ēku Varšavas centrā, jo tur sāka pulcēties valdības pretinieki.
Polijas prezidents Navrockis tikmēr bija devies vizītē uz Senegālu, bet piektdien lika pagriezt lidmašīnu atpakaļ un atgriezās Varšavā, kur pievienojās protestētājiem.
“Likuma un taisnīguma” līderis Jaroslavs Kačiņskis pavēstījis, ka Tuska valdība vedot valsti “autoritārisma un totalitārisma” virzienā.
Tusks iebilst, ka viņa pienākums ir atjaunot likuma varu valstī. Viņš apsūdzēja Kačiņski, Navrocki un iepriekšējo Polijas prezidentu Andžeju Dudu, ka viņi gadiem ilgi esot centušies vājināt demokrātiju un likuma varu.
Arhīva foto. Pievienots 26.08.2025. ZUMAPRESS.com, Damian Burzykowski Polijas prezidents Karols Navrockis (no kreisās) un Polijas premjers Donalds Tusks
Tusks sestdien vakarā savā uzrunā salīdzināja šo krīzi ar situāciju, kad zaglis atņēmis gados vecākai sievietei somiņu, bet pēc pieķeršanas žēlojas, ka pret viņu pielietota vardarbība un likumsargi paši esot zagļi. Savukārt neitrālie vērotāji piedāvā “godīgu” kompromisu: sadalīt somiņas saturu starp sirmgalvi un zagli.
Tusks uzsvēra, ka negrasās piekrist šādam kompromisam, jo jautājumos par likuma varu tam nav vietas.
Politiķi iesildās pirms Seima vēlēšanām
Polijā nākamā gada novembrī ir plānotas parlamenta vēlēšanas, tādēļ gan “Likums un taisnīgums”, gan “Pilsoniskā koalīcija” cenšas nostiprināt savas pozīcijas un nav ieinteresētas piekāpties.
Tikmēr prezidents Navrockis ir apņēmības pilns palielināt savu ietekmi, nostiprināt prezidenta varu, pārņemot daļu parlamenta un valdības funkciju.
Kā viens no iespējamiem krīzes risinājumiem tiek minētas pirmstermiņa Seima vēlēšanas. “Mums ir tikai divas iespējas: vai nu šie strīdi turpināsies vēl 10 gadus, vai arī nepieciešams konstitucionālais restarts,” pavēstījis viens no galēji labējās apvienības “Konfederācija” līderiem Slavomirs Mencens.
Polijas politiskā krīze varētu nākt par labu Krievijai, kas mērķtiecīgi centusies vājināt Poliju, lai sodītu poļus par atbalstu Ukrainai un NATO pozīciju stiprināšanu reģionā.
