ĪSUMĀ:
1:52 Varšavā protesti pie Polijas Konstitucionālās tiesas
Politiskā sāncensība starp premjerministra Tuska labēji centrisko valdību un konservatīvo prezidentu Navrocki un viņa pārstāvēto partiju “Likums un Taisnīgums” ir sasniegusi kārtējo konflikta punktu, un šoreiz uzmanības centrā nonākusi Polijas Konstitucionālā tiesa.
Šai tiesai ir ārkārtīgi nozīmīga loma valdības pieņemto lēmumu apstiprināšanā. Tribunāla kompetencē ir lemt par likumu atbilstību Polijas konstitūcijai. Tā lēmumi var liegt tiesību aktiem stāties spēkā, tādēļ tribunāla neatkarība un tā sastāvs ir politiski nozīmīgi jautājumi.
Uz mēnesi aptur tiesas priekšsēdētāja un vietnieka pilnvaras
Konflikta pamatā ir tiesneses Annas Korvinas Petrovskas lēmums uz mēnesi apturēt Konstitucionālā tribunāla prezidenta Bogdana Švečkovska un viceprezidenta Bartolomeja Sohaņska pilnvaras. Korvina Petrovska ir viena no pieciem parlamenta ievēlētajiem Konstitucionālā tribunāla tiesnešiem, kuru amata zvērestu prezidents Navrockis atteicies pieņemt.
Vēl pirms tam valsts ģenerālprokurors bija iesniedzis piecas prasības par imunitātes atcelšanu Švečkovskim un Sohaņskim. Tieslietu ministrs Valdemārs Žureks intervijā TVN24 skaidrojis, ka pamats šādām darbībām ir pierādījumi par to, ka ar Konstitucionālās tiesas tiesnešu sarakstu ir notikušas manipulācijas, lai panāktu kādu konkrētu spriedumu.
Pēc Žureka vārdiem iepriekšējās “Likums un Taisnīgums” valdīšanas laikā tiesnešu amatos ir iecelti valdībai simpatizējoši tiesneši, tribunāla budžets arī faktiski ir iztukšots, bet neizskatīto sūdzību skaits tikai palielinās.
Polijas premjerministrs Tusks sociālās saziņas vietnē “X” bija norādījis, ka likuma varas atjaunošana ir valdības pienākums, jo pēc gadiem ilgušās “Likums un Taisnīgums” visatļautības ir jāpieņem izlēmīgi un sāpīgi lēmumi.
Vēlāk vakarā pie tribunāla teritorijas līdzās žogam pulcējās protestētāji un daži mēģināja ar spēku iekļūt tiesas teritorijā.
Prezidents Navrockis sasaucis steidzamas konsultācijas
Jau iepriekš prezidenta atbalstītāji bija sarīkojuši sadursmes tiesas priekšā, un, lai novērstu vardarbīgu sadursmju atkārtošanos, pēc ģenerālprokurora aicinājuma arī pagājušajā naktī uz Konstitucionālās tiesas ēku tika nosūtītas policijas vienības. Ir aizturēti vismaz trīs cilvēki, kas mēģinājuši iekļūt ēkā.
Komentējot pieņemtos lēmumus, opozīcijā esošā partija “Likums un Taisnīgums” paziņoja, ka premjerministrs Tusks un viņa centriski labējā Pilsoniskā koalīcija cenšas pārņemt varu valstī un īstenot valsts apvērsumu.
Reaģējot uz notikušo Valsts prezidents Navrockis pārtrauca vizīti Senegālā un atgriezās Varšavā, kur naktī ieradās arī tiesas ēkā un ar spēku tajā arī iekļuva, tostarp pagrūžot malā tiesnesi Korvinu Petrovsku. “Šādā brīdī prezidentam ir jābūt Polijā. Es pārtraucu savu lidojumu uz Senegālu. Es atgriežos,” platformā “X” paziņoja Navrockis.
Kā redzams vairākos video, gan prezidenta, gan viņa komandas un tiesnešu starpā izcēlusies asa vārdu apmaiņa, dažiem no sarunās iesaistītajiem vēloties panākt Konstitucionālās tiesas atslēgu iegūšanu savā rīcībā.
Nakti prezidents pavadīja tribunāla ēkā, kuru šodien joprojām ielenkuši gan policisti, gan protestētāji.
Polijas prezidents Navrockis ir paziņojis, ka pagājušajā naktī ir pārkāpta Polijas konstitucionālā iekārta un ar spēku ir pārņemta Konstitucionālā tiesa. Tieši tāpēc viņš šodien ir sasaucis steidzamas konsultācijas ar parlamentā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, piebilstot, ka pašlaik tiek apdraudēta Polijas iekšējā drošība. Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā šajā procesā iesaistīsies valdība.
