Jotovas uzvara prezidenta vēlēšanās spēcinās premjera Rumena Radeva pozīcijas, jo abi ir politiskie sabiedrotie. Radevs aktīvi izmantoja savu pozīciju un valdībai pieejamos administratīvos resursus, lai mudinātu balsot par Jotovu, piebilstot, ka izvēle šajās vēlēšanās ir starp karu un mieru.
ĪSUMĀ:
Jotova kļuvusi par pirmo ievēlēto sievieti prezidentes amatā
Jotova saņēmusi 57,5 % balsu, bet viņas sāncensis, prorietumniecisko opozīcijas partiju atbalstītais Gjurovs – 39,4 % balsu, liecina oficiālie vēlēšanu rezultāti.
Tagad 62 gadus vecā politiķe kļuvusi par pirmo sievieti, kas jebkad ir ievēlēta Bulgārijas prezidenta amatā.
Jotova agrāk bijusi žurnāliste un Eiropas Parlamenta deputāte, bet 2016. un 2021. gadā tika ievēlēta par viceprezidenti, kandidējot kopā ar Radevu, kas tika ievēlēts par prezidentu.
Šajās vēlēšanās Jotovas galvenā priekšrocība bija tajā, ka viņa kopš pavasara jau ir valsts prezidentes amatā un ka par viņu iestājas joprojām diezgan populārais premjers Radevs. Kad Radevs gada sākumā atkāpās, lai startētu parlamenta vēlēšanās, Jotova kļuva par valsts vadītāju.
“Vēlos izteikt visdziļāko pateicību partijai “Progresīvā Bulgārija”. Dārgais Radeva kungs, mums nebūtu izdevies bez jums un bez pilnīgas mobilizācijas šajās pēdējās dienās. (…) Mēs runājām ar Bulgārijas pilsoņiem par jautājumiem, kas ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Mēs runājām par ienākumiem, mēs runājām par mieru, mēs runājām par izaicinājumiem, un viņi saprata mūsu vēstījumu,” teica Jotova.
Radevs nekautrējās izmantot valdības vadītājam pieejamos administratīvos resursus un ar valdības sabiedrisko attiecību dienesta palīdzību atklāti aicināja iedzīvotājus balsot par Jotovu. Kad rietumnieciski noskaņotā opozīcijas kandidāta Gjurova komanda iesniedza par to sūdzību, valdība izdzēsa iepriekšējos paziņojumus no interneta un publiski izsmēja sūdzības iesniedzējus.
Uz to, ka Bulgārijas valdības vadītājs spēlē negodīgu spēli, uzmanību vērsa pat Eiropas Parlamenta liberāldemokrātu grupa “Renew Europe”, sakot, ka tas nav pieņemami.
Radeva vara, visticamāk, kļūs spēcīgāka
Šīs vēlēšanas bija pirmais nopietnais pārbaudījums Radeva vadītajai partijai “Progresīvā Bulgārija” pēc tās triumfa aprīlī notikušajās parlamenta vēlēšanās.
Visticamāk, Jotovas ievēlēšana spēcinās Radeva varu, jo viņa politiskais spēks kontrolēs gan valdību, gan parlamentu, gan prezidenta pili.
Radevam jau tagad parādās zināmas autoritāras tendences.
Valdības sabiedrisko attiecību dienests nesen izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka premjera izteikumi medijiem būtu jāpārraida pilnībā un citātus no viņa teiktā izgriezt nedrīkst, jo tā varot sagrozīt viņa teikto.
Tas izsauca asu žurnālistu organizāciju kritiku.
Radevs apgalvoja, ka šajās vēlēšanās izvēle ir starp karu un mieru un ka Jotovas vadībā valsts būs drošās rokās.
Jotova neuzskata Krieviju par Bulgārijas ienaidnieku
Priekšvēlēšanu kampaņā dominēja ekonomikas jautājumi, to vidū inflācija un augošās energoresursu cenas, kā arī Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā un tā sekas.
