Tiesa gan, nebūt ne visi Olešku iedzīvotāji plāno pamest karadarbības apdraudēto pilsētu; daudzi grasās palikt, spītējot nāves briesmām.
Evakuāciju veic caur Baltkrieviju
Civiliedzīvotāju evakuācijai bija sagatavoti 25 autobusi, lai varētu izvest līdz 750 cilvēku. Iepriekš tika lēsts, ka pilsētā palikuši ap 1500 civiliedzīvotāju, galvenokārt gados veci cilvēki.
Olešku iedzīvotāji varēja izvēlēties, vai evakuēties uz Ukrainas vai arī Krievijas kontrolēto teritoriju.
Ukrainas premjers Serhijs Koreckis sākotnēji pavēstīja, ka uz Ukrainas teritoriju grasās doties 527 iedzīvotāji, bet vēlāk atzina, ka kļūdījies un viņam neesot precīzas informācijas par evakuācijai piekritušo skaitu.
Lai gan Oleški atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Ukrainas kontrolētās teritorijas, tiem iedzīvotājiem, kas nolēmuši izbraukt uz Ukrainu, nākas mērot ļoti sarežģītu maršrutu: Maskava pieprasīja, lai viņi pa Krievijas okupēto teritoriju vispirms tiktu nogādāti Krievijas dienvidu pilsētā Anapā, tad ar lidmašīnu pārvesti uz Baltkrievijas pilsētu Gomeļu, un tikai no turienes varēs doties uz Ukrainas robežu, ko šķērsos no Černihivas apgabala puses.
Daudzi nolēmuši palikt pilsētā
Ukrainas tiesībsargs Dmitro Lubinecs paziņojis, ka kolonnas ar iedzīvotājiem, kas evakuēti no Oleškiem, ir sadalījušās. Viņš apliecina, ka visi, kuri vēlējās doties uz Ukrainu, jau ir ceļā. Visa humānā palīdzība esot piegādāta.
“Vispirms vēlos uzsvērt, ka pamiers starp Ukrainu un Krievijas Federāciju ir spēkā jau vairāk nekā 75 stundas. Neviena no pusēm to nav pārkāpusi ne reizi. Tāpat vēlos norādīt, ka šī ir pirmā reize kopš 2022. gada, kad pamiers attiecas uz tik plašu frontes līniju un ir saglabājies tik ilgi,” pavēstīja Lubinecs.
Viņš izteica pateicību ASV pirmajai lēdijai Melānijai Trampai par viņas lomu civiliedzīvotāju evakuācijā no Oleškiem. Lubinecs cer, ka arī turpmāk būs šādas ASV pirmās lēdijas koordinētas humānās misijas.
Oleškos notiekošo dokumentēja arī mediji. Taču tikai divi bija no Ukrainas un viens no ASV. Vairākums bija Krievijas propagandas mediji. Pilsētā nebija arī neatkarīgu starptautisku organizāciju pārstāvju vai ASV amatpersonu.
Simtiem cilvēku plāno palikt Oleškos, lai gan tur nav elektrības un dzeramā ūdens padeves.
Kāda sieviete raidsabiedrībai BBC stāsta, ka nolēmusi palikt, jo aizbraucēji nevar ņemt līdzi mājdzīvniekus.
Kijivas iedzīvotāja Olena vēsta, ka Oleškos nolēmusi palikt arī viņas vecmāmiņa. “Vecākā paaudze negrib aizbraukt. Es knapi pārliecināju savu tēvu, un tikai tāpēc, ka nesen laidu pasaulē mazuli, kuru viņš citādi nesatiktu.”
Olena stāsta, ka pagājušajā ziemā Oleškos gājusi bojā vecmāmiņas māsa. “Viņa zaudēja abas kājas, kad uzkāpa uz mīnas, ko bija apsedzis sniegs. Cilvēki nogādāja viņu līdz slimnīcai dārza ķerrā.”
Cilvēki ir pārbijušies
Olešku pilsēta, kur pirms kara dzīvoja ap 24 000 cilvēku, pēdējā laikā bija nonākusi uz humānās katastrofas sliekšņa. Pilsētas iedzīvotāji jau vairāk nekā četrus gadus dzīvo Krievijas okupācijā, bet pēdējos mēnešos nonākuši gandrīz pilnīgā izolācijā, kur daudziem trūkst pat izdzīvošanai nepieciešamais.
