Oranžais gaisa telpas apdraudējums Krāslavas un Ludzas novadā tika iedarbināts plkst. 18.59 un noslēdzās plkst. 19.30 – pēc tam, kad Latvijas gaisa telpu plkst. 19.16 pameta neidentificēts lidojošs objekts, šķērsojot Latvijas un Krievijas robežu.
“Plkst. 19 [mērķis] šķērsoja Baltkrievijas–Latvijas robežu un ielidoja Krāslavas novadā. Mērķis tika pavadīts un novērots. Tad plkst. 19.16 mērķis šķērsoja Ludzas rajonā Latvijas un Krievijas robežu un izlidoja ārā. (..) Kas tas bija par dronu? To mēs nevaram pateikt. Varam minēt, ka tas bija ukraiņu drons. Tie ir tikai minējumi,” sacīja NBS jūras kapteinis Seldzis Grasmanis.
NBS paziņojumā medijiem norādīja, ka, reaģējot uz konstatēto gaisa telpas apdraudējumu, NBS izmantoja pārtvērējdronu “Blaze”. Plkst. 19.19 Latvijas–Krievijas valsts robežas tuvumā tika pieņemts lēmums aktivizēt pārtvērējdrona pašiznīcināšanās mehānismu, lai novērstu iespējamu valsts robežas pārkāpuma risku. Tā rezultātā bija dzirdama sprādziena skaņa.
“Šī uzdevuma laikā tika veikta sekošana. Uzdevums [bija] sarežģīts. Drons pārvietojās gar pašu Latvijas–Krievijas robežu un beigās arī plkst. 19.16 šis drons izlidoja ārā no Latvijas teritorijas Krievijas teritorijā.
Tad, lai mūsu drons pārtvērējs neizlidotu ārā un samazinātu jebkādas iespējas, ka tas varētu šķērsot kaimiņvalsts robežu, tika pieņemts lēmums mūsu dronu pašlikvidēt, iznīcināt.
Mēs turpinām pieskatīt mūsu gaisa telpu un turpinām savus uzdevumus, lai iedzīvotāji varētu justies droši, un nepieciešamības gadījumā mēs esam atkal gatavi reaģēt un veikt savus uzdevumus,” sacīja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi uzrauga gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu. NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.
NBS jau iepriekš atgādināja – kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama.
NBS iedzīvotāju apziņošanai izmanto divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus:
Glābēji atgādina, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā:
Ja atrodies apdraudētajā teritorijā:
Foto: Sargs.lv Divu sienu princips
Ja neatrodies apdraudētajā teritorijā:
KONTEKSTS:
Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama.
Pirmo reizi šogad tas bija naktī uz 25. martu, kad Krāslavas novadā nokrita drons, kas bija daļa no Ukrainas operācijas pret Krieviju. Maijā cilvēki Latgalē brīdinājumu saņēma kopumā deviņas reizes, četrus no tiem – trīs dienu laikā. Vienā no gadījumiem brīdināja arī vairāku Vidzemes novadu iedzīvotājus. Vairumā gadījumu droni Latvijas gaisa telpā netika konstatēti vai arī to ātri pameta. Tomēr naktī uz 7. maiju divi droni ietriecās tukšā naftas bāzē Rēzeknē. Tāpat arī viens drons nokrita un uzsprāga Drīdža ezerā. Iepriekš līdzīgs gadījums bija 2024. gadā naktī uz 7. septembri Rēzeknes novadā, kur nokrita “Šahed” drons.
2026. gada 8. jūnijā sabiedroto iznīcinātāji no Francijas pirmo reizi notrieca Latvijas gaisa telpā ielidojušu dronu. Drons tika notriekts teritorijā starp Rēzekni un Kārsavu, bet tā atlūzas nav atrastas.
Savukārt otro reizi NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no ārvalstīm ielidojušu dronu notrieca 14. augustā, Balvu novada Rugāju pagastā. Secināts, ka tas bija Ukrainas bezpilota lidaparāts, kurš Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas teritorijas ielidoja, visticamāk, Krievijas elektromagnētiskās karadarbības ietekmē.
