ĪSUMĀ:
Tramps nikns par kara pret Irānu sekām
Kā vēsta izdevums “The Atlantic”, Tramps saviem sabiedrotajiem vaicā viedokli par aizsardzības ministra Pīta Hegseta un Apvienoto štābu ģenerāļa Dena Keina sniegumu. Abas amatpersonas bija galvenie Trampa padomdevēji kara pret Irānu jautājumā, turklāt abi sākumposmā arī viscerīgāk raudzījās uz iespējamo karadarbības attīstību.
Kā izdevumam norādīja daži Trampam tuvi avoti, Hegsets nav bijis godīgs par kara norisi, ko viņš ataino pārlieku optimistiski nolūkā saglabāt Baltā nama saimnieka apmierinātību.
“The Atlantic” atgādina, ka Tramps, pirms veikt izmaiņas personālsastāvā, bieži vien apzina ārpus prezidenta administrācijas esošo paziņu loka viedokļus.
Baltā nama saimnieks pēdējo nedēļu laikā esot bijis nikns par kara ietekmi uz 3. novembrī gaidāmo Kongresa vidustermiņa vēlēšanu iznākumu Republikāņu partijai.
Pēc izdevuma avotu teiktā, Tramps meklē grēkāzi, savu uzmanību vēršot uz tiem, kas teica, ka karš pret Irānu beigsies ātri un ar pārliecinošu uzvaru.
Eskperts: Tramps varētu atbalstīt kodolieroču izmantošanu pret Irānu
Gan Hegsets, gan Keins pagājušajā nedēļā bija Baltajā namā. Abi Trampam un viceprezidentam Džeimsam Deividam Vensam piedāvāja vairākus variantus turpmākajai militārajai rīcībai, lai panāktu labvēlīgāku iznākumu. Izdevuma avoti apgalvo, ka Tramps vēl nav pieņēmis lēmumu par triecienu atsākšanu. Taču šādu lēmumu viņš var paturēt pie sevis līdz pēdējam brīdim.
ASV politikas komentētājs Takers Karlsons tikmēr apgalvo, ka Tramps varētu atbalstīt arī kodolieroču izmantošanu triecienā pret Irānu. Par šādu rīcību Trampu mēģinot pārliecināt Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu.
Karlsons vēsta, ka trieciena mērķis varētu būt tā sauktais Cērtes kalns (Pickaxe mountain) Irānas vidienē, kur saskaņā ar Izraēlas izlūkošanas datiem Irāna esot atjaunojusi savas kodolprogrammas darbību.
Ar parastām bumbām neesot iespējams sagraut 100 metru biezās klints sienas, tādēļ Netanjahu mudinot Trampu pielietot taktiskos kodolieročus.
Karlsons vēsta, ka Tramps lēmumu varētu pieņemt šīs nedēļas laikā, līdz 7. novembrim.
Baltā nama saimnieks vēl vilcinās, jo Venss un Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs cenšas pārliecināt prezidentu, ka Irānas problēmu iespējams atrisināt sarunu ceļā.
Tramps iepriekš ir atzinis, ka amerikāņi varētu veikt triecienus pa objektiem Cērtes kalnā. Taču nesen intervijā telekanālam “Newsmax” Tramps noliedza, ka ASV varētu izmantot kodolieročus pret Irānu vai nosūtīt sauszemes karaspēku uz šo valsti.
Tramps gan nenoliedza, ka pret Irānu varētu izmantot gandrīz desmit tonnu smago GBU-43/B MOAB bumbu jeb “Visu bumbu māti”, bet viņš uzsvēra, ka tas nav kodolierocis.
Irāna gatava atvērt Hormuzu, ja ASV piekritīs prasībām
Lai gan Irāna paziņojusi, ka ir gatava atvērt Hormuza šaurumu, ja ASV piekritīs prasībām, Teherāna joprojām pieprasa karadarbības izbeigšanu, iesaldēto Irānas līdzekļu atbrīvošanu, kā arī ostu blokādes un naftas sankciju atcelšanu. Irānas puse uzsver, ka šis piedāvājums parāda valsts “labo gribu”.
Kā norādījuši Irānas ārlietu ministrijas pārstāvji, ASV caur starpniekiem regulāri tiek nodoti vēstījumi, tostarp par nepieciešamību samazināt amerikāņu militāro klātbūtni reģionā un atcelt pēdējos mēnešos ieviestās papildu sankcijas, ko Vašingtona sauc par Irānas ekonomisko žņaugšanu.
Sarunās starp abām pusēm kā starpnieki ir iesaistīti Pakistānas, Kataras, Saūda Arābijas, Turcijas un pat Ķīnas sarunvedēji, kas joprojām aicina konfliktu risināt diplomātiskajā ceļā.
KONTEKSTS:
Ir izskanējuši minējumi, ka Izraēla un ASV triecienus Irānai varētu atsākt tūlīt pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām 3. novembrī.
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