Seima deputāts: Pagājušās nakts notikumi apkauno visu Poliju
Protestējot pret valstī notiekošo, no amata atkāpies Polijas vēstnieks Ķīnā un Rumānijā. Tikmēr ASV vēstnieks Polijā Toms Rouzs aicinājis konfliktā par Konstitucionālo tribunālu iesaistītās puses izvairīties no situācijas saasināšanas.
Ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis gan ir izteicies, ka notikumi ap Konstitucionālo tiesu tiek mākslīgi politizēti un to dara populisti, kas zaudēja vēlēšanās 2023. gadā. Viņš atgādinājis, ka tiesas priekšsēdētājs ir ilgstoši liedzis iespēju strādāt vairākiem parlamenta apstiprinātiem tiesnešiem.
Savukārt Polijas Seima deputāts Šimons Holovņa ir izteicies, ka pagājušās nakts notikumi apkauno visu Poliju.
Pēc viņa vārdiem, Bogdans Švečkovskis ar saviem līdzgaitniekiem Konstitucionālo tiesu tiešām bija padarījis par izsmieklu. Taču veids, kā šis jautājums ir ticis risināts, valstij godu nedara.
Kadri ar grūstīšanos starp prezidentu un tiesnešiem ir aplidojuši visu pasauli, liekot apšaubīt, vai Polija tiešām ir stabila un droša valsts, ko var uzskatīt par paraugu un reģionālo līderi. Tieši tāpēc Holovņa ir aicinājis prezidentu Navrocki un premjerministru Tusku beidzot sēsties pie viena sarunu galda un mēģināt rast šai krīzei risinājumu.
Profesors: Spertie soļi ir ārkārtēji, taču bija nepieciešama rīcība
Poļu tiesību zinātņu profesors un bijušais Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētājs Mareks Safjans atzina, ka spertie soļi ir ārkārtēji, taču tribunāla darbības atjaunošanai bijusi nepieciešama rīcība.
“Pirmkārt, tiesnešiem, kuri bija likumīgi ievēlēti tiesas spriešanai, daudzus mēnešus netika ļauts stāties amatā. Otrkārt, notika manipulācijas ar tiesas sastāviem. Faktiski tribunāls nemaz nepastāvēja.
Tā bija vienkārši fikcija. Treškārt, jāņem vērā, ka tribunāla priekšsēdētājs netika pienācīgi ievēlēts noteiktajā kārtībā, bet gan iecelts amatā. Mēs nevaram vienkārši noraudzīties uz notiekošo ar pilnīgu pasivitāti un neveikt nekādus pasākumus. Ir jārīkojas, pat ja šī rīcība ir īpaša un ārkārtēja. Es apzinos, ka šie nav standarta pasākumi. Taču šobrīd tie ir nepieciešami, lai atjaunotu ārkārtīgi svarīgās institūcijas darbību,” pauda Safjans.
Četri bijušie Konstitucionālā tribunāla priekšsēdētāji kopīgā paziņojumā uzsvēruši, ka nekas nevar attaisnot pasivitāti situācijā, kad konstitucionālā krīze ar katru dienu padziļinās.
Eksperts: Notiekošais Polijā ir izdevīgs Krievijas retorikai
Neatkarīgais eksperts un analītiķis par militāri politiskiem jautājumiem Jurijs Fjodorovs uzskata, ka notiekošais Polijā ir izdevīgs Krievijas retorikai.
“Kremlis ir ieguvējs vismaz divos aspektos. Nepatikšanas vienam no lielākajiem Krievijas ienaidniekiem, kā viņi uzskata, – Polijai. Tā ir patiesība – ne tikai Polijas vadībai un politiskajai elitei ir principiāla nostāja pret Krieviju, bet arī sabiedrībai. Polijā nemīl Krieviju un tam ir visai liels vēsturisks pamats. Un šajā jautājumā vienisprātis ir gan Polijas opozīcija, gan valdošā koalīcija. Un otra lieta –
Krievijas analītiķi tūlīt sāks runāt, cik slikti, kad valstī ir šāda demokrātija. Tad rodas šādi notikumi, kas diskreditē demokrātijas būtību, jo Krievijā ir tā labā (!), pareizā demokrātija, bet tur ir visādas izvirtības,” pauda eksperts.
KONTEKSTS:
Kritiķi Polijā un Eiropas Savienībā apsūdz opozīcijā esošo partiju “Likums un taisnīgums” (PiS), kas atradās pie varas Polijā no 2015. līdz 2023. gadam, par politiskās kontroles uzspiešanu galvenajām tiesu iestādēm, tostarp Konstitucionālajam tribunālam.
Premjerministra Tuska valdība nāca pie varas 2023. gadā, solot atjaunot tiesu varas neatkarību. Taču šos valdības centienus bloķējuši prezidenti, kas atbalsta PiS, tostarp Navrockis.
