Lielā mērā šis balsojums tiek arī uztverts kā referendums Bulgārijas premjerministra Rumena Radeva līdzšinējai politikai, jo Jotova ir viņa politiskā sabiedrotā.
Premjeram pārmet neizlēmību
No sarunām ar dažādiem vietējiem ekspertiem Sofijā var secināt, ka pieaugošā dzīves dārdzība, kā arī progresa trūkums dažādu priekšvēlēšanu solījumu izpildē daudziem vēlētājiem ir svarīgākie faktori.
Turklāt Jotova bija viceprezidente laikā, kad pašreizējais premjers Radevs bija Bulgārijas prezidents. Viņa kļuva par prezidenti pēc Radeva atkāpšanās no amata, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās. Tādēļ, lai arī tagad vēlēšanās kandidē Jotova, lielā mērā tas ir uzticības referendums Radevam un viņa valdībai.
Domnīcas “Eiropas starptautisko attiecību padome” Sofijas biroja vad ītāja vietniece Vesela Černeva saka, ka Radevs kopš pavasara jau ir zaudējis aptuveni vienu miljonu savu atbalstītāju. Viņa retorika ap dronu uzbrukumiem kuģiem Melnajā jūrā arī nevairo valdības popularitāti.
Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio Domnīcas “Eiropas starptautisko attiecību padome” Sofijas biroja vadītāja vietniece Vesela Černeva
“Mums jāatceras, ka Radevs ir bijušais gaisa spēku ģenerālis. Tāpēc varētu sagaidīt, ka viņam būtu pareizie instinkti drošības un aizsardzības jautājumos. Līdz ar to cilvēki, manuprāt, bija diezgan pārsteigti, redzot, ka viņš bija ļoti neizlēmīgs,” secina Černeva. “Viņš arī šīs nedēļas sākumā minēja, ka svētdien izvēle būs starp karu un mieru, skaidri vēloties likt cilvēkiem satraukties par to, kas notiek Melnajā jūrā.
Bet iebiedēšanas politika var darboties armijā, taču tā nedarbojas brīvā sabiedrībā. Cilvēkiem nepatīk, ka viņus mēģina iebiedēt.”
Tomēr ceturtdien vakarā notikušajās vienīgajās televīzijas debatēs starp Jotovu un Andreju Gjurovu, daudzuprāt, uzvarēja Jotova. Viņa diezgan agresīvi uzbruka Gjurovam un lika viņam aizstāvēties.
Bulgārija mēģina norobežoties no kara Ukrainā
Demokrātiskās opozīcijas kandidāts Gjurovs ir politiķis, kas atbalsta Ukrainu un iestājas par ciešāku NATO un Eiropas Savienības (ES) integrāciju.
Savukārt par Jotovu viedokļi dalās. Lai arī viņu ir pieņemts dēvēt par prokrievisku kandidāti, ir eksperti, kuri uzskata, ka tas nav pareizi. Viņuprāt, precīzāks apzīmējums būtu konservatīva politiķe, kas aizstāv lielāku valstu suverenitāti.
Tomēr ir jāatceras, ka pašreizējā Bulgārijas valdība jūtami samazinājusi savu atbalstu Ukrainai un līdzīgi kā Čehija mēģina norobežoties no šī kara. ASV Vācijas Māršala fonda pētnieks Dimitars Keranovs uzskata šo ģeopolitisko balansēšanu par diezgan satraucošu.
Foto: Artjoms Konohovs, Latvijas Radio ASV Vācijas Māršala fonda pētnieks Dimitars Keranovs
“Aizdomājieties: Bulgārija jau kopš 2004. gada ir NATO sastāvā un kopš 2007. gada Eiropas Savienībā – tie ir jau gandrīz 20 gadi. Manuprāt, te nevajadzētu būt nekādai balansēšanai, jo izvēle ir izdarīta un Bulgārija ir tur, kur tā ir – ES un NATO.
Tad kāpēc gan mēģināt kaut ko balansēt ar Maskavu? Turklāt es gribētu piebilst, ka Krievija ir pasludinājusi Bulgāriju par nedraudzīgu valsti.”
Bulgārijas valdība iebilda arī pret Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila iekļaušanu ES sankciju sarakstos. Līdzīgus soļus, visticamāk, var gaidīt arī nākotnē.
