ĪSUMĀ:
Ja vēlies mieru, gatavojies karam
Eiropā un arī Baltijas valstīs pēdējā laikā izskan dažādi brīdinājumi par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstīm. Drošības pētnieks Jānis Kažociņš komentē, ka šeit vietā ir romiešu sakāmvārds – “Ja vēlies mieru, gatavojies karam”.
“Un tas attiecas absolūti uz mums, jo mūsu gadījumā mēs tiešām negribam piedzīvot karu, vai vismaz tādu, kādu šobrīd izjūt visa ukraiņu un arī krievu tauta. Tāpēc atturēšana ir absolūti svarīga un tā paredz gatavoties tādiem apstākļiem, kur potenciālais agresors uzbrukumā gribētu izmantot mūsu vājās vietas,” uzskata Kažociņš.
Vienlaikus pētnieks atzīst, ka Krievija pret Baltijas valstīm, Poliju vai Somiju, visticamāk, neplānotu tādu pašu uzbrukumu kā pret Ukrainu.
“Mums ir jāskatās uz to ātrumu, kādā attīstās tehnoloģijas. Un tas karš, kas Ukrainā notiek šobrīd, stipri atšķiras no tā, kāds tas bija 2022. vai 2023. gadā. Pozitīvais ir tas, ka robotika un droni mums var dot tādas iespējas, kādas mums agrāk nav bijušas. Piemēram, Ukraina, kurai nav jūras spēku, ir pamatā neitralizējusi Krievijas Melnās jūras floti.”
Kažociņš uzsver, ka tāpēc Latvijā arvien vairāk jādomā par dažādu jauno tehnoloģiju ieviešanu aizsardzības nozarē. Tāpat jāgatavojas rīcībai krīzes situācijās, un īpaši izceļami augusta vētras postījumi – tie parādīja Latvijas vājās vietas un vēl darāmo, gādājot par pamatpakalpojumu sniegšanu arī krīzes situācijās.
Vai jāizbeidz Kremļa draudus dēvēt par “hibrīddraudiem”?
Arvien skaļāk izskan aicinājumi izbeigt Kremļa radītos draudus vai uzbrukumus dēvēt par “hibrīddraudiem” vai “hibrīdkaru”, jo šādu terminu izmantošana šķietami mazina to nozīmi.
Arī Kažociņš piekrīt, ka “hibrīddraudi” nav labākais veids, kā dēvēt pašreiz notiekošo.
“Mums ir jāsaprot, ka tie ir uzbrukumi arī pret cilvēkiem, kurus nogalina,” viņš norāda, izceļot gadījumus, kad Leipcigas lidostā netālu no “Antonov” kravas lidmašīnas tika atrasti droni ar sprāgstvielām.
“Tā ir vislielākā kravas lidmašīna pasaulē un otra bija blakus – abas pilnas ar degvielu. Var iedomāties, cik daudz degvielas un militārās kravas Ukrainai tur bija,” atzīmē eksperts.
Taču arī “Krievijas uzbrukums” šajā kontekstā nebūtu atbilstošs, jo šis un citi gadījumi – tostarp vēršanās pret Eiropā mītošiem Kremļa opozicionāriem – ir liekami cita veida uzbrukumu kategorijā un nav, tieši runājot, gluži tas pats, kas pāri valstu robežām braucoši tanki.
Cik svarīgi Latvijai nokļūt zem Francijas kodollietussarga?
Aizvadītā ceturkšņa “Drošības barometrā” arī minēts, ka septembra beigās Kremļa propagandas mediji apgalvoja – Lietuvas parlamenta atbalsts kodolieroču izvietošanas aizlieguma atcelšanai šajā valstī var pavērt ceļu vēl vienai Krievijas īpašajai militārajai operācijai, un tā šoreiz būšot ļoti īsa.
Drošības pētnieks atzīmē, ka šis paziņojums gan bijis ar vēl īsāku mūžu, jo to gandrīz tūlīt arī atsauca. Taču tas parādīja, ka Krievija izmanto informatīvo vidi, lai mēģinātu šķelt sabiedrības Eiropas Savienībā un Rietumos un novērstu turpmāku atbalstu Ukrainai.
Francija šī gada sākumā paziņoja, ka palielinās savu kodolieroču skaitu un piedāvās ciešāku sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, lai stiprinātu kontinenta drošību. Medijos to nodēvēja par valsts prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu sabiedrotajiem “patverties zem Francijas kodollietussarga”. Prasīts, vai savu vietu zem tā jāizcīna arī Latvijai, Kažociņš atbild izvairīgi.
“Es domāju, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības un mums jau ir 42.7 pants, kas ir spēcīgāks nekā NATO 5. pants un kurā Eiropas Savienība apņemas atbalstīt militāri savas dalībvalstis, ja tām uzbrūk,” viņš pauž.
Vai Latvijai jāliek savas intereses augstāk par principiem?
Latvija, gluži tāpat kā daudzas citas Eiropas Savienības valstis, reizēm nokļūst izvēles priekšā – vai pirmā vietā likt principus un nelokāmu atbalstu Ukrainai, vai tomēr parūpēties par pašas vajadzībām.
Pēdējais plaši apspriestais gadījums pašmājās bija Krievijas graudu tranzīta aizliegums.
“Mums nav viss tik melnbalts kā Ukrainai – viņa nevar padoties, jo tad beigs eksistēt. Bet mēs ļoti labi zinām, ka, ja Ukraina kritīs, paies neilgs laiks un vai nu tagadējais, vai arī nākamais Kremļa saimnieks sāks kaut ko līdzīgu un, ļoti iespējams, tieši pret mums, kaut arī esam NATO dalībvalstis. Un tas nozīmē, ka mūsu galvenās intereses ir atbalstīt Ukrainu, cik vien mēs varam,” atzīmē Kažociņš.
Vērtējot Latvijas diplomātu piesardzīgo rīcību, izvairoties no atsevišķu sabiedroto publiskas kritizēšanas, drošības eksperts vērtē, ka šāda pieklājīga un apdomīga uzvedība, viņaprāt, jau rezultējusies ar to, ka ASV kongresā tagad un, visticamāk, arī pēc Kongresa vidustermiņa vēlēšanām būs ļoti liels atbalsts ne tikai Ukrainai, bet arī mums:
“Un atcerēsimies, ka, kaut ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies visādi par Ukrainu un par Eiropu, tomēr viņš plāno palielināt ASV karavīru skaitu, kas ir dislocēti Polijā un Lietuvā. Un tā mums ir ļoti laba ziņa.”
