Saskaņā ar šo avotu un amatpersonu sniegto informāciju pēdējās nedēļas laikā Ukrainas uzbrukumi traucējuši darbu un izraisījuši avārijas deviņās no 35 lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Kopējā nominālā jauda Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas kopš oktobra beigām cietušas no uzbrukumiem, jo īpaši trim lielajām rūpnīcām Krievijas centrālajā daļā, ir aptuveni 300 000 tonnu jeb 2,2 miljoni barelu dienā.
Tajā pašā laikā kopējā naftas primārās pārstrādes jauda Krievijā ir aptuveni 930 000 tonnu dienā. Tomēr oktobra beigās Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas pārstrādāja tikai aptuveni 700 000 tonnu jēlnaftas dienā.
Pēc aģentūras avotu novērtējumiem faktiskais jēlnaftas pārstrādes apjoma samazinājums Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās var sasniegt līdz 200 000 tonnu dienā.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
