ĪSUMĀ:
Pašlaik vēl turpinās balsu skaitīšana pēc otrdien notikušajām vidustermiņa vēlēšanām, kuru iznākums izšķirs, vai Kongresā arī turpmāk pie varas būs Trampa vadītie republikāņi, vai arī parlamenta vairākumu iegūs līdz šim opozīcijā esošie demokrāti.
Visas pazīmes liecina, ka šī bijusi ļoti slikta diena Trampam un republikāņiem, jo demokrātu kandidātiem izdevies izcīnīt uzvaras pat tādos štatos, kur republikāņi bijuši pie varas gadu desmitiem ilgi.
ASV mediju prognozes liecina, ka Demokrātu partija ieguvusi pārliecinošu vairākumu gan Pārstāvju palātā, gan Senātā, kur līdz šim neliels vairākums bija republikāņiem.
CNN vēsta, ka Senātā demokrātiem būs vismaz 54 vietas no 100, bet pēc visu rezultātu apkopošanas šis pārsvars varētu būt vēl lielāks. ASV mediji vēsta, ka pārliecinošs vairākums demokrātiem būs arī Pārstāvju palātā, kur ir 435 deputātu vietas. Saskaņā ar telekanāla CBS prognozēm demokrātiem varētu būt vismaz 239 vietas Pārstāvju palātā.
Democrats have won control of the U.S. House in addition to the U.S. Senate, delivering a shockingly decisive rebuke of Republican governance in Washington and ushering in a new era of congressional resistance to President Donald Trump. Follow live results: https://t.co/Knbg1J8yCj — The Associated Press (@AP) November 4, 2026
Vēlēšanu rezultāti tiek uzskatīti par vērtējumu Trampa otrajam prezidentūras termiņam.
Vēlēšanu dienā publicētās vēlētāju aptaujas liecina par plašu neapmierinātību ar ekonomisko situāciju, augstajām dzīves izmaksām un Trampa administrācijas politiku. Aptuveni divas trešdaļas aptaujāto vēlētāju vainoja prezidentu augstajās cenās, savukārt aptuveni trīs ceturtdaļas pauda neapmierinātību ar valsts pašreizējo attīstības virzienu.
Viens no vēlētāju neapmierinātības cēloņiem ir augstās degvielas cenas, kas ievērojami kāpušas pēc Trampa sāktā kara pret Irānu.
Tāpat vēlētājus ļoti satrauc dzīves dārdzība, pārtikas un cenas, mājokļu izmaksas. Daudzi amerikāņi nejūt solīto ekonomisko uzlabojumu un par situāciju tieši atbildību uzliek prezidentam.
Lai gan vēlēšanu iznākums ir tiešas sekas Trampa politikai, pats Baltā nama saimnieks jau centies norobežoties no republikāņu sakāves. “Mans vārds nebija vēlēšanu biļetenos; ja būtu, mēs izcīnītu pārliecinošu uzvaru!” apgalvo Tramps.
Zīmīgi, ka pirms vēlēšanām Tramps tieši mudināja vēlētājus iedomāties, ka viņi balso par Trampu.
Trešdien, Tramps telefona intervijā telekanālam “Fox News” sacīja, ka vidustermiņa vēlēšanu rezultātus atzīst un ir apsveicis demokrātus. Vienlaikus Tramps sacīja, ka bija gaidījis labāku Republikāņu partijas sniegumu. ASV prezidents teica, ka ir gatavs sadarboties ar demokrātiem, tomēr izmantos veto tiesības, ja viņu virzītie likumi nebūs pieņemami.
Demokrāti uzvar republikāņu štatos
Pirms vidustermiņa vēlēšanām “Pew Research Center” konstatēja, ka demokrātu atbalstītāji ir vairāk motivēti piedalīties balsošanā nekā republikāņu vēlētāji.
Senāta vēlēšanās demokrāti izcīnījuši uzvaru tādos štatos kā Teksasa, Kanzasa, Dienvidkarolīna un Ohaio, kas līdz šim tika uzskatīti par drošu republikāņu teritoriju un kur pirms diviem gadiem ASV prezidenta vēlēšanās Tramps izcīnīja pārliecinošu uzvaru.
2024. gadā Tramps negaidīti uzvarēja visos štatos, kas pirms vēlēšanām tika uzskatīti par “svārstīgiem”, bet šoreiz amerikāņu vēlētāji nepārprotami ir novērsušies no Trampa un republikāņu sludinātās politikas.
Teksasas štatā neviens demokrātu kandidāts ASV Senāta vēlēšanās nebija uzvarējis kopš 1988. gada, bet šoreiz tas izdevies 37 gadus vecajam Džeimsam Talariko. Savukārt Teksasas štata gubernatora vēlēšanās demokrātu kandidāte Džina Inohosa pārspēja līdzšinējo gubernatoru republikāni Gregu Ebotu. Teksasas gubernatora vēlēšanās demokrāti nebija uzvarējuši kopš 1990. gada.
Demokrāti jau sen bija sapņojuši pārņemt savā kontrolē Teksasas štatu, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir otrs lielākais ASV (pēc Kalifornijas), un tagad viņiem ir izdevies pietuvoties savam mērķim.
“Tas ir pārsteidzoši! Tas ir fantastiski! Līdz šim brīdim bija jānonāk jau sen, un Teksasā par to runā jau gadiem. Un nu mēs beidzot esam šeit. Mēs mobilizējām vēlētājus, cilvēkus, kuri beidzot saņēmās un devās balsot. Un viņi nobalsoja. Tagad Teksasa ir demokrātu pusē!” sacīja vēlētāja no Teksasas Džesmīna Kueljara.
