Septembra beigās Dundagā no kādas privātmājas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izņēma vairāk nekā 40 Aļaskas malamutu. Lielie suņi bija turēti ārā, šauros būros, bez pienācīgas aprūpes un patvēruma, daži – ļoti novājējuši. Visus dzīvniekus vienuviet izmitināt nebija iespējams, tāpēc tos sadalīja starp vairākām Latvijas patversmēm.
Patversme “Labās mājas” uzņēma septiņus malamutus, pēcāk par to izpirkšanu samaksājot 76 eiro. Taču 11 malamuti, kurus sākotnēji uzņēmusi patversme Liepājā, nodoti valsts rīkotai izsolei. Viena suņa sākumcena – nepilni 11 eiro.
“Bieži vien tie ir novārdzināti. Tie ir nesen realizēti ar traumām. Tie ir nabadziņi. Un tā viņus pēc tam atdod tādā vienkāršā izsolē kā mantu. Pie tam par kādām?
Kā mēs smējāmies par 40 centiem kilogramā? Kā vispār, kā nevērtīgu, vienkāršu mantu? Tas ir nepareizi,” sacīja dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa.
Jau pavasarī dzīvnieku aizstāvji cēla trauksmi par to, sakot, ka izsole, kurā noteicošā ir cena, nevis jaunā saimnieka nolūki un iespējas, rada nopietnus labturības riskus. Jo dzīvnieki var nonākt pie negodprātīgiem pavairotājiem vai pircējiem. Rakstīts arī Saeimas Juridiskās komisijas vadībai un Tieslietu ministrijai ar lūgumu izskatīt iespēju skaidri deklarēt, ka izsoles ir iespējamas tikai ar mantu.
“Juridiskās komisijas vadība mums pat neatbildēja. Tieslietu ministrija mums atbildēja, ka ministrija izprot, ka iesniegumā minētie jautājumi prasa rūpīgu un sistēmisku regulējumu un pastāvošās prakses. Izvērtējumu prasa gan, bet tālāk nekādas darbības nav,” atzina Kārkliņa.
Foto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas TelevīzijaFoto: Aleksandra Straume/Latvijas Televīzija
Pirms aptuveni gada, pēc suņa Moso adopcijas no patversmes, Marta Mackeviča iniciēja parakstu vākšanu par to, ka dzīvnieks nav manta, bet gan dzīva būtne. Iniciatīvu atbalstīja 35 tūkstoši cilvēku, un 16. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Civillikumā, nosakot, ka dzīvnieks nav lieta. Šajā nedēļā to izsludināja arī Valsts prezidents. Taču, kā uzsvēra Mackeviča, tas ir tikai pirmais solis. Turpmāk jāpanāk izmaiņas arī citos normatīvajos aktos, lai šo principu īstenotu praksē.
“Piemēram, šīs pašas izsoles, balstoties uz to, ka Civillikums nosaka, ka dzīvnieks nav lieta, var tātad prasīt un strādāt pie tā, lai izsolēs turpmāk tiktu ņemti vērā daudzi citi kritēriji, tiktu rūpīgāk izvērtēts, pie kā nonāk dzīvnieks, ne tikai cena,” pauda Mackeviča.
Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) skaidroja, ka izsolē pārdod administratīvā pārkāpuma procesā izņemtos dzīvniekus, kuriem patversmes pajumti dot atteikušās.
Izsoles noteikumus sagatavo komisija, un galvenais vērtēšanas kritērijs ir cena. Dzīvnieku labturības uzraudzība nav aģentūras kompetencē. Šogad šī ir otrā dzīvnieku izsole.
“Mēs pildām uzdevumu. Mums ir uzdevums realizēt. Mēs viņu veicam. Tiem, kam ir uzdevums kontrolēt dzīvnieku labturību, tad, lūdzu, – viņiem tas ir jādara,” teica NVA direktora vietnieks Jānis Nebars.
Izsole notika šīs nedēļas vidū. Pilnīgi visi suņi tika izsolīti. Ja tas nebūtu noticis, aģentūra norādīja, ka tad tiktu veikta atkārtota izsole. Jaunos Civillikuma grozījumus aģentūra vērtē, norādot, ka dzīvnieku jautājumi būtu jāpārņem PVD. Tāpat jāvērtē sadarbība starp valsti un patversmēm.
“Viņiem ir daudz plašāks zināšanu loks un kompetence veikt šīs pārbaudes un sadarboties ar dzīvnieku patversmēm, arī aģentūrām. Ņemot vērā, ka mums šī funkcija ir, mēs ļoti cenšamies strādāt ar saviem partneriem. Diemžēl prakse ir tāda, ka pēdējā iepirkumā uz dzīvnieku glabāšanu pieteicās tikai viena patversme. Tas norāda uz to, ka ir sistemātiska problēma šajā jautājumā,” piebilda NVA pārstāvis.
Izsoles dienā Dzīvnieku policija sociālajos medijos pauduši bažas, ka izsolē pārdotas arī grūsnas suņu mātītes, pieļaujot, ka pastiprinātā interese par tām varētu būt saistīta ar vēlmi turpināt suņu pavairošanu. Organizācija lūgusi gan aģentūrai, gan PVD skaidrot situāciju.
