Vietējie iedzīvotāji šo šķērsli iesaukuši par “jauno Meksikas žogu”, sākotnējā neapmierinātība bija par to, ka iedzīvotājiem nākas mērot tālāku ceļu līdz jūrai, bet nu uzmanība ir pievērsta arī dzīvnieku drošībai.
Septembrī vietējā iedzīvotāja Laura, pastaigājoties pa mežu un lasot sēnes, pamanījusi, ka pie žoga guļ vēl dzīvs alnis, kuru acīmredzot bija notriecis vilciens. Tika izsaukta pašvaldības policija un mednieks, kurš atbildīgs par attiecīgo teritoriju. Viņš dzīvnieku nošāva.
Mednieks Kaspars Šuikovskis atzīst, ka šāda situācija bija gaidāma:
žogs ir kā slazds, jo uzbūvēts tikai gar sliežu vienu pusi. Dzīvnieks pāriet pāri dzelzceļam, atduras pret žogu un sāk meklēt apkārtceļus. Ja tuvojas vilciens, dzīvnieks sabīstas un metas pāri sliedēm, atpakaļ uz drošo vietu, taču alnim viss beidzās traģiski.
“Žogu, visticamāk, nenojauks. Mazajiem dzīvniekiem varētu taisīt izgriezumus ik pa 200 metriem – 70cm x 50cm robus, lai viņi tiek cauri – stirnas, varbūt arī mežacūkas, āpši, jenoti, lapsas, zaķi. Alnim nelīdzēs, viņš vienkārši atduras pret žogu,” atzina mednieks.
Vilciena sadursme ar alni notika 26. septembra vakarā. Mašīnists, pamanot dzīvnieku, sācis strauji bremzēt, taču tas nepalīdzēja izvairīties no sadursmes. Vilciens tika apstādināts, darbinieks devās pārbaudīt vilciena tehnisko stāvokli un notikuma vietu, taču alni nepamanīja.
“Vilciena vadītāji vienmēr pārliecinās, vai dzīvnieks tur ir. Ja tas ir ievainots, tiek ziņots attiecīgajiem dienestiem, bet šajā gadījumā aļņa sadursmes vietā nebija. Tas tika pārbaudīts, un tāpēc arī vilciena vadītājs devās prom,” skaidroja VAS “Latvijas dzelzceļš” komunikācijas projektu vadītāja un preses sekretāre Karīna Muktupaule.
Žogs uzbūvēts, Ādažu pašvaldībai izveidojot veloceļa infrastruktūru, kas savieno Carnikavu ar Rīgu. Veloceļa kopējais garums ir 12,1 kilometrs, no kuriem Ādažu pašvaldībā izbūvēja 11 kilometrus.
Veloceļa pēdējie divi kilometri ved gar dzelzceļa sliedēm. Lai rūpētos par cilvēku drošību un izvairītos no nelikumīgas dzelzceļa sliežu šķērsošanas, pašvaldība uzbūvēja arī nepilnus divus metrus augsto žogu, taču norāda, ka tā esot bijusi “Latvijas dzelzceļa” prasība.
“Te ir ļoti svarīgi akcentēt, ka Ādažu novada pašvaldība nekad nav bijusi iniciatore idejai, ka šādu žogu šeit vajadzētu būvēt,” teica Ādažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Monika Griezne.
“Šī bija “Latvijas Dzelzceļa” prasība, vēl vairāk – pašvaldība vērsās pie viņiem ar lūgumu šeit šādu žogu nebūvēt.”
Pašvaldība uzskata, ka par žoga izraisītajām sekām nav atbildīga, jo to kā obligātu prasību noteicis “Latvijas dzelzceļš”. Savukārt “Latvijas dzelzceļš” norāda uz prasību izpildītājiem.
“Mēs vienkārši izteicām prasību, domājot par veloceļa drošību, bet tālāk projekta īstenotāju vai pasūtītāju pusē ir jautājums par to, vai kaut kas vēl nepieciešams,” norādīja Muktupaule. “Otrai pusei ir jautājums, kā domāt par iedzīvotājiem vai citiem apstākļiem, kas raksturīgi šai vietai.”
“Šīs “Latvijas dzelzceļa” prasības ir radījušas ļaunas sekas, un to redzot, tiek vainoti izpildītāji, nevis tie, kuri šo uzlika par pienākumu,” teica Griezne. “Ir absurdi prasīt vai pārmest kaut ko, ko viņi paši lika izdarīt, turklāt tā ir institūcija, kas mūsu valstī izdod noteikumus.”
Ādažu novada pašvaldība uzsver, ka esot kategoriski iebildusi pret obligātu žoga izbūvi, pērn pat nosūtījusi oficiālu vēstuli “Latvijas dzelzceļam”, norādot, ka tieši savvaļas dzīvniekiem tas radīs vairāk negatīvu seku nekā labuma.
“Šo vēstuli nosūtījām 5. novembrī, un 21. novembrī saņēmām atbildi, ka žogam ir jābūt.
Viņi neko nenorādīja un neminēja par dzīvnieku migrāciju; minēja, ka jāvērtē cilvēku plūsmas, un tas bija galvenais arguments,” skaidroja Ādažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kura arī par šo projektu arī bija informēta, norāda, ka žoga parametri nebija norādīti. “Žogu un aizsargbarjeru būvniecība nav pārvaldes kompetence,” skaidroja DAP Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Reinika.
DAP iesniegtajā informācijā bija norādīts, ka posmā gar dzelzceļu paredzēts drošības žogs, taču konkrēti nožogojuma parametri nebija norādīti. Attiecīgi, izvērtējot pārvaldes rīcībā esošo informāciju, pārvalde neiebilda pret veloceļa izbūvi, vienlaikus izvirzot nosacījumus dabas vērtību aizsardzībai.
“No šobrīd pieejamās informācijas redzam, ka līnijveida žogs darbojas kā fiziska barjera, kas ierobežo savvaļas dzīvnieku migrāciju starp barošanās, vairošanās un patvēruma vietām. Meklējot alternatīvus pārvietošanās maršrutus, dzīvnieki var biežāk nonākt cilvēku apdzīvotajās teritorijās vai šķērsot infrastruktūru nepiemērotās vietās, tādējādi palielinot negadījumu risku,” norādīja Reinika.
Pašvaldība ir gatava žogu nojaukt; “Latvijas dzelzceļš” to neļaus darīt, bet izskatīs pašvaldības risinājumus, kuri šobrīd vēl nav iesniegti.
Kopējās veloceļa izbūves izmaksas ir 4,7 miljoni eiro, no kuriem 820 tūkstoši bija jāsadala starp pašvaldībām.
