Šī ir pirmā šāda veida tikšanās vairāk nekā deviņu mēnešu laikā, un iepriekšējās sarunas nekādu ievērojamu progresu nav nesušas.
ĪSUMĀ:
Ukraina sarunās ar Eiropas pārstāvjiem izvirza savas prioritātes
Otrdien rīta pusē Ukrainas delegācija ir uzsākusi konsultācijas ar Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, kā arī NATO un Eiropas Komisijas pārstāvjiem. Bet vēlāk sarunām pievienosies arī ASV īpašie sarunvedēji Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.
Tikai pēc šīm pārrunām paredzētas trīspusējās tikšanās ar Krieviju.
Kā ir paziņojis Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Rustems Umerovs, Ukrainas pusei galvenās prioritātes ir panākt karadarbības izbeigšanos, saņemt drošas pēckara drošības garantijas, rūpēties par Ukrainas ekonomisko atjaunošanu un attīstību, kā arī runāt par dažādiem humāna rakstura soļiem.
Viena no Ukrainas prasībām ir vismaz desmit gadu ilgs finansiālais un militārais atbalsts Kijivai, ieskaitot bruņoto spēku saglabāšanu aptuveni 800 tūkstošu karavīru apmērā.
ASV un Eiropas pārstāvji jau ir nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā tiek uzsvērts, ka jebkādam miera piedāvājumam ir jārespektē Ukrainas teritoriālā vienotība. Tāpat abas puses paudušas apņēmību rūpēties par spēcīgu pēckara Eiropas drošību, kurā centrālā loma miera uzturēšanā joprojām būs NATO.
“Es domāju, ka sadarbībā ar Eiropas partneriem un ņemot vērā to, cik cieši esam integrēti, mūsu mērķis ir ne tikai izbeigt karu Ukrainā, bet arī kopīgi rast risinājumu, kas ļautu nākamajā gadsimtā izvairīties no kariem Eiropā. Tas ir ambiciozs mērķis, ko sev ir izvirzījis prezidents Tramps, taču tas ir ļoti svarīgs mērķis. Un mēs vēlamies strādāt pie pēckara drošības attiecībām,” teica Kušners.
Medijs: Valstu delegāciju sastāvs liecina par pušu mērķiem
Ukrainas un Krievijas delegāciju sastāvs ļauj spriest par to, kādus mērķus katra puse cer sasniegt, vērtē medijs “Euronews”.
Ukrainas delegāciju vadīs Umerovs, kuram ir pieredze Kijivas interešu pārstāvēšanā sarunās ar Maskavu. Delegācijā iekļauts arī prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs, viņa pirmais vietnieks Serhijs Kislica un Augstākās radas vairākuma līderis, partijas “Tautas kalps” frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija.
Visi četri Ukrainas pārstāvji piedalījās arī iepriekšējās sarunu kārtās, tādējādi nodrošinot sarunu procesa pēctecību. Gandrīz nemainīgais delegācijas sastāvs liecina, ka Kijiva negrasās būtiski mainīt līdzšinējo nostāju.
Ukrainas puse ir paziņojusi, ka uz īpašu progresu sarunu pirmajā kārtā necer, tāpēc cerības tiek liktas uz sarunu nākamo kārtu.
Neilgi pirms sarunām izmainītais Krievijas delegācijas sastāvs liek domāt, ka Maskava nebūt nav noskaņota uz drīzu kara noslēgumu vai kādu nozīmīgu piekāpšanos.
Krievijas delegāciju atkārtoti vadīs Kremļa saimnieka palīgs un bijušais kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kurš Maskavu pārstāvēja arī iepriekšējās sarunās ar Kijivu. Medinskis ir viens no kvēlākajiem Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstītājiem. Viņu uzskata par vienu no Krievijas vēsturiskā propagandas vēstījuma izstrādātājiem, “krievu pasaules” ideoloģijas veicinātājiem un Ukrainas neatkarības noliedzējiem.
Maskavas delegācijā iekļautas arī augsta ranga militārpersonas un diplomāti, tostarp ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš sarunās piedalīsies pirmo reizi. Viņa kompetencē ir Krievijas attiecības ar ASV, bruņojuma kontrole un kodolieroču neizplatīšana, tostarp jautājumi, kas saistīti ar Irānas kodolprogrammu.
Rjabkovam bijusi būtiska loma Krievijas drošības prasību izstrādē, kuras Maskava 2021. gada decembrī, neilgi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, izvirzīja ASV un NATO. Tieši Rjabkovs bija tas diplomāts, kurš nodeva rietumvalstīm ultimātu, kurā tika pieprasīta NATO spēku izvešana no Austrumeiropas valstīm.
Viņa iekļaušana delegācijas sastāvā var liecināt, ka Maskava vēlas paplašināt sarunu darba kārtību, iekļaujot tajā ne tikai ar Ukrainu saistītos jautājumus, bet arī Eiropas drošības arhitektūras aspektus.
Ukraina un Eiropa bažījas, ka ASV vēlas Krievijai labvēlīgu risinājumu
Ukrainas un Eiropas pārstāvji bažījas, ka ASV un to prezidents Donalds Tramps vēlas panākt Maskavai labvēlīgu risinājumu, kas faktiski nozīmētu Ukrainas kapitulāciju.
