Vairākas sociālo mediju slavenības un sabiedrībā zināmi cilvēki saņēmuši aicinājumu no Toma Zaķevica dalīties ar informāciju par ziedojumu vākšanu viņa dēla ārstēšanai. Daži nekavējoties ziedojuši, citi dalījušies ar šo informāciju, bet vēl kāds arī uzdevis jautājumu – kāpēc ģimene nav vērsusies kādā no labdarības organizācijām, piemēram, “Ziedot.lv”.
Lūdzot ziedot ap 200 tūkstošiem ASV dolāru, Toms Zaķevics sociālajos medijos norādījis, ka desmit mēnešus vecajam dēliņam ir reta ģenētiska saslimšana ahondroplāzija. Ziedojumu vākšanas platformā “WhyDonate” norādīta arī otra diagnoze – Žilbēra sindroms.
“Ārstniecība šādām slimībām ir iespējama tikai ASV un tā maksā līdz 200 tūkstošiem dolāru gadā. Šobrīd mēs jau esam pavadījuši divas nedēļas reanimācijā, mūsu dēlam divreiz apstājās sirds,” stāstīja Zaķevics.
Latvijas Televīzija ar Zaķevicu sazinājās sociālajā medijā “Facebook”, aicinot intervijā pastāstīt par dēla slimību un lūdzot pilnvarot arī ārstējošo ārstu, kurš varētu izskaidrot nepieciešamību vākt ziedojumus.
“Neesam arī pilnvarojuši BKUS personālu publiski sniegt ziņas par mūsu bērna veselības stāvokli un diagnozēm. [..] Aicinājums dalīties ar bērna sensitīvajiem datiem (medicīniskajiem dokumentiem) man nav pieņemams. Kā jau minēju iepriekš, varu sniegt atbildes uz rakstiski formulētiem jautājumiem, kuri nepārkāpj privātuma robežas un nav saistīti ar bērna sensitīvajiem datiem,” norādīja Zaķevics.
Labdarības organizācija “Ziedot.lv”, iesaistot ģimenes paziņas, nodevusi informāciju, ka ir gatava izskatīt pieteikumu ziedojumu vākšanai. Taču ģimene ar organizāciju nav sazinājusies.
“Tas, ka bērnam ir saslimšana un viņam nepieciešama palīdzība, tas ir saprotams, bet nav zināma viena lieta, kas ir tā ārstēšana, kāda ārstniecības iestāde ir uzaicinājusi. Faktiski, ja to informāciju publicētu arī vecāki, anonimizētu, ka ir konkrēta klīnika, kas ir piedāvājusi tādu un šādu ārstniecību, cik tas maksā. Es domāju, visi jautājumi tiktu noņemti,” teica labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Par šo gadījumu ne Bērnu slimnīcas ārsti, ne ģimene nav vērsusies arī pie Bērnu slimnīcas fonda. Šis fonds no Bērnu slimnīcas ārstiem parasti viens no pirmajiem saņem ziņu, ja vajadzīgs papildu atbalsts.
“Ja mēs redzam, ka šis ir valsts neapmaksāts pakalpojums, tad paši ārsti vēršas pie mums Bērnu slimnīcas fondā ar lūgumu un ar rekomendāciju, ar konsilija lēmumu, ka bērnam ir jādodas uz ārstēšanu konkrētā iestādē ārpus Latvijas.
Bet to pašu var izdarīt arī bērnu vecāki, ja viņiem ir konsilija lēmums uz rokas,” klāstīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Vineta Vilistere-Lāce.
Labdarības organizācijas norādīja – tās ir gatavas atskaitīties par katru iztērēto centu. Ziedojot uz privātu kontu, šādas garantijas nav. Pašlaik Bērnu slimnīcai zināmi vairāki ar konkrēto ziedojumu vākšanu nesaistīti gadījumi, kad vecāki vāc ziedojumus arī tādu slimību ārstēšanai, kuru ārstēšanu apmaksā valsts.
“Katrs gadījums, kas ir neskaidrs vai pat krāpniecisks, tas traucē citiem savākt ziedojumus. Un tāpēc mēs tik ļoti vienmēr uztraucamies par to, lai visa dokumentācija tiktu pārbaudīta. Un tas, ka, protams, var vākt uz savu privātu kontu. Tas aizliegts valstī nav, bet, ja vēršas, lūdz palīdzību caur labdarības organizāciju, tā ziedotājiem ir garantija, ka visi dokumenti tiek pārbaudīti un var paļauties, ka tiešām nauda neaizies citur, bet tiks pārskaitīta klīnikai,” norādīja Dimanta.