Foto: LTV Hersonas un Olešku karte
Oleški atrodas Dņipras upes kreisajā krastā, pretī Ukrainas kontrolētajai Hersonas pilsētai. Ceļi ir mīnēti un nemitīgi tiek uzraudzīti no droniem, pārtikas un medikamentu krājumi bija izsīkuši.
Amerikāņu žurnāliste Zarina Zabriska, kura kopš Hersonas atbrīvošanas no krievu okupācijas 2022. gada novembrī ziņo par situāciju pilsētā, no šī gada sākuma izmeklē arī situāciju Oleškos. Viņa tikusies ar vairākiem cilvēkiem, kuriem izdevies izbēgt no okupētās pilsētas.
4:14
“Es intervēju dažus cilvēkus, kuri piekrita runāt. Viņi bija tik ļoti pārbijušies, ka neļāva man sarunu ierakstīt. Nekādas kameras, pat ne mikrofona. Man viss bija jāatceras un jāpieraksta uzreiz pēc sarunas. Nekad mūžā nebiju redzējusi tik ļoti pārbijušos cilvēkus,” stāsta Zarina.
Krievija izmanto Ukrainas civiliedzīvotājus kā ķīlniekus
Lai nokļūtu Ukrainas kontrolētajā teritorijā, dažiem izbēgušajiem nācies mērot ceļu caur okupēto Krimu, Krieviju un Baltkrieviju. Tiešs ceļš pāri Dņiprai nav pieejams, lai gan vien 10 minūšu brauciena attālumā upes otrā krastā atrodas Hersona, kuru Krievijas karaspēks regulāri apšauda no okupētajām teritorijām. Žurnāliste norāda, ka Olešku civiliedzīvotāju iesprostošanai ir galvenokārt militārs iemesls.
“Tieši tur Krievijas armijai ir savas pozīcijas, no kurām tā dienu un nakti uzbrūk Hersonai. Šīs pozīcijas ir nepieciešamas, lai aizsargātu ieročus un militārpersonas. Viņi izmanto Ukrainas civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu. Viņi tur šos cilvēkus kā ķīlniekus.”
Kad regulārās palīdzības piegādes pa sauszemi kļuva neiespējamas, Ukrainas karavīri sāka nogādāt pārtiku ar droniem. Ukrainas jūras kājnieku 34. brigāde šim nolūkam izmanto lielus bezpilota lidaparātus, kas pārvadā ilgstoši uzglabājamu pārtiku. Taču palīdzības saņemšana ir bīstama, jo iedzīvotāji riskē nonākt okupācijas spēku redzeslokā.
Vienu no šādām operācijām nofilmējusi arī Zarina. Žurnāliste atradusies Ukrainas karavīru vadības centrā, kur vērojusi dronu pilotu darbu un to, kā iedzīvotāji savāc piegādātās pārtikas kastes.
“Tad es ieraudzīju vēl divus cilvēkus. Tie bija vīrieši, kurus varēja saskatīt nedaudz labāk. Viens no viņiem paņēma sūtījumu. Tad viņš paskatījās debesīs un tā kā paklanījās. It kā pateicībā. Tas bija ļoti īpašs brīdis, ko iemūžināt.”
Būs daudz dezinformācijas
Ukraina un Krievija ar ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas starpniecību vienojās par pamieru Oleškos, lai nodrošinātu humānās palīdzības nogādāšanu un sagatavotu civiliedzīvotāju evakuāciju.
Vienlaikus ar gatavošanos evakuācijai izvērsusies arī cīņa par to, kā pasaulei tiks atspoguļota situācija Oleškos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvojusi, ka palīdzības piegādi kavējuši Ukrainas uzbrukumi. Taču šie apgalvojumi nav patiesi.
Ukrainas izlūkdienests brīdinājis par iespējamiem inscenētiem videoierakstiem ar it kā okupētās pilsētas iedzīvotājiem. Zarina, kura seko Krievijas informācijas kanāliem, norāda, ka dezinformācija jau tiek aktīvi izplatīta.
“Ja paskatās “Telegram” kanālus, tur ir ļoti daudz dezinformācijas. Esmu pārliecināta, ka pēc pamiera un evakuācijas beigām vai varbūt pat vēl pirms tam mēs redzēsim daudz safabricētu attēlu un inscenētu interviju. Un mums tam ir jābūt gataviem.”
