Konferencē sprieda ne tikai par eksportu, bet arī citām problēmām, ar kurām saskaras eirozonas ekonomika. Eiropas valstu ekonomikas ir cieši saistītas, un problēmas ietekmē arī citas mazākas dalībvalstis, to skaitā Latviju. Šodien fokusā bija viens no lielākajiem spēlētājiem – Vācija.
Vācijas Centrālās bankas prezidents Joahims Nāgels aplūkoja tādas problēmas kā vāju produktivitātes pieaugumu, arī pieaugošos deindustrializācijas riskus, vājāku uzņēmējdarbību, lielākus izdevumus aizsardzībai un publiskajai infrastruktūrai.
No 2019. gada līdz 2025. gadam Vācijas ekonomika ilgstoši ir stagnējusi un kļuvusi mazāk konkurētspējīga.
Bet Vācija ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta tirgiem. Šogad prognozētais 1,3 % IKP pieaugums Vācijā jau tiek uzskatīts par ļoti pozitīvu zīmi.
Vācijai ir priekšrocības, kādas trūkst daudzām citām Eiropas ekonomikām – fiskālā telpa. Apjomīga nacionālā investīciju programma varētu sniegt ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus visai Eiropai. Tomēr Vācijai vienai pašai tas varētu neizdoties. Jo labāk darbojas Eiropas vienotais tirgus, jo lielākas ir iespējas, ka Vācijas investīcijas stiprinās Eiropas ražošanas jaudu.
Taču tagad gan Vācijai, gan arī Latvijai nākas saskarties ar pieaugošiem izdevumiem aizsardzībai, arī konkurences spiedienu, īpaši no Ķīnas. Tāpat jārisina darbaspēka un produktivitātes problēmas, arī lētāku energoresursu problēma.
Pārlieku sadrumstalotais Eiropas tirgus kavē ekonomisko attīstību
Vaicāts par traucējošiem faktoriem Latvijas un visas Eiropas straujākai ekonomikas attīstībai, Latvijas Bankas prezidents Kazāks sprieda:
“Viena no ļoti būtiskām lietām ir tā, ka Eiropas tirgus joprojām ir ļoti fragmentēts. Mums pēc būtības daudzos gadījumos ir nevis viens tirgus ar 450 miljoniem iedzīvotāju un ar ļoti būtisku daļu – turpat ar 20 % no pasaules ekonomikas, bet mums ir 27 mazi, kopumā pasaules mērogā tomēr mazi tirgi. Tas mazdārziņu laiks, manuprāt, mums sen nenāk par labu, un tā šajā brīdī ir Eiropas galvenā problēma.”
Tieši sadrumstalotība ierobežo konkurenci, attur no investīcijām un neļauj uzņēmumiem gūt lielāku labumu no apjoma ekonomijas.
Kazāks vērtēja – problēmas, kas redzamas Latvijas ekonomikā, redzamas arī citās Eiropas Savienības valstīs. Un tās nevar atrisināt tikai ar nacionālo politiku, bet Eiropai ir potenciāls ar tām tikt galā, ja to dara visi kopā.
Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) sacīja – ir daudz jautājumu, kas vēl jāsakārto:
“Kaut vai aizsardzības joma, kas par ko maksā. Vai tikai Latvijai vai citām valstīm jāaizņemas aizsardzības nostiprināšanai Eiropas Savienības ārējai robežai, vai tas visas Eiropas [jautājums]. Tad jautājums, kā viņi kārto aizsardzības industrijas attīstību.”
Arī biznesa vide ir jāsakārto, lai uzņēmējdarbība varētu attīstīties straujāk .
Saredz vietu Latvijas ekonomikas izaugsmei
Savukārt SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere sacīja, ka mums tomēr ir daudz pozitīvāks skats:
“Ja mēs paskatāmies mūsu IKP izaugsmi šogad un arī nākamā gada prognozes, tās ir labākas, nekā mūsu kaimiņvalstīm. Un te noteikti jāsaka paldies, ka esam izvēlējušies nedarīt dažas lietas, kā, piemēram, mūsu kaimiņi Lietuvā, kas pagājušajā gadā atļāva izņemt otrā pensiju līmeņa kapitālu, kas ļoti izšūpoja ekonomiku. Tas rada lielāku inflāciju.
Patēriņš tagad notiek un pēc gada mēs redzēsim, ka viņiem ekonomika kavēsies un būs palēninājums, tāpēc, ka nauda būs iztērēta. Tādā ziņā es domāju, ka Latvija ir labā starta punktā.
Tomēr jāskatās uz izaugsmi tādās jomās kā aizsardzība, enerģētika, arī infrastruktūra. Viņa piekrita, ka lēmumus jāspēj pieņemt ātrāk.
Par ātrāku lēmumu pieņemšanu un mazāku administratīvo slogu diskutēja arī citi konferences dalībnieki.
Latvijas premjers Kulbergs norādīja, ka vienādu prasību piemērošana dažādu Eiropas valstu bankām, neņemot vērā to atšķirīgo mērogu, mazina konkurenci banku sektorā. Bankas, kas Latvijā tiek uzskatītas par lielām, Eiropas mērogā ir salīdzinoši mazas, tomēr tām piemērotais regulatīvais slogs ir tik būtisks, ka mazinās banku vēlme investēt un darboties reģionos.
Arī kapitāla un investoru Eiropā netrūkst, tomēr problēma ir nepietiekami efektīva kapitāla novirzīšana produktīvās investīcijās. Pārāk liela kapitāla daļa paliek sadrumstalotos tirgos, kamēr uzņēmumiem ir grūtības piesaistīt izaugsmei nepieciešamo naudu.
