Taču karalis var arī noraidīt demisijas pieteikumu vai arī lūgt de Vēveram palikt amatā, kamēr tiek izvērtēta situācija.
Karaļnams vēsta, ka karalis Filips pirms lēmuma pieņemšanas konsultēsies ar partiju līderiem. Karalis uzsvēris, ka pašreizējos ģeopolitiskās neskaidrības un ekonomikas problēmu apstākļos Beļģija nevar atļauties ilgstošu politisko krīzi.
Konservatīvais nacionālists de Vēvers vada piecu partiju koalīciju, kas aptver plašu politisko viedokļu spektru – no kreisajiem līdz labējiem.
Ministriem neizdevās panākt vienošanos par 2027. gada federālo budžetu un par taupības pasākumiem 10 miljardu eiro apmērā, kas nepieciešami, lai līdz 2029. gadam samazinātu Beļģijas budžeta deficītu un valsts parādu. Sarunas turpinājās visu nakti līdz pirmdienas rītam.
Pērn Beļģijas budžeta deficīts sasniedza 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan ES noteiktais pieļaujamais līmenis ir ne vairāk kā 3 %. Beļģijas valsts parāds pārsniedz 735 miljardus eiro jeb 110 % no IKP, kas ir daudz vairāk par ES valstīm noteikto 60 % limitu. Valdībai nespējot panākt politisku vienošanos, Beļģija saskaras ar valsts obligāciju procentu likmju kāpumu, kas palielina valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
“Belga” ziņo, ka sarunās naktī neizdevās pārvarēt domstarpības starp koalīcijas labējo un centriski kreiso spārnu. Labējie ir neapmierināti ar priekšlikumiem, kuros joprojām iekļauti “pārāk daudzi nodokļi”, savukārt kreisie aicina pieprasīt lielāku ieguldījumu no “tiem, kam ir platākie pleci”, ziņo “Belga”.
Beļģijai, kurai ir viens no lielākajiem valsts parādiem Eiropas Savienībā (ES), ir jāietaupa miljardi eiro, lai izpildītu ES noteiktos deficīta un parāda noteikumus. Tajā pašā laikā valdībai arī nāksies nākamajos gados ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus saskaņā ar NATO plāniem.
Valdība saskaras arī ar pieaugošu spiedienu no sabiedrības un arodbiedrību puses, kas ir mobilizējušās pret gaidāmajiem taupības pasākumiem.
Oktobrī Briselē aptuveni 40 000 cilvēku piedalījās arodbiedrību rīkotajā demonstrācijā pret plānotajiem budžeta samazinājumiem. Divas dienas vēlāk atsevišķā gājienā pulcējās līdz pat 60 000 protestētāju, aicinot valdību neatteikties no saviem klimata mērķiem.