“Ziniet, tomēr ir jābūt kaut kādai pelēkajai zonai, kaut kādām robežām. Tas viss jau ir aizgājis pārāk tālu, pārāk ekstrēmi. Prezidents vairs nevar vienkārši darīt, ko vien vēlas. Ziniet, viņa pusē bija gan Pārstāvju palāta, gan Senāts, un arī Pārstāvju palātas spīkers – viņi visi vienkārši dara, ko viņiem liek,” teica vēlētājs no Teksasas Kristofers Vārlings.
“Visu mūžu esmu bijis republikānis. Es balsoju par republikāņiem kopš 18 gadu vecuma. Taču man šķiet, ka mana partija ir vienkārši nogājusi no pareizā ceļa. Apmēram pirms sešiem mēnešiem es dzirdēju runājam Džeimsu Talariko, un nekad iepriekš politikā nebiju dzirdējis tik svaigu un iedvesmojošu balsi. Man ir bijusi iespēja ar viņu pāris reizes satikties. Un šovakar es gribēju būt šeit, lai savām acīm redzētu vēsturi,” pauda vēlētājs no Teksasas Rūdijs Ofterings.
Vēl pārsteidzošāks bija Senāta vēlēšanu iznākums Kanzasas štatā, kas līdz šim tika uzskatīts par stabilu “sarkano” (republikāņu) štatu.
Neviens demokrāts no Kanzasas nebija ievēlēts ASV Senātā kopš 1932. gada, bet šoreiz tas izdevies demokrātu kandidātam Adamam Hamiltonam, kurš pārspējis republikāni Rodžeru Māršalu.
Republikāņi cietuši zaudējumu arī Dienvidkarolīnas štatā, kur ASV Senāta vēlēšanās demokrātiem nebija izdevies uzvarēt kopš 1998. gada. Šogad mūžībā aizgāja Dienvidkarolīnas senators Lindsijs Greiems, un viņa vietā republikāņi uz Senātu virzīja Greiema māsu Darlēnu, taču vēlēšanās viņa zaudēja demokrātu kandidātei Enijai Endrūsai.
Meinas štatā ilggadējā republikāņu senatore Sūzena Kolinsa zaudējusi demokrātu kandidātam Trojam Džeksonam. Kolinsa bija ASV Senāta locekle gandrīz 30 gadus, kopš 1997. gada.
Džordžijas štatā uzvarējis demokrātu senators Džons Osofs, kurš pazīstams ar lieliskām oratora prasmēm. Savukārt Džordžijas štata gubernatora vēlēšanās uzvarējusi demokrātu kandidāte Kīša Lānsa Botomsa, kļūstot par pirmo melnādaino sievieti, kas ievēlēta par kāda ASV štata gubernatori.
Foto: AFP, JEFF KOWALSKY Mičiganas štata demokrātu politiķis Abduls El Sajeds kļuvis par pirmo musulmani, kurš ievēlēts ASV Senātā
Vēsturisku panākumu guvis Mičiganas štata demokrātu politiķis Abduls El Sajeds, kurš ievēlēts ASV Senātā. Viņš kļuvis par pirmo musulmani, kurš ievēlēts ASV parlamenta augšpalātā.
Tramps asi kritizē “Fox News”
Vēlēšanu rezultāti var būtiski ietekmēt Trampa iespējas īstenot savu politisko programmu atlikušajos divos prezidentūras gados. Pārņemot kontroli kaut vienā no Kongresa palātām, demokrāti varēs daudz aktīvāk uzraudzīt Trampa administrācijas darbu, kavēt tās likumdošanas iniciatīvas un sākt izmeklēšanas. Izskanējuši arī aicinājumi sākt impīčmenta procedūru, lai atstādinātu Trampu no prezidenta amata.
Kamēr Baltajā namā Tramps kopā ar savas administrācijas pārstāvjiem sekoja vēlēšanu rezultātiem, viņš sociālajā tīklā “Truth Social” publicēja vairākus asus ierakstus, kuros vērsās pret konservatīvo telekanālu “Fox News”.
Tramps pārmeta televīzijai nepietiekamu lojalitāti un apgalvoja, ka tās reitingi kritušies, jo tā pārāk daudz uzmanības velta demokrātiem. Vienā no ierakstiem viņš rakstīja, ka kanāla reitingi samazinās tāpēc, ka televīzija esot nostājusies pret viņu.
Ironiski, ka tieši “Fox News” kanāls savas 30 gadu ilgās darbības laikā bijis Republikāņu partijas un tās politisko vēstījumu atbalstītājs; tas bijis labs sabiedrotais arī abām Trampa administrācijām.
Intervijā telekanālam CBS Tramps arī brīdināja, ka demokrātu uzvaras gadījumā viņš kļūšot par “Mr. Veto” – prezidentu, kurš bloķēs demokrātu virzītos likumprojektus.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notika otrdien, 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Līdz šim gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums bija ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču šoreiz republikāņi cietuši smagu sakāvi un vairākumu abās Kongresa palātās ieguvuši Demokrātu partijas pārstāvji. Tas viņiem nodrošinās iespēju ierobežot prezidenta Trampa darbību viņa atlikušo divu prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notika arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās tika ievēlēti štatu gubernatori un citas amatpersonas. Demokrātiem izdevies gūt negaidīti labus panākumus Teksasas štatā, kas līdz šim vairākus gadu desmitus bijis republikāņu rokās.