Lai gan nesenie dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem neietekmēja vēlēšanu iznākumu, jo nebija centrālais jautājums šajā priekšvēlēšanu kampaņā, vietējie analītiķi norāda, ka kandidātu nostāja par to kā Bulgārijai būtu jāreaģē un kādu lomu būtu jāspēlē NATO ietvaros bija daļa no kampaņas.
Vienā no nesenajām intervijām uz jautājumu, vai Krievija ir Bulgārijas ienaidnieks, Jotova atbildēja, ka nekādā gadījumā. Krievija esot daļa no Bulgārijas vēstures, un viņa cer uz labām attiecībām ar to.
Daļēji šāda pozīcija ir skaidrojama ar to, ka Jotovai bija nepieciešams iegūt prokrieviski noskaņoto vēlētāju atbalstu.
Tomēr uz jautājumu kādēļ Sofijas amatpersonu draudzīgais tonis nav pasargājis Bulgārijas kuģus no uzbrukumiem, vietējās domnīcas “Demokrātijas studiju centrs” pētnieks Marijans Sabevs atbild ironiski:
“Krievija nekad ne pret vienu neizturas jauki, it sevišķi pret Bulgāriju, kuru tā uzskata un vienmēr ir uzskatījusi par savu provinci jau kopš cara laikiem, kā arī Staļina un Brežņeva laikos. Manuprāt, prezidents Jeļcins bija vienīgais, kurš neuzskatīja Bulgāriju par Krievijas provinci. Nepārprotiet mani, šie uzbrukumi noteikti pārbauda mūsu apņēmību. Mums vajadzētu būt stingrākiem. Tomēr piedēvēt šos uzbrukumus agresīvam režīmam, ar kuru mēs robežojamies, ir ļoti bīstami. Tas varētu daudz tuvāk pietuvināt mūs NATO 5. panta iedarbināšanai.”
Krievijas propagandai Bulgārijā ir ļoti auglīga augsne. Vietējie žurnālisti stāsta, ka Melnās jūras piekrastē dzīvo un īpašumi pieder tūkstošiem Krievijas pilsoņu, daudzi no kuriem iepriekš strādāja Krievijas specdienestos un drošības struktūrās. Bulgārijā darbojoties arī dažādas aizdomīgas ar Maskavu saistītās sabiedriskās organizācijas.
Analītiķi dēvē Jotovu ne tik daudz kā prokrievisku kandidāti, bet kā ļoti konservatīvu politiķi, kura neatbalsta ciešāku Eiropas Savienības (ES) valstu integrāciju.
Lai gan Jotova atbalsta Bulgārijas dalību ES un NATO, viņai ir kritiska attieksme pret militārās un finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Bulgārija varētu mēģināt bloķēt atsevišķas ES sankcijas pret Krieviju
Bulgārijas prezidenta amats ir vairāk ceremoniāls, tomēr prezidenta pienākumos ietilpst vairāku augsta ranga drošības un tiesu sistēmas amatpersonu izraudzīšanās, un prezidentam ir tiesības iecelt tehnokrātu valdību, ja politiskie spēki nespēj vienoties par ministru kabineta izveidi. Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi, un prezidents nevar būt amatā vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
Tāpat atklāts paliek jautājums, vai nostiprinoties premjera Radeva varai, viņš pakāpeniski varētu sekot bijušā Ungārijas premjera Viktora Orbāna pēdās. Vietējie žurnālisti izsaka bažas, ka varētu notikt jau tā ne pārāk spēcīgu demokrātijas institūtu graušana.
ES līmenī Bulgārija varētu mēģināt bloķēt atsevišķas sankcijas, kā tas jau notika ar Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhu Kirilu, kuru Sofijas amatpersonas neļāva iekļaut sankciju sarakstos.
Tāpat jau tagad ir skaidrs, ka Bulgārija nesniegs Ukrainai nekādu būtisku atbalstu un iestāsies par to, ka ar Krieviju ir jāsāk dialogs par kara izbeigšanu. Tas savukārt netieši nozīmē, ka Ukrainai vajadzētu pakļauties Maskavas prasībām un upurēt daļu no teritorijām.