Nedēļas nogalē izskanējušie izteikumi par to, ka Ukraina pēc kara varētu būt nedaudz citā formā, šādas bažas tikai pastiprina.
Kā izdevumam “The Economist” pastāstījuši sarunām pietuvināti avoti,
ASV sarunvedēji esot piedāvājuši Ukrainas administratīvo robežu pārzīmēšanu tā, ka Luhanskas un Doneckas reģioni pilnībā pāriet Krievijas rokās, bet līdz šim ukraiņu kontrolē esošās Slovjanska un Kramatorska paliktu Ukrainas kontrolē.
Šādu prasību Maskava ir izvirzījusi jau sen, taču tas faktiski nozīmētu to, ka Kijivai ir jāatsakās arī no teritorijām, ko tā joprojām kontrolē. Ukraina iepriekš ir kategoriski atteikusies atdot Krievijas uz laiku okupētās valsts austrumu teritorijas.
Vēl viens piedāvājums paredzot atļaut Krievijai atgriezties Eiropas enerģētikas tirgū. Krievija arī turpina pieprasīt Ukrainas neitralitāti un tās bruņoto spēku samazināšanu, vienlaikus iebilstot pret daudznacionālu spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā pēc kara beigām.
ASV sarunvedēji ir uzsvēruši, ka viens no sarunu tematiem būs arī jaunā Eiropas drošības arhitektūra. Savukārt Eiropas līderi paziņoja, ka Eiropai šāda jauna arhitektūra nav nepieciešama un šīs sarunas nedrīkst kļūt par otru Jaltas konferenci, velkot analoģijas ar 1945. gada vienošanos starp ASV un PSRS par ietekmes sfēru sadalīšanu Eiropā.
Eksperts: Sarunas koncentrēsies uz divām tēmām
Sarunas Abū Dabī koncentrēsies uz pēckara drošības garantijām Ukrainai un teritoriālajiem jautājumiem, sociālās saziņas vietnē “X” norādīja amerikāņu žurnālists Niks Šifrins, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu.
Runājot par pēckara drošības arhitektūru, amatpersona atzinusi, ka Eiropas valstīm ir pamatotas bažas par iepriekš izteiktajām Krievijas prasībām, tostarp par NATO spēku atvilkšanu no Austrumeiropas valstīm.
Taču viens no galvenajiem uzdevumiem esot panākt, ka nākotnē pie sarunu galda kā līdzvērtīgs partneris atrodas arī Eiropa, jo bez tās karu izbeigt nebūs iespējams.
Runājot par teritoriālajiem jautājumiem, amatpersona norādījusi, ka nelielu elastību esot izrādījušas gan Ukraina, gan Krievija. Kā vēsta Šifrins, vēl pirms otrdienas sarunām ASV un Krievija esot apspriedusi ideju par to, ka Ukrainai varētu piedāvāt NATO 4. un 5. pantam līdzīgu vienošanos. Tāpat esot izskanējusi ideja atjaunot NATO un Krievijas padomes darbību, kura tika apturēta 2022. gadā.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio ir izteicies, ka jebkādām drošības garantijām Ukrainai ir jābūt tādām, kuras pieņems arī Maskava.
Medijs: Eiropa vēlējusies pārliecināties par Putina mentālās veselības stāvokli
Izdevums “Politico” ziņo, ka pirms sarunām Eiropas līderi vēlējušies pārliecināties par Krievijas diktatora Vladimira Putina mentālās veselības stāvokli.
Un tieši tāds esot bijis viens no Somijas prezidenta Aleksandra Stuba un Norvēģijas premjera Jūna Gēra Stēres telefonzvana Putinam mērķis.
Stēre paziņojis, ka Putins esot uzvedies racionāli un profesionāli, taču šī saruna neesot devusi pārliecību, ka Krievija ir gatava mieram.
Zelenskis: Krievija cenšas sadalīt Ukrainu
Sarunu priekšvakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka Krievija pašlaik cenšas sadalīt Ukrainu, par nosacītu robežšķirtni izmantojot Dņipras upi. Tieši tāpēc Krievijas spēki regulāri uzbrūkot tiltiem pār upi un enerģētikas objektiem.
Tiekoties ar pārstāvjiem no piefrontes reģioniem, kā arī valdības pārstāvjiem un augstāko militāro vadību, Zelenskis uzsvēris, ka tiek darīts viss iespējamais, lai aizsargātu civiliedzīvotājus, nodrošinātu visus nepieciešamos resursus, pārtiku, finanses un arī bruņojumu reģionālajām vienībām. Pēc Zelenska vārdiem, arī bruņoto spēku darbības pēdējo dienu laikā liek domāt par to, ka Kijivas pozīcijas miera sarunās tikai stiprinās.
Tā, piemēram, otrdienas rītā tiek ziņots, ka Ukrainas spēki pagājušajā naktī ir uzbrukuši Novgorodas apgabalā esošai aviācijas remonta rūpnīcai, kurā tiek apkalpotas Krievijas militārās transporta lidmašīnas. Iepriekš šai rūpnīcai tika uzbrukts martā un toreiz tika nodarīti bojājumi arī tālās radiolokācijas lidmašīnai A50.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
