Tomēr īstenot šo ieceri būs visai sarežģīti, jo Madagaskarai vispār trūkst skolotāju, kur nu vēl tieši krievu valodas mācīšanai. Nacionālās izglītības ministre Sendra Nirina Rahonarisona skaidro, ka rit darbs vietējo skolotāju “rezerves” izveidei un viņu mācībām Krievijā.
Atvērts kārtējais “Krievu nams”
Madagaskaras galvaspilsētā Antananarivu septembrī atvērts “Krievu nams”, kur izveidotas vairākas valodas mācību grupas. Starp pirmajām studentēm, kas pieteicās, ir premjerministra meita Hagasu Fehizoro.
Augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības ministrija apgalvo, ka krievu valodas prasme vietējiem studentiem sniegs būtisku priekšrocību, lai piekļūtu tehnoloģiskajām un zinātniskajām zināšanām, īpaši lauksaimniecības un jauno tehnoloģiju nozarēs. Tāpat Krievija piedāvā afrikāņiem iegūt bezmaksas augstāko izglītību.
Pašlaik krievu valoda kā izvēles priekšmets eksperimentālā kārtā ieviesta dažos galvaspilsētas licejos, tūrisma akadēmijā un Antananarivu Universitātē.
Krievu valodas kursi tiek rīkoti arī žandarmērijas un bruņoto spēku virsniekiem saistībā ar militāro sadarbību.
Madagaskara attālinās no Francijas mantojuma
2025. gada oktobrī jauniešu nemieri Madagaskarā vainagojās ar prezidenta Andrī Radzualinas aizbēgšanu no valsts un militāro apvērsumu, kad varu pārņēma pulkvedis Mišels Randrianirina.
Kopš tā laika Madagaskara attālinājusies no bijušās koloniālās varas Francijas, taču franču valoda joprojām ir mācību valoda skolās un dominējošā elites vidū.
Gandrīz 100 % iedzīvotāju gan mājās, gan uz ielas vai tirgū runā malagasu valodā, taču biznesa, likumdošanas, augstākās izglītības valoda vēsturiski ir bijusi franču.
Daudzās privātajās un prestižajās skolās, kuras pārvalda Francijas fondi, skolēniem tāpat kā koloniālisma laikā joprojām aizliegts runāt malagasu valodā. Par savas dzimtās valodas lietošanu starpbrīžos bērni saņem sodus – gluži kā latviešu skolēni krievu cara laikā.
Šī situācija radījusi “valodas aparteīdu” pašu malagasu vidū – lauku apvidos bērniem nav iespēju iemācīties franču valodu labā līmenī, un arī paši skolotāji to bieži nepārvalda brīvi. Rezultātā lauku bērni automātiski tiek izslēgti no jebkādām iespējām nākotnē iegūt labus amatus un darbu, jo eksāmeni jākārto franču valodā.
Nav mācību grāmatu dzimtajā valodā
1972. gadā pēc sociālistiskā valsts apvērsuma Madagaskara uzsāka reformu, sauktu par “malagasizāciju”, pilnībā pārejot uz mācībām dzimtajā valodā. Tomēr tā cieta neveiksmi, nebija mācību grāmatu malagasu valodā sarežģītiem priekšmetiem, piemēram, augstākajai matemātikai, fizikai, ķīmijai, trūka tulkojumu un terminoloģijas. Izglītības līmenis dramatiski kritās, un 1980. gados valstij nācās pazemojoši atgriezties pie franču valodas sistēmas.
Der piebilst, ka Francija kolonijās uzspieda savu valodu un vēstures redzējumu, bet attīstīt vietējās valodas nebija tās interesēs, atvēlot tām palikt virtuves un tirgus līmenī. Atšķirībā no latviešiem Madagaskarai nebija sava Vecā Stendera, kurš ielika pamatus, lai latviešu valodā varētu runāt par ģeogrāfiju, fiziku, astronomiju.
Runā par pašcieņu, bet tuvinās Krievijai
Pēdējos gados arī citur Āfrikā bijušajās franču kolonijās sākusies “valodas dekolonizācija”. Valstis maina savas konstitūcijas, lai svītrotu franču valodu kā oficiālo valodu un aizstātu to ar vietējām, piemēram, bambaru valodu Mali. Centrālāfrikas Republika oficiālo statusu piešķīra sango valodai, Nigēra – hausa, Burkinafaso – mūrē, diula un fulfulde. Pasludinātais mērķis visur ir viens – nacionālā pašcieņa un nodrošināt, ka valsts pārvalde runā tajā pašā valodā, kurā runā tauta.
Skolās no franču valodas pilnībā neatsakās, taču, piemēram, Mali Izglītības ministrija oficiāli pārtraukusi Francijas vēstures mācīšanu, tās vietā bērni tagad mācās par senajām Āfrikas impērijām un pašu nacionālajiem varoņiem.
Tajā pašā laikā pretrietumnieciski noskaņotās valdības tuvinās Krievijai, gan saņemot militāru atbalstu, gan valodas ziņā. Centrālāfrikas Republika jau ir oficiāli parakstījusi rīkojumu par krievu valodas iekļaušanu vidusskolu obligātajā programmā.
Ar krievu valodu vien izglītību neizglābt
Kamēr Madagaskara grib skolās ieviest krievu valodu, kopumā izglītības sistēma atrodas smagā krīzē – trūkst skolotāju, infrastruktūras un pat elementāru mācību materiālu. Aizliegums amatpersonu bērniem studēt ārzemēs, nesniedzot pilnvērtīgu izglītību pašu valstī, situāciju nekādi neuzlabos.
Statistika, ko sniedz Pasaules Banka un ANO fondi, ir satriecoša: ap 95 % bērnu desmit gadu vecumā nespēj izlasīt un saprast vienkāršu tekstu ne franču, ne dzimtajā malagasu valodā. Aptuveni miljons bērnu skolu vispār neapmeklē nabadzības dēļ.
Patlaban uzlabojumi tiek veikti, pateicoties starptautiskajiem fondiem. Sadarbībā ar Starptautisko attīstības asociāciju un Globālo izglītības partnerību tiek ieguldīti 185 miljoni ASV dolāru, lai uzlabotu apstākļus 4,7 miljoniem skolēnu un nodrošinātu mācību materiālus malagasu valodā. Plānots celt kvalifikāciju aptuveni 26 000 skolotāju, jo līdz šim 80 % strādā bez pedagoģiskās izglītības.
Tiek būvētas vairāk nekā 1000 pret cikloniem izturīgas skolu ēkas, lai mācības nepārtrūktu pēc katras vētras. Tāpat pārtikas krīzes skartajos reģionos tiek paplašinātas skolu ēdināšanas programmas, jo bads ir galvenais iemesls, kāpēc bērni pamet mācības.
Jāpiebilst, ka ar studijām Krievijā Madagaskaras censoņiem var rasties problēmas. Jau drīz pēc nākšanas pie varas Madagaskaras jaunais prezidents Randrianirina paziņoja, ka nevienam ministram un vispār visiem, kas saņem nodokļu maksātāju naudu, netiks atļauts finansēt savu bērnu izglītību ārzemēs. “Lai mēs uztvertu savu attīstību nopietni, mums ir jānodrošina vienlīdzība mūsu izglītības sistēmā,” pauda prezidents.
