Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā vien katru gadu apstaro vairāk nekā 2000 vēža pacientu. Dienā tie ir 150–160 pacienti. Ārstēšanas ilgums ir vidēji piecas nedēļas. Kopumā 25 apstarošanas reizes. Jonizējošais starojums nes līdzi blaknes.
Medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis pēta, kā uzlabot staru terapiju, izmantojot daļiņu fiziku un paātrinātāju tehnoloģijas, kas ļautu kaitīgās vēža šūnas apstarot ļoti precīzi, ārkārtīgi īsā laikā, lai iespējami mazāk bojātu veselās šūnas un maksimāli iznīcinātu bojātās.
“Mēs vienmēr tiecamies uz to, lai mēs apstrādājam pacientu apkārtējos audus pēc iespējas mazāk. Tas ir tas primārais mērķis. Ar konvencionālo staru terapiju, kur mēs izmantojam rentgenu, mēs tiešām esam nonākuši jau ļoti tālu, ka mēs varam maksimizēt tieši audzējā un apkārt ir minimāli,” stāstīja zinātnieks.
Savā promocijas darbā jaunais zinātnieks pētījis, kā apvienot trīs inovatīvus virzienus. Hēlija jonu izmantošanu ierasto rentgenstaru vietā. “Flash” jeb zibšņa efekta pielietojumu, lai starojumu minūšu skalā samazinātu līdz milisekundēm. Un starojuma dozas koncentrēšanu ar daļiņu palīdzību tieši vietā, kur atrodas vēža šūnas.
“Tas dod iespēju, pirmkārt, samazināt apstarošanas kursu. Viņu var samazināt līdz divām nedēļām. Tas ir viens. Un otrs tas ir blakusparādības. Tas ir cilvēka dzīves kvalitāte, tāpēc, ka staru terapijai ir savi blakusefekti, kuri ietekmē pacienta dzīves kvalitāti. Un “Flash” terapija dod ļoti lielas cerības uz augstāku dzīves kvalitāti un mazākām blaknēm,” norādīja LOC Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Artūrs Šorubalko.
Promocijas darbu jaunais zinātnieks izstrādāja Eiropas Kodolpētniecības centrā. Tas nebūtu bijis iespējams, ja Latvija nebūtu CERN asociētā dalībvalsts. Šāds pētījums ir kas pilnīgi jauns Latvijā.
“Mans personīgais viedoklis, ka tā ir staru terapijas nākotne. Tā ir staru terapijas nākotne, un Latvijā arī agri vai vēlu pie tā pienāks. Protams, gribētos, lai ātrāk, bet tas viss atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem,” teica Šorubalko.
Kā uzsver Kristaps Paļskis, viņa pētījums ir tikai gara ceļa sākums. Kā jebkura jauna potenciāla ārstniecības metode, arī viņa atziņas jāpārbauda eksperimentālos un klīniskos pētījumos.
“Tā perspektīva ir diezgan liela. Un arī Eiropas mērogā skatoties. Un ja mēs skatāmies uz daļiņu terapiju Latvijā un Baltijā, tad ir arī pētnieku grupa, kas strādā pie tā, lai mēs tiešām varētu kādreiz šādas tehnoloģijas atvest uz Baltiju un izveidot šādu centru arī mums visām trim Baltijas valstīm kopā,” sacīja pētnieks.
Klīnisko pētījumu bāze, kas pierādītu, ka daļiņu terapija ir efektīvāka par konvencionālo staru terapiju, Eiropā vēl tikai attīstās. Kā eksperimentālu ārstniecības metodi to sākuši atsevišķi jonu terapijas centri.
