Baltais nams gatavojas tam, ka Demokrātu partija pārņems kontroli pār Kongresu. Šādā gadījumā Tramps draudējis noraidīt visas šīs partijas likumdošanas iniciatīvas.
Kā aģentūrai “Reuters” pavēstījuši trīs anonīmi avoti, kopš aprīļa vadošas Baltā nama amatpersonas mēģina izvērtēt, kādus lēmumus Tramps varētu pieņemt imigrācijas, ievedmuitu, mājokļu cenu un federālā līmeņa izdevumu jautājumos, nelūdzot Kongresa atbalstu.
Starp lēmumiem, kas tiek apsvērti, ir jaunas ievedmuitas kritisko minerālu un vēja turbīnu importam, stingrāki nosacījumi vīzu iegūšanai ārvalstu studentiem un pagaidu strādniekiem, kā arī pasākumi mājokļu un būvniecības izmaksu samazināšanai, teica vārdā neminēta Baltā nama amatpersona.
Turklāt šis avots norādījis, ka prezidenta galvenais padomnieks juridiskajos jautājumos Viljams Šarfs kopā ar savu komandu noskaidro, ko Tramps juridiski var paveikt pats, kur var paplašināt savu pilnvaru robežas un kā savus lēmumus aizstāvēt tiesā.
Intervijā izdevumam “New York Post” Baltā nama saimnieks pieļāvis, ka uz kādu laiku – vienu, diviem mēnešiem – varētu likt veto demokrātu kontrolētā Kongresa likumprojektiem, pēc tam cenšoties noslēgt kompromisu vienošanās.
Kongress gan var apiet prezidenta veto, ja abas palātas atkārtoti apstiprina likumu ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
Likmes kā Trampam un līdzšinējai varas partijai, tā arī demokrātiem pirms gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām ir ļoti augstas. Iegūstot kontroli pār likumdevēja abām palātām, demokrātiem būtu pilnvaras sākt izmeklēšanas pret Trampu, bloķēt likumprojektus un iegrožot viņa budžeta tēriņu prioritātes.
Vienlaikus Trampam paliktu plašas pilnvaras pār tirdzniecības politiku un ārpolitiku, kā arī federālā līmeņa birokrātiju, atgādina “Reuters”, piebilstot, ka šādas pilnvaras ASV prezidents sava otrā termiņa laikā ir izmantojis agresīvi.
Pašlaik republikāņiem Pārstāvju palātā, kas ir likumdevēja apakšpalāta, ir neliels četru vietu pārsvars pār demokrātiem, 218 pret 214 vietām. Republikāņi ir pie varas arī Senātā, kur viņiem ir 53 vietas no 100.
Sabiedriskās domas aptaujas paredz, ka demokrāti atgūs kontroli pār Pārstāvju palātu, bet vēl pāragri spriest, kura no partijām kontrolēs Senātu. Tramps aktīvi iesaistījies priekšvēlēšanu kampaņā, apmeklējis svārstīgos štatus un aģitējis par savas partijas biedriem.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
