Pēc Borona teiktā, lēmums par drošības pasākumu stiprināšanu pie robežas pieņemts pēc tam, kad Polijas varasiestādes saņēma kompetento iestāžu brīdinājumus par iespējamām Krievijas provokācijām. Arī Tusks apstiprināja, ka divās Polijas vojevodistēs notiek policijas koordinēta speciālā operācija.
Pagājušajā nedēļā varasiestādes saņēma brīdinājumus no Polijas militārās izlūkošanas dienesta un sabiedroto valstu izlūkdienestiem par iespējamām sabotāžas darbībām uz robežas ar Krievijas pusi tuvāko dienu laikā. Konkrēti runa ir par bruņotu grupu iespējamiem mēģinājumiem nelikumīgi šķērsot robežu.
“Tas ir tieši saistīts ar pašreizējo situāciju mūsu valstī, ar diversijām, sabotāžu un visām šīm hibrīdajām austrumu specdienestu noziedzīgās darbības formām,” paziņoja Borons.
“Jau kādu laiku mēs saņemam informāciju no mūsu dienestiem un sabiedroto dienestiem, ka varētu notikt diversijas vai nopietnākas provokācijas uz robežas ar Krieviju, vai pat sabotāžas akti, kurus organizē naidīgi dienesti,” teica Tusks.
Specoperācija norisinās Varmijas-Mazūrijas un Podlases vojevodistēs valsts ziemeļaustrumos. Tajā piedalās policija, armija, robežsardze, specdienesti un pretterorisma vienības.
Lai koordinētu darbības, Policijas galvenajā pārvaldē izveidots īpašs štābs un uz pierobežas rajoniem nosūtīti papildu policijas spēki no vairākām vojevodistēm.
Borons uzsvēra, ka visi šie pasākumi ir preventīvi un to mērķis ir nodrošināt pierobežas reģionu iedzīvotāju, valsts iestāžu un citu objektu drošību.
“Tas ir saistīts arī ar informāciju, ko mēs saņemam no ārvalstu specdienestiem. Mūsu uzdevums ir nodrošināt tur dzīvojošo iedzīvotāju un iestāžu drošību, kā arī aizsargāt sabiedrību no jebkādiem potenciāliem draudiem,” norādīja Polijas policijas galvenais komandants.
Otrdien Tusks paziņoja, ka Polija naktī novērsa iespējamu provokācijas mēģinājumu. Tusks sniedza maz informācijas, taču teica, ka pie robežas tika novērotas “personas ar lukturīšiem”. Polijas robežsargi novērsa jebkādu incidentu.
“Tieši pēc pusnakts es saņēmu informāciju no robežsargiem, ka uz Polijas un Krievijas robežas novērota aizdomīga kustība,” teica Tusks.
Tomēr viņš piebilda, ka nav iespējams ar pilnīgu pārliecību apstiprināt, ka šis incidents bija provokācijas mēģinājums.
Ceturtdien, 29. oktobrī, policijas komandiera vietnieks Tomašs Mičulka rīkojumā noteica, ka Polijas policijai ir jābūt “pilnīgā gatavībā” laika posmā no 2. līdz 8. novembrim “operatīvās situācijas visā valsti dēļ”. Daži šo rīkojumu saistīja ar politisko krīzi, kuras centrā ir Polijas Konstitucionālā tiesa. Tomēr Borons šo pieņēmumu atspēkoja.
Papildus policijas un citu drošības dienestu mobilizācijai Polija plāno pastiprināt arī savu militāro klātbūtni pie robežas ar Kaļiņingradas apgabalu.
Šim nolūkam līdz 2026. gada beigām paredzēts izveidot jaunu militāro vienību — Varmijas-Mazūrijas brigādi. Tās galvenais uzdevums būs nodrošināt valsts robežas aizsardzību Krievijas militāra iebrukuma gadījumā.
Teritoriālās aizsardzības brigādes komandieris Cezarijs Kiškovjaks norādījis, ka jaunā vienība uzraudzīs situāciju Suvalku koridora tuvumā — stratēģiski nozīmīgā, nedaudz vairāk kā 100 kilometru garā Polijas un Lietuvas robežas posmā. Tas nodrošina Baltijas valstu sauszemes savienojumu ar pārējo NATO teritoriju, vienlaikus atdalot Baltkrieviju no Kaļiņingradas apgabala.
Sagaidāms, ka pilnu kaujas gatavību jaunā brigāde sasniegs divu gadu laikā. Šobrīd notiek tās sastāvā iekļaujamo karavīru ekipējuma un bruņojuma modernizācija.
Oktobra sākumā karavīrus uz robežu ar Kaļiņingradas apgabalu nosūtīja Lietuva. Viļņā šo lēmumu pamatoja ar risku, ka saistībā ar iespējamo mobilizāciju Krievijā varētu pieaugt agresīvi noskaņotu ārvalstnieku pieplūdums.
Lēmums tika pieņemts pēc incidenta uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur 20 cilvēki bruņotu personu pavadībā mēģināja nelikumīgi iekļūt Eiropas Savienības teritorijā.
Sagaidāms, ka papildu Lietuvas bruņoto spēku vienības pierobežā atradīsies vismaz līdz novembra vidum.
KONTEKSTS:
Krievija pēdējos gados pastiprinājusi naidīgo retoriku pret NATO, ko uzskata par savu ienaidnieci. 2021. gada nogalē Maskava izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apturēt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem un NATO militārās infrastruktūras izvietošanu pie Krievijas robežām.
Neilgi pēc tam, 2022. gada februārī, Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Lai gan Kremlis plānoja pakļaut Ukrainu dažu dienu laikā, karš turpinās jau vairāk nekā četrus gadus un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus.
Rietumvalstis šajā karā nepārprotami ir nostājušās Ukrainas pusē un sniegušas lielu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā pret agresoru.
Lai gan Krievijas armija ir zaudējusi savus labākos spēkus un pamatīgi iestrēgusi Ukrainā, izskanējuši arī brīdinājumi, ka Krievija varētu mēģināt atvērt “otro fronti” un uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka šāds uzbrukums būtu iespējams tuvāko gadu laikā.
Krievijas mērķis būtu apšaubīt NATO 5. panta efektivitāti, sašķelt NATO un apturēt Rietumu palīdzību Ukrainai.
Lielākā daļa militāro analītiķu gan uzskata, ka Maskava nav gatava veikt plašu uzbrukumu NATO aliansei, kas militāri ir daudz spēcīgāka par Krieviju. Tā vietā Kremlis varētu veikt ierobežotas ietekmes operācijas: sabotāžas aktus, diversijas, kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas.
